Ungārija iesaldē Ukrainas tirgus sarunas

Ungārija 1. septembrī apturēja ES Padomes virzību divās svarīgās Ukrainas iestāšanās sarunu sadaļās. Tas nebija lēmums noraidīt Ukrainas dalību ES. Budapešta izdarīja ko precīzāku: neļāva Padomei Eiropas Komisijas tehnisko atzinumu pārvērst reālās sarunās par ES vienotā tirgus noteikumiem (European Pravda, Euronews Germany).

Tehnisko pārbaudi Ukraina bija izturējusi. Politisko slieksni apturēja Ungārija.

Slieksnis, pie kura jāpiekrīt katrai valdībai

Iestāšanās ES nav viens balsojums. Tas ir vairāku gadu process ar virkni posmu, un katrā vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība. Ukraina pieteikumu iesniedza 2022. gada februārī, kandidātvalsts statusu saņēma tā paša gada jūnijā, bet pirmo ES tiesību aktu klasteri — tematisku sadaļu, kurā apvienoti desmitiem noteikumu, kas kandidātvalstij jāpārņem — atvēra 2026. gada jūnijā. Otrais klasteris sekoja jūlijā.

Pirms klastera atvēršanas visu dalībvalstu diplomātiem jāapstiprina Komisijas veiktā pārbaude. Tas notiek Padomes darba grupā COELA, kas nodarbojas ar paplašināšanās jautājumiem. Komisija Ukrainas pārbaudi pabeidza 2025. gada septembrī un secināja, ka tehniski Ukraina var virzīties tālāk. Taču Komisija viena pati klasterus atvērt nevar. Jāpiekrīt katrai valdībai. Ungārija atteicās. Līdz 2. septembrim Ukraina un Moldova, kā tiekot ziņots, bija izņemtas no nākamās COELA darba kārtības.

Bloķētās sadaļas nav perifēras. Otrais klasteris aptver iekšējo tirgu: preču, darba ņēmēju, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, kā arī konkurences un finanšu pakalpojumu noteikumus. Trešais klasteris ietver nodokļus, sociālo politiku, izglītību un muitas savienību (EUR-Lex). Kopā tās ir praktiskā pielāgošanās vienotajam tirgum, bez kuras dalība ES nav iespējama.

Budapeštas nosacījums un Rumānijas izvēle

Ungārijas oficiālais arguments ir mazākumtautību tiesības. Budapešta prasa, lai Ukraina parādītu redzamu progresu 2026. gada jūnijā noslēgtās divpusējās vienošanās īstenošanā. Tā attiecas uz izglītību, valodas lietošanu un politisko pārstāvību aptuveni 100 000 etnisko ungāru Aizkarpatijā (444, Budapest Times). Ukrainas vēstnieks sacīja, ka Kijiva pirmo pasākumu daļu sākšot īstenot septembrī, bet pārējie punkti paredzēti līdz 2027. gada maijam (ua.news).

Šī problēma nav izdomāta. Ukrainas 2017. gada izglītības likums ierobežoja mācības mazākumtautību valodās, un Venēcijas komisija — Eiropas Padomes konstitucionālo tiesību padomdevēja institūcija — atzina progresu vēlākajās reformās, vienlaikus prasot papildu garantijas. Taču Ungārija mainīja latiņu: vairs nepietiek ar saistībām, vajadzīga redzama īstenošana, pirms tiek atvērts jebkurš jauns klasteris.

Rumānijas piemērs parāda, ka tā nav vienīgā iespējamā pieeja. Bukarestei arī ir strīds ar Kijivu par rumāņu valodas izglītību Ukrainā. Tomēr Rumānija izvēlējās citu instrumentu: spieda Kijivu caur divpusēju stratēģisko partnerību un atjaunotu kopīgo mazākumtautību komisiju, nebloķējot ES iestāšanās procesu (Agerpres, DW România). Sūdzības tips līdzīgs, izvēle cita. Rumānija rāda, ka Budapeštai bija alternatīva: panākt no Kijivas piekāpšanos divpusēji, vienlaikus ļaujot ES procesam turpināties.

Ungārija mēģināja virzīt Moldovas klasteri, Ukrainas sadaļas atstājot bloķētas, taču vairums dalībvalstu šādu nošķīrumu noraidīja (European Pravda). Tas vājināja Budapeštas argumentu, ka tā piemērojot vienotu standartu.

Apvedceļa nav

Juridiska apvedceļa nav. Līguma par Eiropas Savienību 49. pants, kas regulē jaunu dalībvalstu uzņemšanu, centrālo lomu atstāj dalībvalstīm, un nav pārbaudīta mehānisma, kas 26 valdībām ļautu atvērt Ukrainas klasterus pret Ungārijas iebildumu (LES 49. pants). Vācijas ārlietu ministrs ir aicinājis samazināt vienprātības prasības ES, taču šī reforma attiecas uz ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem, nevis paplašināšanos (Tagesschau). Lietuva blokādi vērtē kā ģeopolitisku kavēšanu, kas nāk par labu Maskavai (LRT). Polija atbalsta stingrus iestāšanās nosacījumus, bet iebilst pret to, ka viena valsts divpusējas prasības pārvērš visas Savienības bremzē (RMF24).

Bloķēšana notiek laikā, kad Budapešta pati risina sarunas par ES līdzekļiem un 31. augustā apgalvoja, ka esot izpildījusi visus nosacījumus aptuveni 10 mljrd. € iesaldētās Atveseļošanas fonda naudas atbloķēšanai. Publisku pierādījumu, ka Ukrainas sarunu bloķēšana būtu tieši saistīta ar šiem līdzekļiem, nav. Taču abos jautājumos runā tās pašas valdības pie viena un tā paša galda.

Mazākumtautību tiesībām iestāšanās sarunās ir vieta. ES problēma ir strukturāla: līgumi joprojām nedod atbildi situācijā, kad viena valdība leģitīmu standartu pārvērš veto tiesībās pār kara laikā esošas kandidātvalsts integrācijas tempu.