Ungārija atceļ veto Ukrainai

Iestāšanās ES ir garš process, kurā katrā būtiskā posmā vajadzīga visu 27 dalībvalstu piekrišana. Tas nozīmē, ka viena valdība var apturēt visu sarunu gaitu. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Madjars jūnija sākumā noņēma redzamāko šķērsli, atsakoties no divus gadus uzturētā veto Ukrainas iestāšanās sarunām. Taču citas valdības jau rāda, kur tās gribēs kontrolēt tempu.

Ko maina Budapeštas vienošanās

Madjars nāca pie varas pēc tam, kad Viktora Orbāna partija „Fidesz” zaudēja kontroli pār Ungārijas politiku. Orbāns kopš 2024. gada jūnijā oficiāli sāktajām sarunām bija bloķējis Ukrainas virzību uz ES (Council). Madjars izvēlējās attiecības ar Kijivu pārstartēt.

Budapešta un Kijiva paziņoja par vienošanos par ukraiņu rietumos, Aizkarpatu apgabalā, dzīvojošo etnisko ungāru tiesībām. Tā aptver valodas lietojumu, izglītību un kultūras aizsardzību (Euronews, n-tv). Ukraina bija pieņēmusi likumu Nr. 3504-IX, ar kuru reformēts mazākumtautību regulējums. Tas Madjaram deva konkrētu rezultātu, ko rādīt arī Ungārijas vēlētājiem (Eurointegration).

Pēc Ungārijas iebilduma atsaukšanas ES ieplānoja starpvaldību konferenci pirmajam sarunu klasterim. Tā ir formālā sanāksme, kurā ES un kandidātvalsts atver sarunu posmu. Pirmais klasteris aptver tiesiskumu un korupcijas apkarošanu (Democrata).

Šim solim ir nozīme, jo ES līguma 49. pants paredz vienprātību katrā izšķirošā paplašināšanās posmā (EUR-Lex, European Parliament). Ungārija šo veto izmantoja divus gadus. Tā atsaukšana ļauj procesam atkal kustēties.

Lēmumu, iespējams, ietekmēja arī citi faktori. Eiropas Komisija maija beigās atbloķēja Ungārijai 16,4 mljrd. € kohēzijas līdzekļu, un dažu dienu laikā Madjars atcēla bloķēšanu vairākiem ES jautājumiem. Kā norāda Eurointegration, notikumu secība bija cieša. Publiski nav skaidrs, vai izšķiroša bija finanšu spiediena mazināšana vai vienošanās par mazākumtautību tiesībām.

Kur būs nākamās bremzes

Iestāšanās process ir sadalīts sešos tematiskos klasteros. Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, vērtē, vai Ukraina izpilda prasības. Taču lēmums par sarunu atvēršanu, starpmērķu izpildi un nodaļu slēgšanu paliek dalībvalstu rokās. Tāpēc tehnisks vērtējums praksē kļūst par virkni politisku sarunu (Commission).

Procesa beigās katrai valdībai jāratificē iestāšanās līgums atbilstoši savām konstitucionālajām procedūrām. Katrs posms dod jaunu ietekmes punktu valstīm, kas grib palēnināt virzību.

Trīs valdību grupas jau iezīmē savas pozīcijas.

Lauksaimniecības subsīdijas un budžets. Franciju, Poliju un Spāniju interesē, ko Ukrainas dalība nozīmētu kopējai lauksaimniecības politikai, proti, ES subsīdiju un lauku attīstības finansējuma sistēmai. Bez reformas KLP izdevumi pieaugtu par 22–25 %, un Ukraina kļūtu par lielāko šīs politikas saņēmēju, lēš Eiropas Reformu centrs (CER). Polijas un Francijas lauksaimniekiem tas tieši skartu graudu cenas un subsīdiju plūsmas.

Rietumbalkānu taisnīgums. Austrija, Horvātija un Grieķija Ukrainas tempu saista ar valstīm, kas gaida daudz ilgāk. Melnkalne sarunas ved kopš 2012. gada; Ziemeļmaķedonija kandidātvalsts statusā ir kopš 2005. gada (Commission). Austrija un Grieķija ir uzstājušas uz vienādu attieksmi pret visām kandidātvalstīm (Serbian Monitor). Arguments ir pamatots. Tas vienlaikus darbojas arī kā procedūras bremze.

Balsošanas noteikumi. Vairākas dalībvalstis apšauba, vai Savienība ar vairāk nekā 30 dalībvalstīm spēs strādāt, ja viena valsts varēs bloķēt lielus lēmumus. Šī pozīcija sasaista paplašināšanos ar ES lēmumu pieņemšanas reformu un rada vēl vienu priekšnoteikumu Ukrainas uzņemšanai.

Cik tāls vēl ceļš

Ukraina ir pabeigusi tiesību aktu salīdzināšanas pārbaudi trīs no sešiem klasteriem, liecina Ukrainas parlamenta jaunākais ziņojums (Rada). Reformu progress ir reāls, īpaši kara apstākļos. Taču Madjars pats ir pieļāvis saistošu referendumu par Ukrainas iespējamo dalību ES. Tas nozīmē, ka Ungārijas bloķēšanas iespēja var atgriezties ratifikācijas posmā arī tad, ja sarunas norit bez aizķeršanās.

Ukrainas ceļš uz ES tagad ir atvērts šaurā procedūras nozīmē. ES ir apsolījusi finišu, bet nav noņēmusi nevienu nacionālo bremzi.