Grieķijas €3.1 miljardu vairogu izšķirs kods

Grieķija un Izraēla 31. augustā, kā tiekot gaidīts, parakstīs līgumus aptuveni 3,1 mljrd. € vērtībā par „Ahilleja vairogu” — daudzslāņu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības tīklu (Cyprus Mail, Breaking Defense). Darījums Grieķijai dotu trīs Izraēlas pārtvērēju saimes pret droniem, spārnotajām raķetēm un ballistiskajiem draudiem. Izraēlas mediji to raksturo kā lielāko aizsardzības eksporta darījumu valsts vēsturē (Calcalist Tech). Tomēr darījuma īstā vērtība būs atkarīga no jautājuma, uz kuru parakstīšanas ceremonija neatbild: kurš kontrolēs programmatūru, piegādes ķēdi un modernizācijas ciklu?

Ko Grieķija pērk

Programma apvieno trīs sistēmas: uzņēmuma Rafael SPYDER īsa un vidēja darbības rādiusa draudiem, tostarp droniem; Israel Aerospace Industries Barak MX kā modulāru vidējo slāni; un David’s Sling jeb „Dāvida lingu” (Rafael/Raytheon) pret spārnotajām un ballistiskajām raķetēm (Jerusalem Post, Hurriyet Daily News). Tie nav trīs atsevišķi pirkumi. Tie jāieslēdz vienotā komandcentrā, kas veidots pēc Izraēlas integrētās aizsardzības sistēmas parauga un darbojas ar mākslīgā intelekta atbalstītu programmatūru.

Šim centram jāsavieno sensori, palaišanas iekārtas, Grieķijas esošās Patriot baterijas un jaunie Izraēlas pārtvērēji, lai komandieri katram ienākošajam draudam varētu piemeklēt piemērotāko ieroci (AeroTime, i24NEWS).

Aizsardzības ministrs Niks Dendijs ir teicis, ka pilna operacionālā gatavība būtu jāsasniedz 35 mēnešu laikā, piegādes veicot pa posmiem, nevis vienā nodošanas brīdī. Grieķijas augstākā nacionālās drošības padome programmu apstiprināja 23. jūlijā (Breaking Defense). Parakstītāji Telavivā ir Grieķijas aizsardzības iepirkumu direkcija un Izraēlas aizsardzības eksporta sadarbības struktūra, piedaloties Izraēlas uzņēmumiem. Tās ir iepirkumu, nevis diplomātiskās institūcijas, un tas norāda uz īstenošanas paketi, nevis simbolisku memorandu (Calcalist Tech).

Pirmkoda jautājums

Atēnas esot panākušas divas piekāpšanās, kurām jāmazina klasiskā ārvalstu aizsardzības iepirkumu problēma: rūpnieciskā atkarība un piesaiste pie piegādātāja programmatūras. Grieķijas prese ziņo, ka vismaz 25 % no programmas vērtības, vairāk nekā 700 milj. €, nonākšot aptuveni 12 Grieķijas apakšuzņēmumu rokās (SKAI). Vairāki mediji vēsta, ka Grieķija pieprasījusi piekļuvi kritiskās komandvadības programmatūras pirmkodam (Strategist Cyprus, Naftemporiki).

Abiem apgalvojumiem ir nozīme, taču abi pagaidām ir neskaidri. Neviens no publiskajiem ziņojumiem nepaskaidro, vai „piekļuve pirmkodam” nozīmē pilnu pirmkodu, koda glabājuma tiesības neatkarīgai izmantošanai, suverēnas konfigurēšanas tiesības vai šaurāku piekļuvi. Līguma teksts, maksājumu posmi, pārtvērēju krājumu papildināšanas noteikumi un dzīves cikla izmaksas nav publiskotas.

Vai NATO sistēmas spēs ar to sarunāties

Grieķija šo sistēmu pērk savas ģeogrāfijas dēļ. „Ahilleja vairogs” ir veidots Egejas jūrai, Trāķijai, Grieķijas salām un Vidusjūras austrumiem, kur Turcija tiek minēta kā galvenais reģionālais faktors (DefenseRomania). Draudu ģeogrāfija ir konkrēta, termiņš īss, un Izraēlai ir nesena operacionālā pieredze slāņveida pārtveršanā. Ātrums un pārbaudītas sistēmas šajā gadījumā izkonkurēja kopīgās Eiropas alternatīvas.

Darījuma vērtība NATO būs atkarīga no tā, vai „Ahilleja vairogu” varēs pieslēgt alianses Integrētajai pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmai — ietvaram, kas valstu sensorus un ieročus sasaista kopīgā gaisa telpas attēlā (NATO). Grieķijas Patriot baterijām jau ir NATO datu apmaiņas saskarnes, taču speciālisti norāda, ka tām joprojām vajadzīga pilna spēju modernizācija.

Bulgārija parāda, kāpēc tas nav tehnisks sīkums. Sofija paļaujas uz vecām padomju laika sistēmām ar ierobežotām spējām pret droniem un NATO koordinācijā ir balstījusies uz Grieķijas Patriot atbalstu un F-16 iznīcinātājiem (BTA, Mediapool). Stiprāks Grieķijas pretgaisa aizsardzības slānis varētu paplašināt šo aizsegu. Īpaši pielāgota Izraēlas arhitektūra ar vāju savietojamību aliansē to nespētu.

Eiropā jau top vairāki aizsardzības vairogi, un katrs no tiem piesaistīts citam piegādātāju, programmatūras un munīcijas kopumam. Vācijas Sky Shield Initiative apvieno Vācijas IRIS-T, ASV Patriot un Izraēlas–ASV Arrow sistēmas (BR). Francija kritizē gan šo iniciatīvu, gan tādus darījumus kā „Ahilleja vairogs”, jo tie atstāj malā Francijas un Itālijas SAMP/T NG sistēmu un vājinot Eiropas rūpniecisko suverenitāti (Opex360). ES aizsardzības rūpniecības instrumenti savukārt ir veidoti, lai iepirkumus virzītu pie Eiropas piegādātājiem (European Commission, Council). „Ahilleja vairogs” iet pretējā virzienā.

Atkarības jautājumu Atēnas var atrisināt tikai tad, ja publisko pietiekami daudz no līguma arhitektūras: kas kontrolē modernizāciju, datu saites, munīcijas papildināšanu un pirmkoda tiesības. Līdz tam Grieķija ir nopirkusi ātrumu. Vai tā nopirkusi arī neatkarību, joprojām ir apgalvojums, kas atrodas līguma pielikumos, kurus ārpus iepirkumu direkcijas neviens nav redzējis.