Grieķija izcīna LNG izņēmumu sankcijās

ES 21. sankciju pakete pret Krieviju tika pieņemta 23. jūlijā. Taču tā tika pieņemta ar Grieķijai izdevīgiem nosacījumiem.

Atēnas bloķēja visu paketi, līdz panāca izņēmumu: ar Grieķiju saistīti kuģniecības uzņēmumi drīkst turpināt pārvadāt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG pircējiem ārpus ES, ja līgumi noslēgti pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā (Euronews, Padomes paziņojums). Līdz tam stāvēja arī pārējā pakete: ēnu flotes kuģu iekļaušana sarakstos, banku ierobežojumi, kriptoaktīvu pasākumi un naftas cenas griestu iesaldēšana. Ēnu flote nozīmē novecojušus vai neskaidri kontrolētus tankkuģus, ar kuriem Krievijas nafta tiek pārvietota ap Rietumu sankcijām. Nekas no šā nevirzījās, kamēr Atēnas nesaņēma savu izņēmumu.

Kā To Brief rakstīja, kad Grieķija pirmoreiz bloķēja balsojumu, šis strīds skar pašu ES sankciju mehāniku: vai sistēma var darboties, ja tās īstenošanai vajadzīgās nozares vienlaikus atrodas dalībvalstīs, kurām par sankcijām jālemj vienbalsīgi.

Uzņēmumi sankciju instrumenta iekšienē

ES sankcijas pret Krievijas enerģētiku darbojas caur pakalpojumiem, nevis pilnīgu embargo. Brisele nemēģina izņemt Krievijas naftu un gāzi no pasaules tirgus. Tā ierobežo Rietumu uzņēmumus, bez kuriem šis eksports ir grūtāks: kuģniecību, apdrošinātājus, ostu operatorus un brokerus (Eiropas Komisija). Ja tiek kontrolēta piekļuve šiem pakalpojumiem, Krievijas energoresursus pārdot kļūst sarežģītāk un dārgāk.

Problēma ir institucionāla. Šie uzņēmumi atrodas dalībvalstīs, kuru valdībām vienbalsīgi jāapstiprina katrs sankciju lēmums. Valsts, kuras uzņēmumi sniedz tieši mērķēto pakalpojumu, var aizturēt visu paketi.

Grieķijai ir lielākā tirdzniecības flote ES (Al Jazeera). Atēnas apgalvoja, ka aizliegums Grieķijas operatoriem pārvadāt Krievijas LNG uz trešajām valstīm tikai nodotu šo biznesu ārpus ES esošiem konkurentiem, bet Maskavas ieņēmumus būtiski nemazinātu. Finansiālais mērogs šo argumentu padara politiski spēcīgu. EUobserver, atsaucoties uz Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra analīzi, ziņoja, ka Grieķijas kontrolēti kuģi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma pārvadājuši Krievijas fosilos kurināmos aptuveni 248 mljrd. € vērtībā (EUobserver). Savukārt UPI, atsaucoties uz pētniecības grupu Urgewald, rakstīja, ka ar Grieķijas miljardieri Georgu Prokopiju saistītā kuģniecības grupa Dynagas 2026. gada sākumā nodrošināja ap 35 % ar Novatek saistītās Krievijas LNG aktivitātes (UPI).

Atēnas izmantoja pamatotu iebildumu par nevienlīdzīgi sadalītām izmaksām, lai panāktu izņēmumu tieši tajā vietā, kuru ES bija identificējusi kā spiediena punktu un mēģināja aizvērt.

Atšķirība starp galvaspilsētām

Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja, ka sankciju lēmumus arvien vairāk nosaka dalībvalstu ekonomiskās intereses, vājinot kopīgo spiedienu uz Maskavu (LRT). Nīderlandes amatpersonas rezultātu pasniedza kā virzību uz priekšu, uzsverot ēnu flotes kuģu iekļaušanu sarakstos un instrumentus sankciju apiešanas ierobežošanai, neraugoties uz Grieķijas izņēmumu (Rijksoverheid, NRC).

Noderīgs salīdzinājums ir Dānija. Kopenhāgenai arī ir viena no Eiropas lielākajām tirdzniecības flotēm, taču tā neprasīja līdzīgu izņēmumu. Liela flote pati par sevi nerada veto draudus. Grieķijas nostāja bija politiska izvēle, nevis automātiska tirgus daļas sekas.

Mazākas paketes, tā pati strukturālā vaina

Pakete tomēr nav tukša. Tajā iekļauti vēl 41 ēnu flotes kuģis, paplašināti kritēriji kuģiem, kas apkalpo sankcionētus kuģus, kā arī jauni banku un kriptoaktīvu ierobežojumi (Somijas valdība, Global Sanctions). Financial Times ziņoja, ka ES amatpersonas tagad apsver mazākas un precīzāk mērķētas sankciju kārtas, lai vienas valdības iebildums nevarētu turēt ķīlniekos nesaistītus pasākumus (FT).

Pāreja uz vairākuma balsojumu šajā jomā nav reāls īstermiņa risinājums. Sankcijas ir ES ārpolitikas daļa, kur spēkā ir vienprātības princips, un pašas šā noteikuma izmaiņas arī prasītu vienprātību (IAI). Mazākas paketes var ierobežot kaitējumu, ko rada viens iebildums. Tās neatceļ veto.

Grieķija parādīja, ka dalībvalsts var izmantot vienprātības prasību, lai aizsargātu nacionālu nozari arī tad, ja tas vājina ES izveidotu spiediena punktu pret Krieviju. Atēnas apgalvo, ka šis bizness tik un tā aizplūstu ārpus bloka, un komerciālā loģika nav bez pamata. Taču neatbildēts paliek īstenošanas jautājums: ja Grieķijas uzņēmumi turpina pārvadāt LNG pēc pirmskara līgumiem, kam jāpārbauda šie līgumi, jāuzrauga apjomi un jāvērtē, vai atjaunojumi klusi nepagarina izņēmumu? Amatpersonām, kas gatavo 22. sankciju paketi, uz šo jautājumu būs jāatbild.