Ungārija atbloķē €6.6B ieroču fondu

Ungārijas jaunā valdība Pētera Maģara vadībā atbloķējusi 6,6 mljrd. €, kas bija iesaldēti Eiropas Miera mehānismā — ES ārpusbudžeta fondā, no kura dalībvalstīm kompensē Ukrainai piegādātos ieročus (Euromaidanpress). ES aizsardzības ministri neformālajā sanāksmē Nikosijā šo soli uztvers kā izrāvienu. Taču problēma, kas Budapeštai deva šādu ietekmi, nav pazudusi: viena valdība joprojām spēj nobloķēt veselu Eiropas drošības instrumentu. Veto šoreiz ir noņemts, ievainojamība paliek.

Piecpadsmit centi no eiro

Eiropas Miera mehānisma skaitļi rāda nevis pilnu risinājumu, bet pirmo iemaksu. Dalībvalstis iesniegušas kompensāciju pieprasījumus 43 mljrd. € apmērā (Ukrpravda). Atbloķētā summa sedz aptuveni piecpadsmit centus no katra prasītā eiro.

Maģars EPF blokādi atcēla plašākas vienošanās ietvaros. Budapešta vienlaikus atteicās no veto Ukrainas ES pievienošanās sarunām, Krievijas sankcijām un 90 mljrd. € ES aizdevumam Kijivai (Euronews). Pretī Ungārija atguva piekļuvi 16,4 mljrd. € iesaldēto ES struktūrfondu līdzekļu — naudai infrastruktūrai un attīstībai mazāk turīgos reģionos. Izmaksa gan ir piesaistīta 27 pretkorupcijas nosacījumiem, kurus iepriekšējā Viktora Orbāna valdība bija sākusi pildīt tikai minimāli (Politico).

Opozīcijā nonākusī Fidesz ātri pamanīja neērtu sakritību. Ungārijas iespējamās iemaksas ES aizsardzības finansēšanas instrumentos varot sasniegt 16,2 mljrd. € — gandrīz tieši tikpat, cik Maģars apgalvo, ka esot „atvedis mājās” (Origo). Tātad atgūtā nauda lielā mērā var pārvērsties jaunās saistībās.

Ir arī procedūras nenoteiktība. Eiropas Komisija vēl nav oficiāli apstiprinājusi līdzekļu atbloķēšanu. Komisijas pārstāve Anita Hipere 4. jūnijā sacīja, ka „precīza bloķēto līdzekļu izmantošana vēl tiek apspriesta” (Eurointegration). Nikosijas sanāksme ir neformāla, tāpēc tajā nevar pieņemt saistošus lēmumus. Pirmais formālais balsojums gaidāms ne agrāk kā pēc vairākām nedēļām.

Vienprātības apiešana — tikai daļēji

Divus gadus ilgā EPF paralīze piespieda ES veidot instrumentus, kas apiet vienprātības prasību — kārtību, kurā jāpiekrīt visām dalībvalstīm un katrai ir veto tiesības. SAFE jeb Security Action for Europe ir 150 mljrd. € aizdevumu instruments, kas ļauj dalībvalstīm aizņemties ieroču iegādei ar ES garantētām likmēm. Polija maijā parakstīja vienošanos par 43,7 mljrd. € (PAP). Atsevišķs 90 mljrd. € aizdevums, ko pieņēma 24 dalībvalstis bez Ungārijas, tieši finansē Ukrainas aizsardzības rūpniecību.

Abi instrumenti apjoma ziņā ir lielāki par EPF. Taču tikai Eiropas Miera mehānisms kompensē valstīm ieročus, kas jau piegādāti. Tas arī paliek vienīgais ES militārais instruments, kurā joprojām vajadzīga vienprātība. Tas nozīmē, ka viena valdība var iesaldēt visu mehānismu.

Nikosijas pretruna

Tas pats modelis redzams jūrā. Francijas Jūras spēki 31. maijā apturēja tankkuģi Tagor, kas kuģoja ar viltotu Kamerūnas karogu 400 jūras jūdzes uz rietumiem no Bretaņas (Maritime Executive). Šādas operācijas ir reālas, taču retas. Pret ēnu floti, kurā ir vairāk nekā 1 300 kuģu, Eiropa astoņpadsmit mēnešos veikusi astoņas pārbaudes uz klāja (ACLED). NATO operācija Baltic Sentry visu diennakti izseko aizdomīgus tankkuģus Baltijas jūrā, bet tai nav pilnvaru tos apturēt.

Instruments, kas varētu mainīt situāciju, jau ir iekļauts 20. sankciju paketē. Tā ir pilna jūras pakalpojumu aizlieguma shēma, kas Krievijas naftas tankkuģiem liegtu ES apdrošināšanu, ostu piekļuvi un klasifikācijas pakalpojumus. Grieķija, Kipra un Malta, kuru kuģniecības nozare apkalpo daļu šīs tirdzniecības, bloķējušas tās iedarbināšanu. „Tas nenotiks,” kāds diplomāts sacīja Euronews.

Kipra pati 1. jūnijā parakstīja 1,18 mljrd. € SAFE aizsardzības aizdevumu un rīko Nikosijas sanāksmi, lai ES darba kārtībā ieliktu Vidusjūras austrumu daļas drošību (Zougla). Tā vēlas Eiropas aizsardzības sadarbību, bet nevēlas aizliegumu, kas kaitētu Kipras kuģu reģistram. Grieķija pēc tam, kad maijā Lefkadā krastā izskalots Ukrainas jūras drons, iesniedza Kijivai divus formālus demaršus (To Vima). Atēnas publiski iebilst pret ēnu floti. Grieķijas kuģniecības lobijs panāk, ka pakalpojumu aizliegums paliek neiedarbināts.

Krievija tikmēr pielāgojas. Ēnu flotes kuģu īpatsvars zem Krievijas karoga no 2024. gada līdz 2026. gada sākumam gandrīz četrkāršojies (KSE Institute). Tas aizver juridisko spraugu, kas ļāva Francijai veikt pārbaudes. Ungārijas gadījums parādīja, ka vienas valsts veto var divus gadus turēt ķīlnieka lomā Eiropas drošības politiku. Jūras pakalpojumu aizliegums rāda ko līdzīgu: iekšzemes kuģniecības lobiji var panākt to pašu bez formāla balsojuma un bez termiņa.