Ungārija izbeidz saules paneļu ieskaitu

Simtiem tūkstošu Ungārijas ģimeņu uzstādīja saules paneļus uz māju jumtiem pēc noteikumiem, kas ļāva gada griezumā saražotās elektrības pārpalikumu ieskaitīt pret pašu patēriņu. Pēc tam valdība mainīja uzskaites kārtību. Tagad mājsaimniecības tīklā nodoto saules elektroenerģiju pārdod par aptuveni 5 forintiem par kilovatstundu, bet elektrību atpērk par 36 forintiem cenu griestu ietvaros vai līdz 70 forintiem virs tiem (HVG, 24.hu). Septiņkārtīga starpība pārvērta saprātīgu mājsaimniecības ieguldījumu zaudējumus nesošā projektā.

Ungārijas Konstitucionālā tiesa noraidīja sūdzības par noteikumu maiņu (HVG). Juridiskais strīds ar to ir izbeigts, taču paliek būtiskāks jautājums: vai mājsaimniecības var paļauties uz nākotnes enerģētikas noteikumiem. Tas kļūst īpaši svarīgi brīdī, kad Budapešta gatavojas tajā pašā enerģētikas sistēmā iepludināt simtiem miljonu eiro ES naudas.

Vecā vienošanās un tās sabrukums

Vecajā „neto norēķinu” sistēmā ģimene ar jumta saules paneļiem varēja pusdienlaikā nodot elektrību tīklā un vakarā to paņemt atpakaļ, maksājot tikai par gada neto starpību. Tīkls faktiski darbojās kā bezmaksas akumulators. Jaunie „bruto norēķinu” noteikumi abas plūsmas vērtē atsevišķi, un nodošanas cena ir tikai neliela daļa no mazumtirdzniecības tarifa.

Šī pāreja skars vairāk nekā 320 000 mājsaimniecību saules sistēmu, kad beigsies iepriekš garantētie nosacījumi (Portfolio). Daļa īpašnieku jau sodīti par šķietamu elektrības nodošanu tīklā teritorijās, kur ievade bija ierobežota, lai gan rādījumus, iespējams, izraisīja mainītā uzskaites loģika. Noteikumi mainījās, bet sekas tika uzliktas mājsaimniecībām.

Lēta elektrība mājsaimniecībām sadārdzina rēķinus uzņēmumiem

Saules paneļu strīds izgaismo plašāku problēmu. Telex/G7 izmeklējošā analīze aprakstīja nepārskatāmus tarifu aprēķinus, publisku datu trūkumu par to, kur tīkls spēj uzņemt jaunas jaudas, un ar valsti saistītas enerģētikas grupas, kas vienlaikus darbojas ražošanā, tīklos un mazumtirdzniecībā, nosakot noteikumus, kurus ārēji dalībnieki nevar pārbaudīt (Telex/G7).

Ungārijas mājsaimniecības maksā aptuveni 9,8 eiro centus par kWh, apmēram trešdaļu no ES vidējā līmeņa, pateicoties cenu griestiem, kas tiek uzturēti kopš 2013. gada (KSH). Starpība nepazūd. Rūpnieciskie patērētāji un mazie uzņēmumi sedz šķērssubsidēšanas maksas, kas viņu rēķinus paceļ virs ES konkurentu līmeņa (Telex/G7). Šos izdevumus uzņēmumi var pārnest tālāk, jo valsts vai regulētie tarifi tos galu galā kompensē. Tas vājina spiedienu uz efektivitāti, kam normāli būtu jādarbojas tirgū.

700 miljoni eiro caur šauru ieeju

Pašlaik ir atvērtas ES atbalstītas projektu kārtas tīkla modernizācijai un viedo skaitītāju projektiem par aptuveni 540 miljardiem forintu (Portfolio). Nauda ir iekļauta Ungārijas pārskatītajā plānā ES Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros — pēc pandēmijas izveidotajā fondā, no kura dalībvalstīm atmaksā izdevumus pēc saskaņotu reformu izpildes. Plāna enerģētikas sadaļa pārsniedz 700 milj. €, no tiem aptuveni 643 milj. € paredzēti elektroenerģijas tīkliem (Telex).

Maksājumi nevar sākties, kamēr Budapešta nav izpildījusi 27 „superatskaites punktus” par tiesu neatkarību, korupcijas apkarošanu un budžeta aizsardzību (Eiropas Komisija). Ungārija vēl nav iesniegusi maksājuma pieprasījumu. Valstij vajag investīcijas un ES naudu, bet tiesiskuma nosacījumi aizkavē atmaksu. Tas rada spiedienu ātri tērēt un pārvaldības jautājumus risināt vēlāk.

Projektu kārtās var pieteikties pārvades operators MAVIR un seši sadales licences turētāji, tostarp E.ON un MVM tīklu uzņēmumi. Mājsaimniecības, neatkarīgi attīstītāji un jauni tirgus dalībnieki pieteikties nevar. Ja tarifu formulas paliek neskaidras un tīkla pieslēgumu piešķiršana nav pārskatāma, publiskā nauda palielina regulēto tīkla operatoru aktīvu bāzi, bet nepadara piekļuvi taisnīgāku.

Investīciju vajadzība ir reāla, tāpat kā piekļuves problēma

Tīkls patiešām nespēj uzņemt visu, kas jau ir izbūvēts. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka piešķīra 70 milj. € kā daļu no 210 milj. € finansējuma paketes 450 MW saules un bateriju projektam, to raksturojot kā vienu no pirmajiem projektu finansējuma hibrīdajiem atjaunīgās enerģijas aktīviem Centrāleiropā un Austrumeiropā (ERAB). Reģionālās sekas pagājušajā nedēļā parādīja Rumānija: saules enerģija dienā sedza aptuveni 40 % ražošanas, bet vakarā izzuda, paceļot biržas cenas virs 1 000 €/MWh (Digi24). Bez uzkrāšanas un tīkla jaudas saules enerģija pusdienlaikā pārpludina sistēmu, bet pēc tumsas iestāšanās pircēji paliek pakļauti straujam cenu kāpumam.

Nīderlande dod noderīgu salīdzinājumu. Arī tur līdz 2027. gada 1. janvārim tiek izbeigti saules enerģijas neto norēķini, un mājsaimniecību izmaksas, kā tiek lēsts, pieaugs no aptuveni 770 € līdz 1 030 € gadā (Essent, Zonneplan). Taču Nīderlandes pāreja notiek ar publicētiem tīkla jaudas datiem, pārskatāmiem rindas noteikumiem un regulētiem pieslēguma termiņiem. Telex/G7 analīze Ungārijā līdzvērtīgus publiskus datus neatrada (Telex/G7).

Ungārijas elektroenerģijas tīklam investīcijas ir vajadzīgas. Līdzšinējie pierādījumi rāda, ka problēma nav tikai jaudas trūkumā, bet arī piekļuvē. Maksājumu nosacījumi un konkursu dizains vēl var piespiest lielāku caurspīdīgumu, taču pašreizējā struktūra to negarantē.