Ungārija atbloķē Ukrainas pirmo ES klasteri

Pētera Maģara valdība trīs nedēļās panāca 11 punktu vienošanos ar Kijivu par mazākumtautību tiesībām un izbeidza 17 mēnešus ilgu strupceļu, ko Briseles spiediens vien nespēja atrisināt. Visas 27 ES dalībvalstis tagad ir piekritušas Ukrainas pirmās pievienošanās sarunu kopas atvēršanai. Taču Budapeštas veto noņemšana nenozīmē, ka šķēršļi pazuduši. Tie pārvietojas uz grūtāk redzamām vietām: Slovākijas trauslo koalīciju, Francijas piesardzību lauksaimniecības jautājumos un septiņu valstu bloku, kas aizstāv Rietumbalkānu kandidātvalstu vietu rindā.

Ko Maģars panāca

Vienošanās attiecas uz aptuveni 100 000 etnisko ungāru Aizkarpatijā, Ukrainas rietumos. Skolām būs īpašs mazākumtautību iestāžu statuss, ungāru valodā varēs notikt administrēšana, sertifikācija un iestājeksāmeni augstskolās (Telex). Pašvaldībās, kur mazākumtautība pārsniedz 10 % iedzīvotāju, ungāru valoda kļūs par gandrīz oficiālu vietējās pārvaldes, norāžu un politiskās aģitācijas valodu (Euronews).

Šie 11 punkti sākotnēji bija paša Viktora Orbāna valdības sagatavoti. Ukraina jau 2023. gadā bija atcēlusi galvenās problemātiskās valodas normas (Balkan Insight). Maģars trīs nedēļās noslēdza jautājumu, ko viņa priekšgājējs gadiem rādīja kā neatrisināmu. Tas apstiprina, ka sūdzība bija arī politisks instruments.

3. jūnijā COREPER, proti, ES dalībvalstu vēstnieku komiteja, kas sagatavo Padomes lēmumus, izvērtēja Ukrainas atbilstību 1. sarunu kopas kritērijiem (Austrijas parlamenta reģistrs). Visas 27 valstis nosūtīja Kijivai oficiālas vēstules, apliecinot gatavību. Starpvaldību konference, kurā formāli paziņo sarunu kopas atvēršanu, paredzēta 15. jūnijā Luksemburgā (Brussels Signal).

4. sarunu kopa, ko sauc par „pamatprincipiem”, aptver piecas nodaļas: tiesu varu un pamattiesības, tiesiskumu un drošību, publisko iepirkumu, statistiku un finanšu kontroli (EU Perspectives). Tā tiek atvērta pirmā un slēgta pēdējā. Melnkalne ar šo pašu kopu strādā jau 14 gadus.

Klusie veto

Slovākijas koalīcijas plaisa. Premjerministrs Roberts Fico formāli atbalsta Ukrainas ceļu uz ES. Viņa ārlietu ministrs apstiprināja, ka Slovākija „nekad nav bloķējusi” 1. sarunu kopu (Slovākijas ārlietu ministrs Blanārs). Taču Fico jaunākais koalīcijas partneris SNS rakstiski pieprasījis, lai viņš apņemas bloķēt Ukrainas pievienošanos kara laikā (Aktuality). Katra nākamā sarunu kopa jāapstiprina Padomē vienbalsīgi, tātad viena valsts var apturēt procesu. Fico neatrisinātā prasība Ukrainai atjaunot Krievijas naftas tranzītu pa „Družbas” cauruļvadu dod viņam gan spiediena sviru pret Kijivu, gan iekšpolitisku pamatojumu tās izmantošanai.

Francijas klusā pretestība. Parīze publiski atbalsta „visu sarunu kopu atvēršanu” (Francijas Ārlietu ministrija). Aiz šīs formulas Francija izplatījusi priekšlikumu pievienošanos padarīt pakāpenisku un atgriezenisku, atdalot dalību no jebkāda noteikta grafika (Eurointegration). Francija un Polija atsevišķi mudinājušas atlikušās kopas atlikt līdz rudenim, bet lauksaimniecības kopa varētu pārcelties pat uz 2027. gadu (Kyiv Independent).

Rietumbalkānu taisnīguma bloks. Septiņas dalībvalstis maijā parakstīja Bratislavas deklarāciju, pieprasot „prognozējamu, nopelnos balstītu un taisnīgu” pievienošanās procesu (Itālijas Ārlietu ministrija). Austrijas ministrs to formulēja tieši: dažas valstis „jau ir pusceļā uz ES, kamēr citām pie dalības nācies strādāt gadu desmitiem” (Serbian Monitor). Šā bloka ietekme tieši saistās ar nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam. Jebkurš finansējuma sadalījums, kas dod priekšroku Ukrainai, sastaps organizētu pretestību no valstīm, tostarp Itālijas un Grieķijas.

Pēc konferences

15. jūnija konference gandrīz noteikti notiks. Sarežģītāks jautājums ir temps. Pats Maģars ir teicis, ka neatbalstīs paātrinātu dalības procesu valstij, kurā notiek karš (Balkan Insight). Divpusējā vienošanās nav publicēta kā formāls juridisks teksts, un vienīgais izpildes mehānisms paliek ES uzraudzība pār Ukrainas likumdošanas saistībām. Kā brīdināja viens analītiķis: „Būtu kļūda domāt, ka strīdi jau ir aiz muguras” (Eurointegration).

Ungārijas veto bija skaļš, personificēts un salaužams. Tā vietā tagad parādās izkliedēta kluso bremžu, budžeta bažu un lauksaimniecības protekcionisma koalīcija. To var izrādīties grūtāk pārvarēt tieši tāpēc, ka nevienam vienam dalībniekam tā pilnībā nepieder.