Guterres Nikosijā atsāk Kipras sarunas

Nikosijā, pēdējā sadalītajā Eiropas galvaspilsētā, ANO buferzona šķērso pilsētas ielas. Vienā pusē Kipras Republika pārvalda teritoriju kā ES dalībvalsts. Otrā pusē darbojas Kipras turku administrācija, kuru atzīst tikai Ankara, teritorijā, ko Turcijas armija kontrolē kopš 1974. gada. Pēc 52 gadiem fiziskā robežlīnija joprojām pastāv. Tāpat kā politiskā.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs no 27. līdz 29. jūlijam apmeklēs salu, lai „virzītu miera centienus” — tā būs pirmā šāda amatā esoša ģenerālsekretāra vizīte pēdējo gadu laikā (ANO, Reuters/Internazionale). Dažas dienas pirms tam Eiropas Komisija piešķīra procesam formālu ES klātbūtni, par īpašo pārstāvi Kipras jautājumā ieceļot izpildviceprezidentu Rafaeli Fito (Decode39, Eunews). Fito mandāts ir koordinēt ES iesaisti līdzās ANO vadītajām sarunām. Tas nozīmē, ka Briselei pie galda ir konkrēts sūtnis, nevis tikai novērotāja loma. Ņujorka un Brisele grib procesu atgriezt sarunu režīmā. Grūtība ir tā, ka abas puses vairs nav vienisprātis, uz kādu risinājumu sarunām jāved.

Divi mērķi, viena sala

ANO risinājuma ietvars paredz bizonālu, bikopienu federāciju: vienu valsti, vienu suverenitāti un politisko vienlīdzību starp Kipras grieķiem un Kipras turkiem. „Politiskā vienlīdzība” šajā kontekstā nozīmē, ka abām kopienām būtu jādala pārvaldības vara neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, katrai saglabājot iespēju bloķēt lēmumus, kas apdraud tās vitālās intereses. ANO Drošības padomes rezolūcija 1251 apstiprināja šo pamatu (S/RES/1251(1999)). Grieķija un Kipras Republika uzstāj, ka jebkurām jaunām sarunām jāsākas tieši no šī ietvara (Euronews Greece).

Turcija un Kipras turku vadība šo sākumpunktu noraida. Ankaras 2026. gada jūlija nostāja prasa pirms jebkāda procesa sākuma atzīt „suverēnu vienlīdzību un vienlīdzīgu starptautisko statusu” un pārmet ES neobjektivitāti kopš Kipras pievienošanās blokam 2004. gadā (Turcijas Ārlietu ministrija). Praktiski šāda valoda ved uz divām atsevišķām valstīm, nevis vienu federāciju.

Tātad strīds nav par formulējumiem. Tas ir strīds par galarezultātu. Pēdējais nopietnais mēģinājums pārvarēt plaisu sabruka 2017. gadā Kransmontānā, Šveicē, kad sarunvedēji nespēja vienoties par pārvaldību, teritoriju, īpašumiem un Turcijas drošības garantijām (S/2017/814). Publiskajā informācijā pirms šīs vizītes nav pazīmju, ka šis strupceļš būtu pārvarēts.

Kāpēc ES nevar palikt ārpusē

ES visu salu uzskata par ES teritoriju. Taču saskaņā ar pievienošanās līguma 10. protokolu ES tiesību piemērošana ziemeļos ir apturēta, jo Kipras Republika šo teritoriju nekontrolē (10. protokols). Atsevišķa Zaļās līnijas regula nosaka šķērsošanas kārtību un ierobežotu tirdzniecību pāri sadalījuma līnijai (Regula 866/2004). Jebkurš risinājums būtu jāpārvērš ES tiesībās, robežu praksē un tiesību garantijās. Tāpēc ES ir daļa no jebkura risinājuma mehānisma, ne tikai tā lieciniece.

ES valdības uz Kipru neskatās vienādi. Publiski neviena lielā ES galvaspilsēta nesaista visas attiecības ar Turciju tikai ar Kipras lietu. Ankara ir pārāk svarīga migrācijas, NATO saliedētības un reģionālās drošības dēļ. Šī piesardzība dod Turcijai telpu padziļināt integrāciju ar ziemeļiem, kamēr diplomātija turpinās paralēli. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa iezīmēja šīs pacietības robežas, brīdinot Turciju respektēt Kipras suverēnās tiesības saistībā ar iecerētu gāzesvadu uz ziemeļiem (Cyprus Mail, To Vima). Taču brīdinājums nav sekas, un Ankara šo atšķirību saprot.

Kas būtu reāla kustība

Kipras turku līderis Tufans Erhirmans vizīti novērtēja kā iespēju pusēm labāk saprast vienai otru (Politis). Taču Gutērreša jaunākajā ziņojumā secināts, ka agrāk saskaņotie uzticības veidošanas pasākumi joprojām nav īstenoti (Cyprus Mail).

Spēcīgākais rezultāts būtu grafiks jaunai pieci plus viens konferencei, kurā piedalītos abas Kipras puses, Grieķija, Turcija, Apvienotā Karaliste un ANO, ar skaidri noteiktu darba kārtību. Mazāks, bet joprojām īsts rezultāts būtu konkrēti izpildāmi soļi: jauni šķērsošanas punkti, praktiski tirdzniecības uzlabojumi vai vienoti uzticības veidošanas pasākumi, kas tiešām tiek īstenoti. Siltas komunikē frāzes vien apstiprinātu to, ko jau rāda līdzšinējā pieredze: starptautiskā sistēma ir kļuvusi prasmīgāka Kipras sadalījuma pārvaldīšanā nekā tā atrisināšanā. Ja vizīte nenesīs ne grafiku, ne darba kārtību, ne konkrētus izpildāmos darbus, tā parādīs, ka ANO joprojām spēj administrēt Kipras jautājumu, bet pagaidām nespēj to izkustināt.