Google atbild par AI nepatiesu apsūdzību

24. septembrī Āhenes apgabaltiesa aizliedza Google atbildēs lietotājiem apgalvot, ka Vācijas klīnikas galvenais ārsts notiesāts par seksuālu piespiešanu (KPW, Beck aktuell). Notiesājošais spriedums bija pasludināts citai personai. Google bija informēts par kļūdu, bet atteicās to novērst. Joprojām nav skaidrs, vai Google ir tāds pats pienākums rīkoties šādu kļūdu gadījumā arī citviet Eiropā.

Divi vīrieši, viena atbilde

28. augustā ārsta kolēģis meklēja viņa vārdu, pievienojot vācu vārdu, kas nozīmē „atstādināšana”. Google AI Mode atbildēja, ka ārsts esot notiesāts un atlaists, kā arī saņēmis sešciparu summu izlīgumā (Beck aktuell). Šie notikumi bija saistīti ar citu bijušo tās pašas klīnikas vadītāju.

Mākslīgais intelekts bija sapludinājis ziņas par diviem cilvēkiem vienā personā. Sistēmas izmantotie raksti bija par otru vīrieti, un tajos ārsta vārds nebija minēts. Ārsts norāda, ka pret viņu neesot iesniegta neviena sūdzība, neesot sākts process un neesot bijis notiesājoša sprieduma. Kad ārsts lūdza Google šīs atbildes dzēst, uzņēmums 15. septembrī atbildēja, ka neko nedarīšot (LHR). Arī viņa advokāta oficiāls brīdinājums neko nemainīja.

Kas Google tagad jānovērš

Rīkojums ir šaurs: tas aizliedz trīs konkrētas nepatiesās atbildes versijas. Tas attiecas uz Google Ireland Limited — uzņēmuma Eiropas meitasuzņēmumu (KPW).

Tiesa Google atzina par Störerin. Vācijas personības tiesību regulējumā tas ir subjekts, kam jānovērš pārkāpums, kuru tas spēj pārtraukt, pat ja pats to nav izraisījis. Tiesa uzskatīja, ka nepatiesa apsūdzība noziedzīgā nodarījumā ir smags un steidzami novēršams aizskārums, tāpēc lēma, vispirms neuzklausot Google. Par rīkojuma pārkāpumu var piespriest līdz 250 000 € sodu, taču sods pagaidām nav piemērots (LHR).

Līdzīgu secinājumu iepriekš izdarīja Vācijas tiesa. 28. maijā Minhenes I apgabaltiesa izskatīja AI Overview atbildi, kurā divi vietējie izdevēji bija saistīti ar krāpšanu abonēšanas jomā (Minhenes tiesas nolēmums). Tiesa secināja, ka Google sistēma nebija vienkārši citējusi avotus. Tā bija tos apvienojusi jaunā apgalvojumā, un par šo apgalvojumu tiesa atzina Google atbildību.

Google pārsūdzēja Minhenes nolēmumu, taču apelācijas tiesvedība beidzās ar izlīgumu, tāpēc augstāka tiesa šo argumentāciju nepārbaudīja (The Decoder). Abi nolēmumi ir pirmās instances tiesu lēmumi, un tie nav saistoši citām tiesām.

Robs ES tiesībās

Publiskotajos aprakstos teikts, ka Google esot atteicies rīkoties, taču nav paskaidrots, kāpēc. Spēcīgākais iespējamais uzņēmuma arguments ir sistēmas mērogs: tā atbild uz miljoniem jautājumu, tāpēc katru teikumu iepriekš pārbaudīt nav iespējams. Turklāt lietotāji var atvērt atbildē norādītās saites.

ES tiesību akti šo argumentu ņem vērā, bet strīdu neatrisina. Digitālo pakalpojumu akts ir 2022. gadā pieņemts ES regulējums tiešsaistes platformām. Tas aizsargā pakalpojumus, kas glabā vai pārsūta citu personu saturu. Šiem pakalpojumiem nav vispārēja pienākuma uzraudzīt saturu, un tie neatbild par to, ja pēc ziņas par satura prettiesiskumu rīkojas nekavējoties (Digitālo pakalpojumu akts).

Nav skaidrs, vai Google paša mākslīgā intelekta uzrakstīta atbilde vispār uzskatāma par citu personu saturu. Ja tā ir, Google ir satura mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kam pēc paziņojuma saņemšanas jāreaģē. Ja nav, Google vairāk līdzinās apgalvojuma autoram. ES Tiesa par šo jautājumu vēl nav lēmusi (Lawfare).

Āhenes tiesai nebija jāizšķiras par labu vienai no šīm interpretācijām. Abos gadījumos Google bija iesniegti dokumenti, kas pierādīja apgalvojuma nepatiesumu, tomēr tas palika pieejams. Šāds secinājums izriet no publiskotajiem faktiem; tiesa to nav norādījusi kā savu pamatojumu.

Itālijā ir viens salīdzināms gadījums. 29. aprīlī Itālijas komunikāciju regulators AGCOM lūdza Eiropas Komisiju izvērtēt AI Overviews un AI Mode saskaņā ar Digitālo pakalpojumu akta sistēmisko risku noteikumiem (AGCOM). Tie uzliek lielākajām platformām pienākumu novērtēt un mazināt to pakalpojumu radīto kaitējumu. Itālijas regulatora rīcību galvenokārt noteica izdevēju bažas par lasītāju zaudēšanu, nevis nepatiesām apsūdzībām. Eiropas Komisijas izmeklēšana varētu mudināt Google labāk pārvaldīt šos riskus, bet pati par sevi nenoteiktu, kurš atbild par personas godu un cieņu aizskarošu MI atbildi.

Ārsts panāca to, ko šajā lietā varēja panākt: tiesas rīkojumu, kas aizliedz Google sniegt trīs konkrētas nepatiesas atbildes par viņu un tika izdots pēc tam, kad uzņēmums ignorēja viņa sūdzību. Eiropā joprojām nav nostiprinājusies vienota pieeja MI atbildēm meklētājos. Cilvēki citviet Eiropā joprojām var aizstāvēt savas tiesības, jo spēkā ir valstu likumi par goda un cieņas aizsardzību un privātumu. Tomēr katrai tiesai pašai jāizlemj, vai Google MI radītās atbildes uzskatāmas par paša Google teikto. Eiropas mēroga atbildei būtu vajadzīgs augstākas instances valsts tiesas vai ES Tiesas nolēmums, vai jauns likums; pagaidām nekas no tā nav noticis.