Ungārija bloķē Ukrainas ES sarunas

Astoņas dienas pēc tam, kad ES ar Ukrainu atvēra pirmo formālo iestāšanās sarunu kopu, Ungārija atteicās apstiprināt kopējo nostāju, kas vajadzīga nākamo kopu atvēršanai. Tas aptur Ukrainas pievienošanās grafiku aiz sākotnējās „Pamatprincipu” sadaļas un atgādina, kā patiesībā darbojas paplašināšanās: dalībvalstis nosoda obstrukciju līdz brīdim, kad pašām vajag veto.

Ko Budapešta nobloķēja

Ungārijas solis ir šaurs, bet iedarbīgs. 23. jūnijā Budapešta aizturēja kopējo ES nostāju — sarunu līniju, kas jāapstiprina visām 27 valdībām, pirms iestāšanās sarunas var virzīties tālāk. Bez tās nākamās kopas atvērt nevar (Euromaidan Press, RBC Ukraine).

ES iestāšanās sarunas ir sadalītas sešās kopās. Katra aptver vairākas politikas jomas, kurās kandidātvalstij savi likumi un institūcijas jāsaskaņo ar ES tiesībām. Pirmā kopa — „Pamatprincipi” — ietver tiesiskumu un ekonomiskos kritērijus. Ukrainai un Moldovai tā tika atvērta 15. jūnijā pēc tam, kad Ungārija atcēla iepriekšējo veto, sekojot vienošanās panākšanai ar Kijivu par minoritāšu tiesībām (EEAS).

Lai pārietu pie nākamās kopas, vajadzīgi divi soļi. Eiropas Komisija vispirms izvērtē kandidātvalsts likumus, pēc tam visām 27 valdībām jāvienojas par kopējo nostāju. Tieši otrajā posmā Budapešta novilka robežu. Eiropadomes jūnija secinājumi šo plaisu parādīja skaidri: līderi apsveica „Pamatprincipu” kopas atvēršanu, bet par papildu kopām vien „gaida” turpmāku virzību, nenosaucot termiņu (European Council). Ungārija jau iepriekš bija panākusi, ka no teksta tiek svītrota apņemšanās nākamās kopas atvērt „pēc iespējas drīz” (Euronews).

Veto, ko visi kritizē, bet neviens neatdod

Budapeštas publiskais pamatojums balstās divos argumentos. Pirmais ir etnisko ungāru tiesības Ukrainas Aizkarpatijā. Otrais — iestāšanās procesam jābūt „balstītam nopelnos”, proti, kandidātvalstīm jāvirzās uz priekšu tikai pēc reformu kritēriju izpildes, nevis tāpēc, ka karš padara paplašināšanos politiski steidzamu (kormany.hu). Ungārijas mediji minoritāšu tiesību strīdu apraksta kā reālu, vienlaikus sasaistot to ar plašāku spiediena taktiku par iesaldētiem ES līdzekļiem aptuveni 17 mljrd. € apmērā (Portfolio, Caliber.Az).

Neērtā daļa ir tā, ka Berlīne, Parīze un Varšava kritizē Ungārijas kavēšanu, bet pašas paļaujas uz tiem pašiem noteikumiem. Vācija vēlas Ukrainu cieši piesaistīt Eiropai, taču kanclers Frīdrihs Mercs pašreizējo ES budžeta priekšlikumu nosauca par „nepieejamu un nelīdzsvarotu” (Bundesregierung). Francija atzinīgi vērtē iestāšanās procesa virzību, vienlaikus norādot uz lauksaimniecības izmaksām un pārvaldības standartiem, kuru sakārtošanai būtu vajadzīgi gadi (French EU diplomacy). Polija atbalsta Ukrainu pret Krieviju, bet, sākoties īstām sarunām par piekļuvi tirgum, stingri aizstāvēs savus lauksaimniekus un pārvadātājus (PAP).

Katrai no šīm valdībām vajadzīga iespēja iestāšanās procesu nosacīt, palēnināt vai pārveidot, kad tiek skartas pašas intereses. Ungārija to dara pirmā un redzamāk. Tāpēc Budapešta ir viegls mērķis kritikai, bet vienprātības sistēma nav nejaušība. Dalībvalstis to ir saglabājušas tieši tāpēc, ka tā katrai dod iespēju vēlāk apturēt procesu.

Moldova atdalās

Praktisks apiešanas ceļš kļūst arvien ticamāks: Moldovas iestāšanās trajektoriju var nošķirt no Ukrainas. Pēc pirmās kopas katra kandidātvalsts juridiski var virzīties savā reformu tempā. Moldovas prezidente Maija Sandu sacīja, ka valsts ir gatava nekavējoties atvērt visas atlikušās kopas, bet Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena deva signālu, ka atsevišķi ceļi tagad ir iespējami (Euronews). Tas neļautu Ungārijas iebildumiem pret Ukrainu automātiski iesaldēt arī Moldovu.

Juridiska mehānisma, ar kuru Ukrainas nākamās kopas varētu atvērt pret vienas valdības iebildumiem, nav. ES līguma 49. pants, kas regulē jaunu dalībvalstu uzņemšanu, prasa vienprātību katrā būtiskā posmā — ne tikai gala ratifikācijā, bet arī katras sarunu kopas atvēršanā un slēgšanā (Council enlargement methodology).

Mercs ierosināja līdz oktobrim izvērtēt, kā iestāšanās procesu var paātrināt (Bundesregierung). Līdz tam nostiprināsies jau redzams modelis: ES virza Ukrainas dalību pa vienam procedūras posmam, un katrā no tiem kāda galvaspilsēta var izlemt, ka vienprātībai ir cena.