Gutērrešs pārbauda Kipras divu valstu strīdu

Antoniu Gutērrešs svētdien ieradās Kiprā uz trīs dienu sarunām ar salas sadalīto kopienu līderiem. Pirms vizītes nebija sagatavots ne izlīguma projekts, ne vienošanās par formālu sarunu atsākšanu. Tā ir augstākā līmeņa ANO iesaiste Kipras jautājumā kopš sarunu sabrukuma Kransmontānā, Šveicē, 2017. gadā. Vizītes mērķis ir apzināti pieticīgs: saprast, vai strukturētas sarunas vispār ir iespējamas, ja puses nav vienisprātis par to, par ko tām būtu jāvienojas.

Premisu plaisa

ANO Drošības padomes izlīguma ietvars paredz bizonālu, bikomunālu federāciju: vienu valsti, divas politiski vienlīdzīgas kopienas, vienotu suverenitāti un vienotu pilsonību (S/RES/1251, UN Press). Dažas dienas pirms Gutērreša ierašanās Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans atkārtoti pauda Ankaras prasību pēc „suverēnas vienlīdzības”, kas pēc būtības nozīmē divu valstu risinājumu ārpus ANO formulas (Hürriyet Daily News, TRT World). Tur arī ir galvenais mezgls: ANO mandāts ir starpniecība federācijas izveidei, bet Turcija publiski noraida federāciju.

Gutērrešam paredzētas atsevišķas tikšanās ar Kipras grieķu prezidentu Niku Hristodulidu un Kipras turku līderi Tufanu Erhirmanu, privātas vakariņas ar abiem, kā arī kopīga līderu sanāksme ANO kontrolētajā buferzonā (Politis, UN Web TV). Darba kārtība ir veidota politiskās temperatūras nolasīšanai, nevis vienošanās parakstīšanai. ANO miera operāciju vadītājs Žans Pjērs Lakruā vizīti raksturoja kā daļu no „ļoti noturīgiem politiskiem centieniem” (CNA) — piesardzīgs formulējums, kas norāda uz reālu diplomātisku darbu, bet nesola izrāvienu (DW).

Hristodulids sacīja, ka pirms vizītes izlīguma projekts neesot nosūtīts (Stockwatch). Reāls rezultāts šajā posmā būtu ierobežots: nākamā soļa formāts, grafiks vai pamats iesaistīt Grieķiju, Turciju un Apvienoto Karalisti. Tās ir trīs garantētājvalstis, kurām joprojām ir formāla loma no Kipras 1960. gada neatkarības vienošanās un kuru piekrišana vajadzīga, lai atrisinātu smagākos drošības jautājumus (CNA).

Brisele var palielināt ietekmi, bet nevar aizstāt ANO

Eiropas Komisija šajā posmā ir redzamāka nekā iepriekšējos sarunu mēģinājumos. 13. jūlijā tā iecēla Itālijas pārstāvi, Komisijas priekšsēdētājas vietnieku Rafaeli Fito, par īpašo pārstāvi Kipras jautājumā (Open, Cyprus Mail). ANO sūtne Marija Anhela Olgina 22. jūlijā Briselē tikās gan ar Fito, gan ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet pēc tam devās uz Ankaru, lai pārbaudītu Turcijas pozīciju (Politis).

Briselei ir konkrēts iemesls iesaistīties. Kipra pievienojās ES 2004. gadā, taču ES tiesību piemērošana salas ziemeļu daļā joprojām ir apturēta, jo Kipras Republika tur faktiski neīsteno kontroli. Šī anomālija ir ierakstīta pievienošanās līgumā (EUR-Lex). Kipras jautājuma pavērsiens varētu atbloķēt arī daļu no iesaldētajām ES un Turcijas attiecībām, tostarp tirdzniecībā, enerģētikā, transportā un migrācijā (European Commission). Eiropadome, kurā dalībvalstu vadītāji nosaka ES politisko virzienu, jebkādu attiecību atjaunošanu ar Ankaru ir sasaistījusi ar pakāpeniskumu, atgriezeniskumu un Turcijas rīcību (European Council).

Fito var piesaistīt ES stimulus ANO procesam. Viņš nevar šo procesu aizstāt. Garantētājvalstīm ir izšķiroša nozīme jautājumos par karaspēka izvešanu un intervences tiesībām, bet Briselei nav mandāta tos atrisināt. Paša Gutērreša 2017. gada ziņojumā Drošības padomei bija teikts, ka Kransmontānas sarunas izgāzās, jo pusēm neizdevās panākt vajadzīgo „kritisko masu” galvenajās sadaļās, īpaši drošībā un pārvaldībā (S/2017/814). Šie jautājumi nav kļuvuši vieglāki.

Gutērrešs var iezīmēt plaisu un sasaukt puses pie viena galda. Viņš nevar piespiest Turciju sarunāties federācijas ietvarā, ko Ankara tagad noraida.