Vācija stagnāciju ārstē ar nodokļu griezumu

Vācijas ekonomika jau trīs gadus sarūk vai aug tikai simboliski. 2. jūlijā valdošā CDU/CSU un SPD koalīcija uz to atbildēja ar 34 punktu paketi: tās centrā ir aptuveni 10 mljrd. € gadā liels iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, stingrāki slimības lapu noteikumi un elastīgāka pieņemšana darbā (Reuters via Internazionale, Al Jazeera). Pati valdība šogad gaida tikai 0,5 % izaugsmi (ThePrint).

Berlīnes aprēķins ir vienkāršs. Zemāki nodokļi atstāj vairāk naudas mājsaimniecībām, elastīgāka nodarbināšana mazina darba devēju risku, bet pensiju izmaiņām jāierobežo nākotnes darbaspēka izmaksas. Taču Vācijas dziļākā problēma ir vāja uzņēmumu investīciju apetīte un eksporta modeļa buksēšana. Tāpēc galvenais jautājums ir, vai pakete, kas balstās darba tirgus noteikumos un ienākuma nodoklī, vispār trāpa šīm problēmām.

Kas mainās

Nodokļu samazinājums vērsts uz zemāku un vidēju ienākumu saņēmējiem. Koalīcija apgalvo, ka tipiska ģimene no 2027. gada gadā paturētu aptuveni 600 € vairāk, lai gan neatkarīgs vērtējums šo skaitli vēl nav apstiprinājis (Euronews, Tagesschau). Lielāko ienākumu saņēmējiem piemaksa kļūst augstāka: tā dēvētā „Reichensteuer”, papildu nodoklis lieliem ienākumiem, pieaug līdz 45 % ienākumiem virs 250 000 € un 47 % ienākumiem virs 280 000 €, iepriekšējās vienotās 45 % likmes vietā (Reuters via Internazionale).

Slimības lapu reforma maina nevis apmaksu, bet administrēšanu. Darbiniekiem ārsta izziņa būtu jāiesniedz jau no pirmās slimības dienas, izbeidzot telefoniski izsniegtas slimības lapas. Vācijas Ģimenes ārstu asociācija šo ieceri nosauca par „absolūti katastrofālu” primārajai aprūpei, kas jau ir pārslogota (The Straits Times, Indian Express). Arī reformas pamatojums nav pašsaprotams: Vācijā darbinieki vidēji slimo aptuveni 15 dienas gadā, mazāk nekā Francijā un lielākajā daļā Ziemeļvalstu (The Telegraph).

Darba devējiem paredzēta plašāka iespēja slēgt terminētus līgumus, kā tiek ziņots, līdz 48 mēnešiem bez īpaša pamatojuma. Pensiju reformā pensionēšanās vecumu pēc 2031. gada sasaistītu ar paredzamo mūža ilgumu, balstoties uz komisijas ieteikumiem (Al Jazeera).

Nepietiekams mērogs

Berenberg ekonomists Holgers Šmīdings formulēja tieši: nevienā atsevišķā pasākumā nav jauna izrāviena, un pilna ieviešana varētu palielināt Vācijas ilgtermiņa izaugsmes tempu no aptuveni 0,4 % līdz 0,7 % (Chosun Biz). Tas ir ierobežots ieguvums ekonomikai, kurai Bundesbanka diagnosticējusi konkurētspējas problēmu, nevis īslaicīgu kritumu.

Budžeta aina vēl nav pabeigta. Finanšu ministrija vērtēja atvieglojumu variantus līdz 25 mljrd. € apmērā; koalīcija izvēlējās lētāko galu (Deutschlandfunk). Ifo institūta prezidents Klemenss Fīsts brīdināja, ka nodokļu samazinājumi nav ilgtspējīgi, ja vien vienlaikus netiek bremzēts tēriņu pieaugums (ThePrint). Turklāt šie priekšlikumi vēl nav likums. Ienākuma nodokļa reformai jāsaņem Bundesrāta, Vācijas federālo zemju pārstāvniecības, apstiprinājums, un tieši zemes zaudētu daļu ieņēmumu no šiem samazinājumiem.

Kas iegūst, kas zaudē, kas vēro

Darbiniekiem piedāvājums ir neviennozīmīgs. Tie, kuriem ir stabils darbs, paturētu lielāku daļu algas. Tie, kuri ienāk darba tirgū vai maina darbu, varētu vairākus gadus pavadīt terminētos līgumos ar vājāku aizsardzību. IG Metall vadītāja Kristiāne Bennere paplašināto terminēto līgumu izmantošanu nosauca par „uzbrukumu darba ņēmēju tiesībām”, savukārt darba devēju asociācija paketi raksturoja kā „sen nokavētu kursa maiņu” (DW). Pensionēšanās vecuma sasaistīšana ar mūža ilgumu pasargā jaunākus darba ņēmējus no augošām sociālo iemaksu izmaksām, bet var smagi skart fiziski smagu darbu strādājošos, ja izņēmumi būs pārāk šauri.

Vācijas stagnācija jau ietekmē kaimiņvalstis. Polijas autobūves eksports uz Vāciju 2026. gada pirmajā ceturksnī gada izteiksmē kritās par 14,5 % (netTG). Čehijā autobūve veido aptuveni desmito daļu no IKP, bet Škoda Auto vien — ap 5 % (PRESS1.cz). Nīderlandei Vācija joprojām ir svarīgākais tirdzniecības partneris (CBS).

Aiz skaitļiem ir politiska pretruna. Berlīne samazina nodokļus mājās, vienlaikus Eiropas Savienības 2028.–2034. gada budžeta projektā prasot aptuveni 400 mljrd. € samazinājumus (upday). Stimuls Vācijā, taupība Briselē. Valstis, kuras no šā budžeta tiek finansētas, to pamanīs.

Īstais pārbaudījums nebūs tas, vai mājsaimniecības iztērēs papildu 600 €. Jāskatās, vai Vācijas uzņēmumi atsāks investēt un pieņemt pastāvīgus darbiniekus. Pretējā gadījumā nodokļu atvieglojums izies caur sistēmu, investīcijas paliks plakanas, bet Centrāleiropas piegādātājiem nāksies uzņemt vēl vienu izmaksu spiediena vilni.