Grieķija maksās par migrantu aizbraukšanu

Vai juristam, kurš cilvēkam skaidro viņa tiesības, būtu jāsaņem vairāk naudas tad, ja cilvēks no šīm tiesībām atsakās? Grieķijas valdība jaunā regulējumā atbildējusi apstiprinoši. Saskaņā ar jaunu lēmumu advokāts saņem papildu 250 €, ja patvēruma meklētājs pēc konsultācijas pabeidz tā dēvēto brīvprātīgo izceļošanu. Grieķijas advokātu kolēģijas brīdina, ka šāda kārtība pārvērš juridisku skaidrojumu par finansiālu stimulu deportācijai (Government Gazette PDF, In.gr). Neviena ES institūcija pagaidām nav vērtējusi, vai shēma atbilst patvēruma tiesībām.

Kā darbojas piemaksa

Regulējums — kopīgais ministru lēmums 120961/2026 — aizstāj nevalstiskās organizācijas ar privātiem advokātiem pirmajā juridiskās informēšanas posmā patvēruma meklētājiem. Advokāti tiek iekļauti reģistrā, ko administrē Atēnu Advokātu kolēģija, un par katru konsultāciju saņem 160 € plus PVN (ProtoThema English).

Strīdīgā daļa attiecas uz pieteikuma iesniedzējiem robežprocedūrās — paātrinātā kārtībā, ko Grieķija izmanto pie ES ārējām robežām. Ja amatpersonas secina, ka cilvēkam nav „spēcīga bēgļa profila”, lēmumā nav noteikts, kas un pēc kādiem kritērijiem to vērtē, advokātam pienākas vēl 250 € plus PVN, ja šis cilvēks divu mēnešu laikā pamet Grieķiju (Ethnos). Piemaksu neizmaksā par nodomu aizbraukt. Tai vajadzīga faktiska izceļošana.

Valdības arguments ir vienkāršs: patvēruma meklētājus jāinformē kvalificētiem advokātiem, nevis NVO, un brīvprātīga atgriešanās ir paredzēta ES tiesībās (Atgriešanas direktīva 2008/115/EK). Abi apgalvojumi paši par sevi ir pareizi. Taču Grieķijas advokātu kolēģiju koordinācijas komiteja paziņojusi, ka advokāti nepiedalīsies, ja piemaksas normas netiks atceltas. Vienā no grieķu mediju ziņām šī kārtība raksturota kā valsts aicinājums advokātiem iesaistīties „galvu medīšanas” loģikā (In.gr). Profesionālās organizācijas iebildums ir skaidrs: ja advokāts nopelna vairāk tad, kad klients atsakās no savas lietas, advokātam rodas finansiāla interese, kas neatbilst klienta interesēm.

Šīs konsultācijas nav pilnvērtīga juridiskā pārstāvība. Grieķijas mediji apraksta informēšanu, ko var sniegt attālināti un grupās pa piecpadsmit vai vairāk cilvēkiem, skaidrojot procesuālās tiesības, pienākumus un atgriešanās iespējas (Newsbeast). Pieteikuma iesniedzējiem no valstīm, kuru pilsoņiem patvēruma atzīšanas īpatsvars ir zem 20 %, konsultācijā iekļauj arī informāciju par kriminālsodiem par nelikumīgu ieceļošanu vai uzturēšanos.

ES var ierakstīt tiesības likumā. Grieķija nosaka, kā tās darbojas pie galda.

ES patvēruma tiesības aizsargā tiesības saņemt informāciju, konsultēties ar juridisko padomdevēju un pārsūdzēt negatīvu lēmumu (Direktīva 2013/32/ES). Jaunā Patvēruma procedūru regula — Regula 2024/1348, kas ir nesen pieņemtā ES Migrācijas un patvēruma pakta centrālais elements — paplašina robežprocedūras, bet saglabā šīs garantijas (Regula (ES) 2024/1348). ES tiesības neaizliedz cilvēkam skaidrot, ka pastāv atgriešanās iespēja. Problēma ir maksājuma nosacījumā: advokāts nopelna vairāk tikai pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir aizbraucis.

Tas nav tikai Grieķijas jautājums. Pakta ieviešana 2026. gada vidū iegāja praktiskajā posmā, solot ātrākas procedūras apmaiņā pret individuālām garantijām (Eiropas Komisijas iekšlietu ģenerāldirektorāts). Grieķija ir viena no galvenajām ES ārējās robežas valstīm, kur patvēruma pieteikumi tiek izskatīti paātrinātā kārtībā. Šādi nacionāli ieviešanas risinājumi noteiks, vai pakta garantijas būs reālas, ne tikai formālas. Pēc šobrīd pieejamās informācijas piemaksa rada nopietnu sadursmi ar ES aizsargmehānismiem, lai gan pārkāpums vēl nav konstatēts.

Eiropas Komisija, ES Patvēruma aģentūra — institūcija, kas uzrauga dalībvalstu patvēruma sistēmas — un tiesas par šo shēmu vēl nav izteikušās (EUAA Asylum Report 2026). To varētu apstrīdēt vairākos ceļos. Grieķijas administratīvās tiesas varētu skatīt individuālu sūdzību. Komisija varētu sākt pārkāpuma procedūru. ES Patvēruma aģentūra nākamajā ziņojumā varētu norādīt uz interešu konfliktu. Pagaidām nekas no tā nav noticis.

Itālija rāda citu tā paša riska versiju. Eiropas Parlamenta deputāti un NVO ir pārmetuši Itālijas un Albānijas migrantu apstrādes centriem necaurskatāmību un ierobežotu advokātu piekļuvi (Euronews Italy). Veselības aprūpes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas brīdina, ka pārbaudes tiek saspiestas policijas kontrolētās telpās un īsos termiņos (Questione Giustizia). Itālijā nav piemaksas, kas piesaistīta lietas iznākumam. Taču sekas var būt līdzīgas: tiesības formāli paliek spēkā, bet procedūra ir izveidota tik šauri, ka tās izmantot kļūst grūtāk.

Ko mēs vēl nezinām

Ieviešanas datu pagaidām nav. Cik konsultāciju notiek individuāli, nevis grupās? Cik pieteikuma iesniedzēju saņem tulkojumu? Cik bieži tiek izmaksāti 250 €? Bez šiem skaitļiem nav iespējams pateikt, vai piemaksa maina advokātu un pieteikuma iesniedzēju rīcību vai praksē paliek maznozīmīga. Vismazāk redzami šajā strīdā ir cilvēki, kurus tas skar visvairāk. Galvenais jautājums ir, vai patvēruma meklētājs saprot, ka piekrišana „brīvprātīgai izceļošanai” var izbeigt viņa aizsardzības pieprasījumu. Grieķijas lēmuma konstrukcija uz šo jautājumu neatbild.