Hormuzas piemaksa sadārdzina Eiropas enerģiju

Caur Hormuza šaurumu ik dienu tiek pārvadāti aptuveni 20 miljoni barelu naftas — ap piektdaļu pasaules naftas patēriņa (EIA). Tankkuģi joprojām šķērso šo maršrutu. Taču katra reisa papildu izmaksas jau redzamas Eiropas cenu datos: Eurostat jūlija ātrā aplēse rāda, ka eirozonā enerģijas cenas gada laikā kāpušas par 10,0 % (Eurostat). Eiropai pašlaik nav degvielas trūkuma. Tai ir cenu pieejamības problēma.

Kāpēc lētāka nafta nenonāk līdz degvielas uzpildes stacijām

Brent jēlnafta, kas ir starptautiskais naftas cenu etalons, ir nokritusies krietni zem pavasara maksimumiem. Parasti tas nozīmētu zemākas cenas uzpildes stacijās. Šoreiz tā nav noticis.

Galveno starpību veido divas izmaksu pozīcijas. Pirmā ir kara riska apdrošināšana — piemaksa, ko kuģu īpašnieki maksā par pārvietošanos konfliktu zonās. Lloyd’s tirgus klauzula brīdinājusi, ka ierosinātas Irānas tranzīta maksas samaksa varētu pilnībā anulēt kuģa apdrošināšanu. Tas nozīmē: maršruts formāli paliek atvērts, bet apdrošinātai tirdzniecībai kļūst praktiski nelietojams (GCC Freight).

Otrā pozīcija ir pārstrādes maržas. Tā ir starpība starp cenu, ko naftas pārstrādes rūpnīcas maksā par jēlnaftu, un cenu, par kādu tās pārdod dīzeļdegvielu un benzīnu. Eiropas Centrālā banka, kas nosaka eirozonas procentlikmes, 31. jūlijā norādīja, ka pārstrādātāji jau tā augstajām jēlnaftas izmaksām pievienojuši lielāku uzcenojumu, tādējādi cenu triecienu pastiprinot vēl pirms degviela nonākusi līdz patērētājam (ECB).

Papildu slāni veido kravu pārvadājumu izmaksas un sankciju atbilstības pārbaudes. ES mērogā personīgā transporta degvielas cenas jūnijā bija par 13,7 % augstākas nekā gadu iepriekš (Eurostat). Itālijas patērētāju organizācija Assoutenti šo plaisu formulēja vienkārši: Brent cenai esot salīdzināmai ar marta sākuma līmeni, dīzeļdegviela Itālijā joprojām maksāja par 0,38 € litrā vairāk nekā tajos pašos jēlnaftas cenu apstākļos pirms dažiem mēnešiem (Assoutenti). Nafta kļuva lētāka. Piegādes ķēde starp barelu un autovadītāju — ne.

Kas maksā, kas iegūst

Pirmie maksā autovadītāji. Patērētāju organizācija Codacons aplēsusi, ka Itālijas autobraucēji pirmajā augusta ceļošanas nedēļas nogalē iztērējuši par 370 miljoniem € vairāk nekā 2025. gadā, bet tipiska dīzeļdegvielas uzpilde izmaksājusi par aptuveni 22 € vairāk (ANSA). Roma atbildēja ar dīzeļdegvielas nodokļa samazinājumu un nodokļu kredītu autopārvadātājiem.

Pēc tam maksā valdības — ar nodokļu ieņēmumiem, no kuriem tās atsakās, lai mīkstinātu triecienu. Īrijā 50 litru dīzeļdegvielas uzpilde maksā aptuveni par 9,50 € vairāk nekā jūlija sākumā. Premjerministrs Mihols Mārtins aprēķināja, ka pašreizējā 30 centu akcīzes nodokļa samazinājuma atcelšana cenu paceltu līdz aptuveni 2,25 € litrā (RTÉ). Finanšu ministrs Džeks Čemberss sacīja, ka nodokļu samazinājumus varētu pagarināt, ja cenas saglabāsies augstas (Irish Examiner). Katrs atvieglojumu mēnesis Dublinai nozīmē ieņēmumus, ko nevar novirzīt mājokļiem vai veselības aprūpei.

Taču ne visi zaudē. Horvātijas naftas cauruļvadu uzņēmums JANAF noslēdzis „ņem vai maksā” līgumu ar Ungārijas MOL — tas nozīmē, ka MOL maksā par cauruļvada jaudu neatkarīgi no tā, vai izmanto to pilnībā — par 2,05 miljonu tonnu jēlnaftas pārvadāšanu 2026. gadā (HRT). Kad kuģošana Persijas līcī kļūst riskantāka, Adrijas maršruts uz Centrāleiropu kļūst vērtīgāks. Ieguvēji var būt arī pārstrādes rūpnīcas ar plašākām maržām, lai gan tām vienlaikus jānes augstāks izejvielu izmaksu risks.

Kāpēc cenas turas augstu arī ar rezervēm

Eiropai degviela nebeigsies. ES tiesību akti prasa ārkārtas naftas rezerves vismaz 90 dienu neto importa apjomā (Padomes Direktīva 2009/119/EK). Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu cauruļvadi spēj novirzīt ap Hormuzu aptuveni 2,6 miljonus barelu dienā (EIA).

Taču rezerves un apiešanas maršruti neatrisina cenu veidošanās problēmu. Rystad Energy vērtējumā traucējumi kulminācijas brīdī no tirgus izņēma 14,5 miljonus barelu dienā, atstājot robus, kurus ārkārtas rezervju izlaišana pilnībā neaizpildīja (Rystad Energy). Kataras sašķidrinātajai dabasgāzei — gāzei, kas tiek atdzesēta un pārvadāta tankkuģos, nevis pa cauruļvadiem — sauszemes apiešanas maršruta nav vispār. EIA pagājušajā nedēļā brīdināja, ka izjauktie tirdzniecības modeļi līdz pirmskonflikta līmenim varētu neatgriezties līdz 2027. gada sākumam (EIA).

Eiropas Centrālā banka 23. jūlijā procentlikmes atstāja nemainīgas, enerģijas cenas raksturojot kā „ļoti svārstīgas” un „krietni virs pirmskonflikta līmeņa” (ECB). ECB jautājums nav tikai par degvielas cenu šodien. Tai jāvērtē, vai piegādes traucējumu izraisītais cenu lēciens paliek vienreizēja korekcija vai pāriet algās un plašākās izmaksās. Atsevišķā 7. augusta analīzē ECB brīdināja, ka lieli enerģijas satricinājumi kļūst noturīgi tad, kad tie maina uzņēmumu cenu noteikšanu un darbinieku algu sarunas (ECB).

Šaurums ir atvērts. Piemaksa, ko Eiropa maksā par tā izmantošanu, tik drīz nepazudīs.