Grieķija uzrauga Vācijas deficītu

Valsts, kurai reiz vajadzēja trīs starptautiskas glābšanas programmas, tagad vada formātu, kas uzrauga eirozonas budžeta disciplīnu. Grieķijas finanšu ministrs Kiriaks Pierakakis 2025. gada decembrī tika ievēlēts par Eirogrupas prezidentu — pirmais no kādreizējām krīzes valstīm. Tagad viņš vada sanāksmes, kurās Francijai, Austrijai un Somijai jāizklāsta plāni deficīta savaldīšanai.

Grieķijai 2025. gadā bija +1,7 % no IKP budžeta pārpalikums, bet valsts parāds saruka par astoņiem procentpunktiem līdz 146,1 % no IKP (Eurostat). Vācijai, pēc Eiropas Komisijas 2026. gada pavasara prognozes, bija -3,7 % deficīts. Somijai 2025. gadā deficīts bija -3,4 % (Statistics Finland), un Komisija prognozē tā pieaugumu līdz -4,5 % šogad.

Gan Vācija, gan Somija pārsniedz Māstrihtas līgumā noteikto 3 % deficīta griestu — robežu, ko ES valstis 1992. gadā pieņēma kā cenu par kopīgu valūtu. Visā blokā to pašlaik pārsniedz trīspadsmit dalībvalstis, un deviņām piemēro ES formālo korekcijas procedūru.

Vācijas izņēmums, Somijas spiediens

Vācijas deficīts ir lielāks nekā Somijas deficīts, tomēr Vācijai formāla procedūra netika sākta. Somijai tā tika piemērota 2026. gada janvārī.

Atšķirību nosaka izņēmums, ko sauc par valsts izņēmuma klauzulu. Tas ļauj valstīm no deficīta aprēķina atskaitīt aizsardzības izdevumus līdz 1,5 procentpunktiem no IKP. To aktivizēja piecpadsmit valstis. Ja no Vācijas deficīta izņem aizsardzības tēriņus, koriģētais rādītājs nokrīt līdz aptuveni 2,9 % — tieši zem robežas.

Somija izmantoja to pašu klauzulu, bet ar to nepietiek. Tās deficītu galvenokārt veido novecošanas radītās sociālās izmaksas un tikai 0,2 % izaugsme 2025. gadā, nevis aizsardzība. Bundesbanka brīdina, ka arī Vācijas koriģētais deficīts 2026. un 2027. gadā pārsniegs 3 % un virzīsies uz 5 %. Izņēmums nopērk laiku, nevis atrisina problēmu.

Pabalstu griešana ieroču finansēšanai

Somijas aizsardzības tēriņi līdz 2029. gadam virzās uz 14–15 mljrd. € gadā, aptuveni divreiz vairāk nekā pašlaik. Lai tam atbrīvotu vietu budžetā, valdība ir samazinājusi bezdarbnieku pabalstus, mājokļa pabalstus un profesionālās izglītības finansējumu (SAK). PVN palielināts līdz 25,5 %. Ilgstoša bezpajumtniecība pērn pieauga par 29 % — pirmais kāpums desmit gados.

Komisārs Dombrovskis apmeklēja Helsinkus un paziņoja, ka Somija īstenojot „efektīvu rīcību” (Somijas Finanšu ministrija). ES fiskālajās tiesībās šī frāze nozīmē noteiktās izdevumu trajektorijas ievērošanu, nevis faktisku deficīta mērķa sasniegšanu. Somijas neatkarīgais ekonomikas pētniecības institūts ETLA norāda, ka valsts nesasniegs nevienu no saviem fiskālajiem mērķiem: ne 1 % deficītu līdz 2027. gadam, ne budžeta līdzsvaru līdz 2031. gadam. Arī OECD un SVF vērtē, ka pašreizējā trajektorija izskatās nepietiekama.

Glābšanas programmu valstis sabalansē budžetus

Grieķijai, Portugālei, Īrijai un Kiprai 2025. gadā bija budžeta pārpalikums (Eurostat). Šīs valstis 2010. gados piedzīvoja glābšanas programmas, piespiedu samazinājumus un institucionālu pazemojumu. Piespiedu pārkārtošanās radīja fiskālus ieradumus, kas tagad redzami datos. 2026. gada jūnijā Komisija pilnībā izņēma Grieķiju no augsta riska uzraudzības saraksta par ekonomiskajām nelīdzsvarotībām.

ES nekad nav sodījusi valsti ar naudas sodu par pārmērīgu deficītu. Tuvākais gadījums bija 18,9 milj. € sods Spānijai 2015. gadā par statistikas viltošanu, nevis pārtēriņu. 2003. gadā Francija un Vācija bloķēja sankcijas pret sevi Padomē. Finanšu ministri balso par sodiem viens otram. Šī konstrukcijas vaina nav mainīta.

Somija samazina mājokļa atbalstu un iesaldē pabalstus, lai turētos noteiktajā trajektorijā. Vācija izveidoja 500 mljrd. € ārpusbudžeta infrastruktūras fondu un saņēma izņēmumu. Abas valstis ievēro noteikumus. Tikai viena to dara, sašaurinot sociālās drošības tīklu.