Nolaupīti DNS ieraksti ļāva iegūt Google domēnu sertifikātus

Slēdzenīte pie tīmekļa adreses nozīmē, ka sertifikātu izdevējiestāde, kurai uzticas pārlūks, ir pārbaudījusi, vai sertifikāta pieprasītājs kontrolē attiecīgo domēna vārdu. 6. oktobrī Google paziņoja, ka uzbrucēji, mainot DNS ierakstus trīs valstu kodu domēnos — Ganas .gh, Sjerraleones .sl un Amerikas Samoa .as — ieguvuši pārlūku atzītus sertifikātus vairākiem Google domēniem un citu organizāciju nosaukumiem (Google). Google norāda, ka tās sistēmas nav uzlauztas, un publisku pierādījumu par sertifikātu izmantošanu pret vietņu apmeklētājiem nav.

Vājā vieta bija DNS — sistēmā, kas domēna vārdus pārvērš tīkla adresēs, nevis pašās vietnēs. Katru vaicājumu var iztēloties kā norāžu ķēdi. Pieņemsim, ka ir domēns acme.gh. .gh zonā atrodas norāde uz serveriem, kas atbild par acme.gh, un šie serveri norāda vietnes adresi. Ja kāds maina šo norādi augstāka līmeņa zonā, vaicājumi par acme.gh tiek nosūtīti uz uzbrucēju izvēlētiem serveriem (RFC 1034). Google nav atklājusi, kuri ieraksti mainīti, kā arī nav nosaukusi iesaistītos domēnu reģistru operatorus vai kontus.

Kā viltota DNS norāde var novest pie slēdzenītes

Pirms sertifikāta izsniegšanas izdevējiestādei jāpārbauda, vai pieprasītājs kontrolē attiecīgo domēna vārdu. Viena izplatīta automatizēta pārbaude notiek DNS sistēmā: izdevējiestāde piešķir nejaušu kodu un pārbauda, vai domēna DNS parādījies ieraksts ar šo kodu (RFC 8555). Tas līdzinās dzīvesvietas apliecināšanai, saņemot uz to nosūtītu vēstuli.

Šādi DNS pārņemšana var ļaut iegūt sertifikātu, nepiekļūstot īstā īpašnieka serveriem. Pastāv arī citas pārbaudes, tostarp tīmekļa vietnē veicami testi (Let's Encrypt), un Google nav pateikusi, kuru no tiem uzbrucēji izturēja.

Tāpēc Google uzskata, ka sertifikātu izdevējiestādes nav rīkojušās nepareizi. Nozares noteikumi paredz, ka veiksmīga pārbaude ir pierādījums — izdevējiestādes ieskatā — pieprasītāja kontrolei pār domēna vārdu (CA/Browser Forum). Ja pati adrešu grāmata sniedz maldinošas atbildes, izdevējiestāde, kas precīzi ievēro procedūru, var izsniegt derīgu sertifikātu nepareizajai pusei.

Divi standarta aizsardzības līdzekļi parāda, cik svarīga ir uzticama DNS sistēma. DNSSEC pievieno DNS atbildēm digitālus parakstus, līdzīgi kā plombu, kas ļauj pārbaudīt, vai atbilde saņemta pa paredzēto uzticamības ķēdi. Taču paraksts neatklāj, vai domēna īpašnieks pats vēlējies izmaiņas. Tāpēc izmaiņa, ko publicējusi pārņemta augstāka līmeņa DNS autoritāte, pārbaudi joprojām izturētu.

CAA ierakstos domēna īpašnieks var norādīt, kuras sertifikātu izdevējiestādes drīkst izsniegt sertifikātus viņa domēniem. Taču šis saraksts atrodas tajā pašā DNS sistēmā, tāpēc tas, kurš kontrolē DNS atbildes, principā varētu to mainīt (RFC 8659). Google nav pateikusi, vai skartajiem domēniem bija izmantots kāds no šiem aizsardzības līdzekļiem.

Chrome bloķē sertifikātus

Chrome bloķēja Google norādītos sertifikātus, izmantojot CRLSets — atsaukto sertifikātu sarakstu, ko pārlūks pats izplata lietotājiem (Chromium). Pēc tam Google pārmeklēja Certificate Transparency — publiskos žurnālus, kuros reģistrē izsniegtos sertifikātus. Tie līdzinās zemesgrāmatai, ko var pārlūkot ikviens (Certificate Transparency). Google tur atrada vēl citus skartos domēnus, ko raksturo kā vadošus pasaules zīmolus, bet vārdā nenosauc.

Google norāda, ka sazinājusies ar sasniedzamajiem domēnu īpašniekiem, bloķējusi viņu sertifikātus pārlūkā Chrome un sadarbojusies ar izdevējiestādēm, lai tos atsauktu arī citā programmatūrā. Uzņēmums brīdina, ka Chrome veiktie pasākumi nenodrošina drošu aizsardzību citu pārlūku lietotājiem un ka tas nevar garantēt visu skarto domēnu atrašanu.

Sertifikāts pats par sevi nevienu nenovirza uz vietni. Lai to izmantotu, uzbrucējiem būtu arī jānovirza cilvēku savienojumi uz serveri, kas šo sertifikātu uzrāda. Google ziņo, ka nav konstatējusi viltotu vietni, pārtvertu sesiju vai nozagtus piekļuves datus. Ars Technica publikācija lielākoties atstāsta Google sniegto informāciju, nevis neatkarīgi to apstiprina (Ars Technica). Publisku pierādījumu, ka sertifikāti izmantoti pret vietņu apmeklētājiem, nav.

Šis gadījums parāda, ka slēdzenītes uzticamība ir atkarīga arī no DNS autoritātes, kas pārvalda attiecīgo domēna vārdu, tostarp mazākus reģionālos domēnus. Google iesaka nepārtraukti sekot Certificate Transparency žurnāliem visā savu domēnu kopumā, arī neizmantotajiem un reģionālajiem domēniem. Tur pirmoreiz kļūtu redzams sertifikāts, ko domēna īpašnieks nav pieprasījis (Google).