Hormuzā prēmijas sasniedz 4 %

25. jūnijā nezināms šāviņš trāpīja Singapūras karoga konteinerkuģa Ever Lovely komandtiltiņam, kuģim šķērsojot Hormuza šaurumu (DW, Channel News Asia). Cietušo nebija. Kuģis saglabāja peldspēju. Taču Ever Lovely bija devies pa drošas pārejas maršrutu, ko ieteikusi UKMTO — Apvienotās Karalistes struktūra, kas koordinē komerciālo kuģošanu konflikta zonās. Dažu stundu laikā sabruka uzticēšanās, kas bija sākusi atjaunoties pēc nesenā ASV un Irānas diplomātiskā atkušņa.

Starptautiskā Jūrniecības organizācija, ANO institūcija, kas koordinē globālo kuģošanas drošību, apturēja Hormuza evakuācijas koridoru pēc tam, kad no Persijas līča bija izvesti 115 kuģi un aptuveni 2 500 jūrnieku. Vairāk nekā 500 kuģu joprojām gaidīja rindā (UN News, Al Jazeera). Traucējumus pastiprināja Irānas Revolucionārā gvarde, paziņojot, ka droša pāreja esot iespējama tikai pa Irānas noteiktiem maršrutiem, un noraidot Omānas puses koridoru.

ASV Centrālā pavēlniecība deva triecienus Irānas raķešu, dronu un radaru objektiem, notikušo raksturojot kā Irānas uzbrukuma drona triecienu (CENTCOM). Teherāna atbildību noliedza. Neitrālās jūrniecības institūcijas runāja par „nezināmu šāviņu”, nenosaucot uzbrucēju (ICIS).

Eiropai šajā brīdī mazāk svarīgi, kurš izšāva. Izšķirošais notika apdrošināšanas tirgū.

Kuģošanu izšķir apdrošinātāji, ne artilērija

Caur Hormuza šaurumu parasti ik dienu tiek vesti aptuveni 19,8 miljoni barelu naftas (BNP Paribas). Lai Eiropai radītu izmaksas, šaurums nav fiziski jāslēdz. Pietiek ar to, ka kuģu apdrošināšana kļūst pārmērīgi dārga.

Kara riska apdrošināšana — papildu prēmija, ko apdrošinātāji prasa par reisiem bīstamos ūdeņos — pēc trieciena formāli palika pieejama. Taču cena pieauga līdz aptuveni 3–4 % no korpusa vērtības, salīdzinot ar ap 0,25 % pirms konflikta (S&P Global). Tankkuģim 100 milj. dolāru vērtībā tas nozīmē aptuveni 2–3 milj. dolāru maksājumu, kas jāatjauno ik pēc septiņām dienām (Caixin).

Šīs izmaksas Eiropas patērētājus sasniedz caur kravu pārvadājumu cenām un enerģijas biržas etaloniem, nevis tukšiem termināļiem. Eiropas Komisija apstiprināja, ka tūlītēja piegāžu riska nav, un norādīja, ka ārkārtas naftas rezerves var koordinēt ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras starpniecību (European Commission). Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda institucionālo robežu pateica tieši: centrālā banka „nevar atvērt Hormuza šaurumu” (ECO). Eiropa var pārvaldīt cenu šoku. Tā nevar dot pavēles apdrošinātājiem, kuģu īpašniekiem un klasifikācijas sabiedrībām, kas izlemj, vai maršruts ir izmantojams.

Kurš sūta kuģus un ar kādu mandātu

Trīs ES dalībvalstis ar nopietnām jūras spējām šobrīd dod atšķirīgas atbildes.

Francija vēlas ANO mandātu jūras misijai, meklējot starptautisku juridisko segumu, lai jebkuru izvietošanu nevarētu pasniegt kā pievienošanos ASV kaujas operācijai pret Irānu (Arab News). Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozetto signalizēja nosacītu gatavību atmīnēšanai vai eskortēšanai, taču uzsvēra, ka izvietošanai jāsaņem valdības un parlamenta apstiprinājums (Adnkronos). Vācijai ir Parlamentsbeteiligungsgesetz — likums, kas prasa Bundestāga piekrišanu bruņotām misijām ārvalstīs. Tāpēc ātra Vācijas iesaiste ir maz ticama; aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss gaidas ir turējis zemas (tagesschau).

Konkrētākais ES līmeņa instruments ir operācija ASPIDES — aizsardzības jūras misija, kas patlaban sargā kuģošanu Sarkanajā jūrā no hutiešu uzbrukumiem. ES diplomātiskais dienests esot ierosinājis ASPIDES pārorientēt uz galveno lomu Hormuza mīnu neitralizēšanā, ziņo Internazionale/Reuters. Taču Kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas mandāta maiņai vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība. Francijai, Vācijai un Itālijai katrai ir savi iekšpolitiskie un juridiskie ierobežojumi, un šāda vienprātība vēl nav izveidojusies.

Ever Lovely saņēma triecienu un turpināja ceļu. Sarežģītāks jautājums ir, vai Hormuza šaurums paliks atvērts navigācijas kartēs, bet slēgts apdrošinātāju aprēķinos: juridiski šķērsojams, taču komerciāli iesaldēts.