Ungārijas spiegi ES misijā

Ungārijas izlūkdienesta darbinieki, kā tiek apgalvots, vairākus gadus no Ungārijas pastāvīgās pārstāvniecības ES Briselē vākuši informāciju par Eiropas Komisijas darbiniekiem. Kopīgā izmeklēšanā Direkt36, Der Spiegel, Der Standard un De Tijd ziņoja, ka Komisija sākusi pārbaudi par šīm apsūdzībām, bet pēc tam to apturējusi — pēc mediju ziņām, lai nepastiprinātu pret ES vērstu noskaņojumu Budapeštā (Direkt36).

Komisija publiski nav sniegusi atbildi uz galveno jautājumu. 2026. gada maijā tā atzina, ka bijušais komisārs Olivērs Vārheji, Ungārijas virzītais pārstāvis Komisijā, personiski neesot bijis iesaistīts. Taču neatbildēts paliek jautājums, vai Ungārijas amatpersonas vākušas izlūkinformāciju par ES darbiniekiem un dokumentiem (Euronews).

Spiegošana no pašas lēmumu telpas

Šī lieta ir būtiska tāpēc, ka iespējamā spiegošana nenotika no malas. Ungārijas pastāvīgā pārstāvniecība nav vēstniecība, kas ES institūcijas vēro no ielas otras puses. Tur strādājošie nacionālie diplomāti piedalās Coreper — dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejā, kas sagatavo Eiropas Savienības Padomes lēmumus — un desmitiem darba grupu, kurās dalībvalstis pa rindkopai apspriež tiesību aktu projektus (Council). Ja izlūkdienesta darbinieki šajā pārstāvniecībā strādāja diplomātiskā aizsegā, viņi atradās pašā ES likumdošanas procesā.

Apsūdzības sniedzas līdz 2013. gadam, kad Ungārijas Informācijas birojs esot sācis profilēt Ungārijas pilsoņus, kuri strādāja ES institūcijās. No 2015. gada operācija kļuvusi agresīvāka: amatpersonas, kā tiek ziņots, centušās iegūt sensitīvus ES dokumentus. Viens darbinieks esot atmaskots 2017. gadā, tādējādi apdraudot plašāku tīklu (Direkt36). Atsevišķi Ungārijas dienesti esot uzraudzījuši arī OLAF, ES krāpšanas apkarošanas biroja, izmeklētājus, kuri pārbaudīja uzņēmumu, kas saistīts ar Viktora Orbāna znotu (EUNews).

Eiropas Parlaments 2025. gada novembrī pieņēma rezolūciju, aicinot Komisiju ātri iesniegt secinājumus un prasot sekas, ja apsūdzības apstiprinātos (European Parliament). Astoņus mēnešus vēlāk nav publiska tiesiska vai institucionāla slēdziena.

Kur beidzas ES vara

ES var sodīt par budžeta krāpšanu, tiesiskuma pārkāpumiem un ES tiesību neievērošanu. Pret Ungāriju šie instrumenti jau ir izmantoti: Padome 2022. gada nogalē iesaldēja miljardiem eiro Ungārijai paredzētajos kohēzijas līdzekļos tiesiskuma problēmu dēļ (CER). Eiropas Parlamenta ierosinātā 7. panta procedūra — ES mehānisms sistemātiskas demokrātijas vājināšanās gadījumiem — pret Ungāriju ir atvērta kopš 2018. gada.

Dalībvalsts diplomātu veikta izlūkdarbība atrodas zonā, kur ES pilnvaras kļūst šauras. Līgums par Eiropas Savienību nacionālo drošību atstāj katras dalībvalsts kompetencē (Article 4 TEU). ES draudu analīzes struktūra INTCEN var vērtēt riskus, bet tai nav pilnvaru izmeklēt vai rīkoties (EEAS). Beļģijai kā uzņemošajai valstij ir teritoriālā jurisdikcija, taču diplomātiskā imunitāte ierobežo Beļģijas iestāžu iespējas rīkoties pastāvīgajā pārstāvniecībā bez piekrišanas.

Lai ES varētu reaģēt, iespējamā spiegošana būtu jāpārkvalificē par kaut ko citu: ES amatpersonu kukuļošanu, ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu vai plašāku tiesiskuma pārkāpumu. Izlūkinformācijas vākšana diplomātiskā aizsegā pati par sevi neiederas nevienā no esošajiem ES rīcības instrumentiem.

Kuras valstis satraucas visvairāk

Bažas visvairāk jūtamas tajās dalībvalstīs, kuras jau koncentrējas uz Krievijas ietekmes riskiem. Polijas mediji Orbāna Ungāriju ierindo iekšējo ES risku kategorijā, kas saistīta ar Krieviju (Onet). Igaunijas amatpersonas iekšējās ES domstarpības par sankcijām pret Krieviju traktējušas kā stratēģisku risku, nevis tikai procedūras neērtību (ERR). Šīm valstīm praktiskais jautājums ir vienkāršs: cik daudz sensitīvu diskusiju par sankcijām, aizsardzību un Ukrainu drīkst pilnībā uzticēt telpām, kurās vieta ir katrai dalībvalstij?

Ungārijas pēc Orbāna valdība Pētera Maģara vadībā sākusi nojaukt daļu no iepriekšējās izlūkošanas un ietekmes arhitektūras. Ungārijas parlaments nesen nobalsoja par Suverenitātes aizsardzības biroja likvidēšanu — Orbāna laika institūciju, kuru Brisele ilgstoši kritizēja (Le Monde). Šīs politiskās pārmaiņas var atrisināt Ungārijas jautājumu. Tās neatrisina ES jautājumu.

Nav ne Komisijas publiska slēdziena, ne Beļģijas tiesas lēmuma, ne institucionālas reformas, kas atbildētu, kas notiek nākamreiz, ja kāda dalībvalsts izmanto savu vietu pie galda, lai vāktu izlūkinformāciju par cilvēkiem, kuri vienojas par ES likumiem.