Ungārija meklē €10 miljardus deficītam

Ungārijai lielākā pieeja ES naudai pēdējo gadu laikā atvērās brīdī, kad valsts publiskās finanses sāka strauji pasliktināties. ES finanšu ministri 10. jūlijā apstiprināja Budapeštas pārskatīto atveseļošanas plānu, paverot ceļu aptuveni 10 miljardiem eiro dotācijās un lētos aizdevumos (CNN Portugal/Lusa, Eiropas Komisija). Taču Ungārijas budžeta deficīts pirmajā ceturksnī jau sasniedzis 9,0 % no IKP, gandrīz divreiz vairāk nekā pirms gada (Xinhua). Ceļš uz finansējumu ir atvērts. Nauda vēl nav izmaksāta. Programma beidzas 2026. gada nogalē.

Līgums, nevis pārskaitījums

Atveseļošanas un noturības mehānisms, ES pēcpandēmijas investīciju programma, nestrādā kā parasts bankas pārskaitījums. Valdībai ar Eiropas Komisiju jāvienojas par reformu plānu, kurā ierakstīti konkrēti ieguldījumi un politikas izmaiņas. Pirms katras izmaksas Brisele pārbauda, vai nosacījumi izpildīti (RRF regula, Padomes skaidrojums). No šā apstiprinājuma Ungārija pašlaik nav saņēmusi nevienu eiro.

Finanšu ministrs Andrašs Kārmaņs iezīmējis ļoti saspiestu grafiku: atlikušajiem nosacījumiem jābūt izpildītiem līdz augusta beigām, maksājumu pieprasījumi jāiesniedz septembrī, un pirmās izmaksas varētu pienākt 2026. gada pēdējā ceturksnī (Visegrad Insight). Kopējā summa dalās 6,5 miljardos eiro dotācijās un līdz 3,5 miljardiem eiro aizdevumos ar procentlikmēm, kas ir zemākas par tām, ko Ungārija varētu saņemt tirgū (Hungarian Conservative, Eiropas Komisija). Plašāka politiskā vienošanās starp Briseli un Budapeštu kopējo skaitli paceļ līdz 16,4 miljardiem eiro (Daily Finland/Xinhua), taču lielākā daļa šīs summas neietilpst 10. jūlija lēmumā un ir atkarīga no atsevišķām procedūrām.

Budžets nevar gaidīt

Ungārijas fiskālā situācija šo procesu padara nevis par administratīvu formalitāti, bet par steidzamu budžeta jautājumu. Eiropas Komisijas 2026. gada konverģences ziņojumā norādīts, ka valsts deficīts bija 5,1 % 2024. gadā un 4,7 % 2025. gadā, abos gadījumos pārsniedzot ES noteikto 3 % robežu. Valsts parāds tikmēr pieaudzis līdz 74,6 % no IKP (Komisijas konverģences ziņojums). OTP Bank prognozē, ka 2026. gadā deficīts kopumā sasniegs 6,9 %, jo to palielina nodokļu samazinājumi un priekšvēlēšanu tēriņi (OTP Bank).

Naudas plūsmas loģika ir vienkārša. ES dotācijas finansē dzelzceļa, enerģētikas un mājokļu projektus, kas citādi Budapeštai būtu jāapmaksā no sava budžeta. ES aizdevumi ir lētāki nekā aizņemšanās obligāciju tirgos. Ja nauda tiek izmaksāta, valdība var investēt, nepalielinot parādu tik strauji. Ja process iestrēgst, Ungārijai jāatliek projekti, jāfinansē tie priekšlaikus no budžeta, kura deficīts jau pārsniedz ES robežas, vai jāaizņemas dārgāk. Katrs kavēšanās mēnesis fiskālo aprēķinu padara smagāku.

Atbilstības cena

Lai atbloķētu finansējumu, Ungārija piekrita solim, ko Brisele prasīja gadiem: tā pievienojās Eiropas Prokuratūrai, kas var izmeklēt krāpšanu un ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu (EPPO, Telex). Saskaņā ar mediju ziņoto Eiropas Prokuratūras jurisdikcija varētu attiekties arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti kopš 2021. gada jūnija, kad iestāde sāka darbu (Spiegel). Tas daļu korupcijas lietu iznestu ārpus jebkuras Ungārijas valdības kontroles: izmeklēšanu vadītu prokurori Luksemburgā, nevis Budapeštā.

Taču Eiropas Prokuratūrai uz vietas joprojām jāpaļaujas uz Ungārijas prokuroriem, policijas sadarbību un tiesu darbu. Šī infrastruktūra vēl nav pārbaudīta. Plānā ierakstītas arī integritātes institūcijas un publisko iepirkumu reformas. Galvenais jautājums ir, vai tās izturēs augusta termiņa un vēlēšanu gada budžeta spiedienu.

Ungārija ir atguvusi juridisku ceļu uz ES naudu. Tā vēl nav atguvusi pašu naudu. Valstij ar deficītu tuvu 7 % no IKP nav viegli atteikties no 10 miljardiem eiro dotācijās un lētos aizdevumos. Briseles nosacījumi ir konkrēti: krāpšanas izmeklēšana, iepirkumu reforma, pretkorupcijas uzraudzība. Budžeta situācija kavēšanos padara dārgu. Tieši šī kombinācija ir ES spēcīgākais piespiedu mehānisms: nevis sods, bet fiskāla vajadzība, kas Budapeštu notur pie sarunu galda.