Guterress pārbauda Turcijas cenu Kiprai

The diplomatic architecture of a divided Cyprus remains a blueprint waiting for its ink.
Attēla kompozīcija · tobriefANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs 27. jūlijā ierodas Kiprā, lai tiktos ar salas grieķu kipriešu un turku kipriešu līderiem. Tas ir koncentrētākais diplomātiskais mēģinājums pēdējos gados atsākt sarunas par Kipras sadalījuma atrisināšanu — konfliktu, kas ilgst jau 53 gadus (ANO, DW). Vizītei priekšā bijušas vairākas nedēļas ANO sūtnes Marijas Angelas Olginas starpniecības braucienu un jauna Eiropas Komisijas iesaiste.
Vai no tā iznāks reāls sarunu formāts, būs atkarīgs no divām lietām: vai izdosies neielaist Turcijas priekšnoteikumu pašā sarunu sākumā un vai Brisele spēs parādīt, kā jebkuru ANO panāktu vienošanos pārvērst darbojošās ES tiesību normās.
Turcijas ieejas cena
Process saduras ar galveno šķērsli vēl pirms sākuma. Ankara atsakās iesaistīties formālās sarunās, ja turku kipriešu puse vispirms netiek atzīta par līdzvērtīgu suverēnu vienību — statusu, ko Turcija sauc par „suverēnu vienlīdzību” (Politis, Hürriyet Daily News). Vienkārši sakot, Turcija grib, lai ziemeļi tiktu uztverti kā atsevišķa valsts jau pirms sarunu sākuma.
Tas mainītu sarunu pamatu. ANO ilgstošais mērķis ir viena federāla Kipra ar divām sastāvdaļām un kopīgu varas dalījumu. Turcijas prasība virza sarunas divu valstu modeļa virzienā. Grieķijas un Kipras amatpersonas šo atšķirību raksturo kā sarkano līniju (Euronews France).
Gutērreša uzdevums ir noskaidrot, vai šo prasību var apiet un nonākt līdz neformālai paplašinātai sanāksmei. Šāds formāts pie viena galda liktu Grieķiju, Turciju, Apvienoto Karalisti, ANO un abas Kipras puses, piesaistot tam arī secību un grafiku (RIK). Ja līdz tam izdotos nonākt, nepieņemot Ankaras definēto rāmi, tas jau būtu taustāms progress.
Kāpēc Brisele nevar vienkārši skatīties
ES šajā procesā nav malā stāvoša novērotāja. ES tiesībās visa Kipras sala ir Savienības teritorija. Taču ES noteikumu darbība ir apturēta teritorijās, kur Kipras Republika faktiski nekontrolē situāciju. Šis izņēmums balstās Kipras pievienošanās līguma 10. protokolā, kurā arī noteikts: pēc iespējamā noregulējuma ES Padomei, kurā likumus pieņem dalībvalstu ministri, pēc Komisijas priekšlikuma vienbalsīgi jālemj par ES tiesību piemērošanu ziemeļos (10. protokols, EUR-Lex).
Tāpēc ANO starpniecībā panākta politiska vienošanās ātri nonāktu Briselē, kur sāktos sarežģītākā daļa: ES tiesību pielāgošana visai salai, īpašuma jautājumu kārtība, finansējuma kanāli un Zaļās līnijas režīma pārkārtošana, kas regulē pārvietošanos pāri sadalījuma līnijai. ES jābūt iesaistītai, un tieši tas Turcijai dod ērtāko argumentu uzbrukumam.
Turcijas Ārlietu ministrija Eiropas Komisijas lēmumu iecelt Rafāeli Fito par īpašo pārstāvi Kipras jautājumā nosauca par vienpusēju un neobjektīvu. Ankara apgalvo, ka Brisele zaudējusi neitralitāti brīdī, kad Kipra 2004. gadā pievienojās ES (Turcijas ĀM). Šis iebildums ir pašlabuma diktēts, bet tas nav pilnīgi neloģisks: Kipra sēž tajā pašā Padomē, kurai vēlāk būs jāapstiprina daļa no noregulējuma mehānisma, un tā balso arī par ES un Turcijas attiecībām. No Ankaras skatpunkta tiesnesis spēlē vienā komandā.
Fito, Komisijas izpildviceprezidents kohēzijas un reformu jautājumos, šajā amatā tika iecelts 13. jūlijā (Eiropas Komisija). Viņš nav starpnieks. Viņa uzdevums ir strādāt ANO ietvarā, koordinēties ar Olginu un sagatavot pamatu sarunu atsākšanai (Euractiv). 22. jūlijā ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pēc sarunas ar Olginu vēlreiz apliecināja ES atbalstu ANO vadītajam procesam (Infobae/EFE).
Trūkstošais plāns
Pašreizējās konstrukcijas vājākais posms ir jautājums, ko Brisele darītu nākamajā dienā pēc vienošanās. Šeit minētajos publiskajos avotos nav redzams, vai Fito ir rakstisks mandāts, atsevišķa komanda, grafiks vai skaidri definēta pakete par ES tiesību attiecināšanu uz ziemeļiem, īpašuma strīdu risināšanu un finansējuma plūsmu. Komisijas paziņojums par viņa iecelšanu (Eiropas Komisija) apraksta koordinācijas lomu, nevis ieviešanas plānu.
Gutērrešs var pārbaudīt, vai sarunas vispār ir iespējamas. Komisijai jāatbild uz nākamo jautājumu: vai ES ir gatava brīdim pēc vienošanās.
Details about this article
- Model:
- claude-opus-4-6
- Generated:
- 7/22/2026, 2:14:35 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20260722_005006
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication