Ungārijai līdz augustam jāatbloķē 16,4 mljrd. €

31. augusts ir robeža starp politisku vienošanos un reālu naudu. Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars 29. maijā vienojās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu par trīs iesaldētu finansējuma plūsmu atbloķēšanu: 10 mljrd. € no Atveseļošanas un noturības mehānisma, ES pēcpandēmijas investīciju fonda, ko finansē ar kopīgu aizņemšanos, 4,2 mljrd. € kohēzijas fondos, proti, reģionālās attīstības naudā, kas iesaldēta tiesiskuma problēmu dēļ, un 2,2 mljrd. €, kas saistīti ar akadēmisko brīvību. Lai nauda nonāktu Budapeštā, Ungārijai līdz vasaras beigām jāpieņem tiesu varas un pretkorupcijas reformas.

No rokasspiediena līdz pārskaitījumam

Finanšu ministrs Andrašs Kārmāns izklāstīja grafiku (Telex, HVG): Komisija jūnijā apstiprina Ungārijas grozīto atveseļošanas plānu, ES finanšu ministri par to balso jūlijā, Ungārija īsteno reformas un septembrī iesniedz maksājumu pieprasījumus, bet Komisija divu mēnešu laikā pārbauda atbilstību. Pirmie maksājumi varētu sākties ne agrāk kā 2026. gada vēlā rudenī.

Cietais termiņš ir 31. augusts. Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu visiem atskaites punktiem līdz šim datumam jābūt izpildītiem, nevis tikai apsolītiem. Nauda, kas līdz 31. decembrim netiek izmaksāta, pazūd neatgriezeniski. Ungārija jau zaudēja 2 mljrd. €, kuru termiņš beidzās 2024. un 2025. gada nogalē, jo Viktora Orbāna valdība atteicās izpildīt nosacījumus.

Desmit atskaites punkti deviņdesmit dienās

No 27 „superatskaites punktiem” jeb īpašiem nosacījumiem, ko Komisija piesaistīja Ungārijas plānam, Orbāna valdība izpildīja 17. Palikuši desmit. Sarežģītākie prasa mainīt likumus un institūcijas, ko Orbāns veidojis vairāk nekā desmit gadus: jāstiprina tiesu neatkarība, jāļauj tiesai pārskatīt atteikumus sākt pretkorupcijas izmeklēšanu un jāpārveido publisko iepirkumu caurskatāmība (Portfolio, Transparency International Hungary).

Diviem nosacījumiem ir īpaši liels politiskais svars. Ungārijai jāpievienojas Eiropas Prokuratūrai jeb EPPO, ES iestādei, kas izmeklē krāpšanu pret ES budžetu. Tai arī jāatņem valdībai pietuvinātajiem trasta fondiem kontrole pār universitātēm, un tam vajadzīgs konstitūcijas grozījums. Maģara partijai „Tisza” ir divu trešdaļu vairākums, tāpēc juridiski tas ir iespējams. Grozījums vēl nav pieņemts.

Polijas precedents

Briselei šāda situācija nav jauna. Pēc valdības maiņas Polijā 2023. gada nogalē Komisija atbrīvoja līdzekļus, pirms tiesu reformas bija pabeigtas. Divus gadus vēlāk Polijas Konstitucionālais tribunāls joprojām bloķē reformas, un Eiropas Parlaments 2026. gada maijā norādīja, ka daudzi ieteikumi „joprojām nav īstenoti”.

Atsaucoties uz Polijas precedentu, Vācijas Eiropas Parlamenta deputāts Daniels Froinds formulēja lietu tieši: „Maģars šodien dodas mājās ar solījumu, nevis koferi, kas pilns ar naudu.” Handelsblatt ziņoja, ka fon der Leiena tagad gribot „reālas reformas, nevis tikai deklarācijas”. Vācija un vēl piecas neto maksātājvalstis, tostarp Zviedrija, Austrija, Somija, Nīderlande un Igaunija, spiež uz stingrākiem nosacījumiem visos ES budžeta tēriņos.

Tiesas lieta var mainīt noteikumus procesa vidū

Visam procesam fonā ir lieta C-225/24 ES Tiesā. Eiropas Parlaments iesūdzēja Komisiju par to, ka tā 2023. gadā atbrīvoja kohēzijas līdzekļus Ungārijai, faktiski nepārbaudot, vai nosacījumi izpildīti. 2026. gada februārī ģenerāladvokāte, proti, augsta līmeņa juridiskā padomniece, kuras secinājumiem tiesa seko aptuveni divās trešdaļās gadījumu, ieteica šo lēmumu atcelt. Spriedums gaidāms vēl šogad.

Maģaram ir tas, kā pietrūka Donaldam Tuskam Polijā: konstitucionālais vairākums un Komisija, kas pati apdedzinājusies ar pārāk pielaidīgu pieeju. Viņš var pieņemt visas sarakstā prasītās reformas. Taču, ja ES Tiesa secinās, ka Komisijas maksājumu atbloķēšanas mehānisms bijis prettiesisks, Ungārija var izpildīt visus atskaites punktus un tik un tā atdurties pret naudu, kas paliek Briselē.