Guterres spiež Ankaru par Kipru

Antoniu Gutērrešs svētdien ieradās Kiprā, lai pārbaudītu, vai ir iespējams atsākt sarunas par salas atkalapvienošanu. Kipra ir sadalīta kopš Turcijas militārās intervences 1974. gadā. Tā bija pirmā ANO ģenerālsekretāra vizīte Kiprā sešpadsmit gadu laikā (Euronews Germany), taču viņš neatveda ne vienošanās projektu, ne iepriekš saskaņotu sarunu formātu.

ANO sūtne Marija Anhela Olgina vizītes mērķi formulēja tieši: mudināt abus līderus sākt sarunas (Cyprus Mail). Šķērslis nav kalendārs vai diplomātiskā procedūra. Viena puse prasa federāciju. Otra prasa atzīt divas atsevišķas suverēnas valstis.

Federācija pret divām valstīm

ANO Drošības padomes ietvars paredz bizonālu, bikomunālu federāciju: vienu valsti, divas politiski vienlīdzīgas kopienas un vienotu suverenitāti (S/RES/1251). Kipras grieķu valdība norāda, ka noraidīs jebkuru formulu ārpus šā ietvara (Cyprus Mail). Grieķija šo pozīciju atbalsta bez atrunām. Premjerministrs Kirjaks Micotakis Kipras jautājumu definē kā Eiropas problēmu, nevis divpusēju Grieķijas un Turcijas strīdu, un Atēnas skaidri noraida salas sadalīšanu (ERT, Lavaron).

Turcija iet pretējā virzienā. Augstas amatpersonas uzstāj, ka nevienu Kipras risinājumu nevar pieņemt, apejot Ankaru, un ka reālistiskam procesam jāsākas ar suverēnu vienlīdzību starp divām līdzās pastāvošām valstīm (Hürriyet Daily News). Ārlietu ministrs Hakans Fidans šo nostāju atkārtoja sarunā ar Olginu dažas dienas pirms Gutērreša ierašanās (Politis). Tā nav sarunu pozīcija ANO ietvara iekšpusē. Tā noraida paša ietvara pamatu.

Kur sākas Briseles loma un kur tā beidzas

ES ir kļuvusi redzamāka. Eiropas Komisija 13. jūlijā iecēla Rafaēli Fito par īpašo pārstāvi Kipras jautājumā, dodot Briselei konkrētu amatpersonu ES ieguldījuma koordinēšanai ANO procesā. Pirms došanās uz Ankaru Olgina Briselē tikās ar Fito un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu (Politis, Hürriyet Daily News). ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa apstiprināja, ka Brisele ANO ceļu uzskata par procesu, kuram ir izšķirošā nozīme (CNA).

Taču Briselei ir ietekme bez pilnvarām to pārvērst risinājumā. Kipra ES pievienojās 2004. gadā, bet saskaņā ar pievienošanās līguma 10. protokolu ES tiesības salas ziemeļos nepiemēro, kamēr Kipra paliek sadalīta (EUR-Lex). Jebkuram risinājumam būtu jādarbojas ES tiesību sistēmā, tāpēc Eiropas Komisija var ietekmēt praktisko konstrukciju: tirdzniecības noteikumus, cilvēku pārvietošanos, tiesisko saskaņošanu. Tā nevar atrisināt strīda centru — suverenitātes jautājumu.

Nikosija vēlas plašāku ES un Turcijas attiecību virzību sasaistīt ar progresu Kipras jautājumā. Ankara atsakās pieļaut, ka attiecības ar ES būtu atkarīgas no salas. Šī pretruna bremzē muitas savienības modernizāciju, vīzu vienošanās un dziļākas drošības saites. Nav publiskota ES un Turcijas piedāvājuma, kur konkrēti ES piekāpšanās soļi tiktu apmainīti pret progresu Kiprā.

Gāze palielina biznesa likmes

Spiedienu palielina divi enerģētikas virzieni. „Eni” un „TotalEnergies” tuvojas galīgajam investīciju lēmumam par Kronos gāzes atradni pie Kipras krastiem. Šis kopuzņēmums varētu kļūt par salas pirmo komerciālo jūras gāzes projektu (Bloomberg). Atsevišķi Turcija pēc 10. jūlija vienošanās ar Kipras ziemeļu varas iestādēm sāka gatavot seismiskos pētījumus cauruļvadam uz Ziemeļkipru. Nikosija protestēja, bet Itālijas analīze šo cauruļvadu raksturoja kā soli, ar kuru Ankara cenšas kļūt par neapejamu enerģētikas spēlētāju un vienlaikus ciešāk piesaistīt ziemeļus Turcijai (Kathimerini Cyprus, Notizie Geopolitiche).

Gāze padara salas sadalījumu dārgāku, bet nemaina to, kam pieder miera process. Vairums ES galvaspilsētu Kipru vēro no attāluma. Vācija šo jautājumu lasa caur attiecībām ar Turciju, nevis kā atsevišķu politikas virzienu (Euronews Germany). Pieejamā informācija liecina, ka Francija un Itālija Kipras lietu seko caur enerģētikas un suverenitātes prizmu, taču priekšroku dod ANO formātam.

Kipras jautājuma politiskā atbildība joprojām ir Nikosijas, Atēnu, Ankaras un nelielas tieši iesaistītu dalībvalstu grupas rokās. Gutērrešs var iezīmēt plaisu starp federāciju un divu valstu atzīšanu un sasaukt puses pie viena galda. Lai plaisu aizvērtu, Turcijai būtu jāved sarunas ietvarā, ko tā pašlaik noraida. Problēmas kodols ir politiskā atzīšana, nevis diplomātiskais grafiks.