Ungārija pievienojas Eiropas Prokuratūrai

Budapešta piekritusi pievienoties Eiropas Prokuratūrai (EPPO) — neatkarīgai ES iestādei, kas izmeklē noziegumus pret ES budžetu. Ungārija šo soli bloķēja kopš EPPO darbības sākuma 2017. gadā. Tagad tas paver iespēju krimināli pārbaudīt Orbāna laika ES līdzekļu izmantošanu, sākot no 2021. gada jūnija. Pagrieziena iemesls ir tiešs: 16,4 mljrd. € iesaldētu ES līdzekļu, kurus Budapešta bez šīs piekāpšanās nevarēja atgūt (Irish Times, Al Jazeera).

Kā nauda pārspēja suverenitāti

Budapešta gadiem sauca EPPO par iejaukšanos valsts suverenitātē. ES pakāpeniski palielināja šīs pozīcijas cenu.

2022. gada decembrī ES valdības iesaldēja aptuveni 6,3 mljrd. € Ungārijai paredzēto kohēzijas līdzekļu korupcijas risku un tiesiskuma problēmu dēļ (ES Padome). Kohēzijas līdzekļi ir ES budžeta nauda reģionu attīstībai un ekonomisko atšķirību mazināšanai starp dalībvalstīm. Arī Atveseļošanas fonda nauda palika bloķēta. Līdz 2026. gada vidum iesaldēto līdzekļu kopējais apjoms sasniedza aptuveni 16,4 mljrd. € (Telex). ES finansējums vairs nebija automātisks. Budapeštai bija jāmaina juridiskās kontroles apjoms pret piekļuvi naudai.

Politiskās pārmaiņas notika 2026. gada aprīlī, kad Pēters Maģars uzvarēja Viktoru Orbānu un izbeidza „Fidesz” varu (iFAIR, DW).

Maģara valdība rīkojās ātri. Parlaments reformu paketi pieņēma ar 142 balsīm pret 39 un oficiāli informēja Briseli, ka Ungārija pievienosies EPPO (Brussels Signal). Eiropas Komisija tagad gatavojot lēmumu par Ungārijas 10 mljrd. € Atveseļošanas fonda finansējuma atbrīvošanu, lai gan galīgie apstiprinājumi vēl nav pabeigti (Euronews).

Pievienošanās EPPO ir smagākā piekāpšanās šajā paketē, jo Ungārijas prokuratūra vairs viena pati nekontrolēs visas lietas par krāpšanu ar ES līdzekļiem. Neatkarīga ES iestāde iegūst krimināltiesisku jurisdikciju Ungārijas iekšienē.

Ko prokuratūra var un nevar skart

EPPO izmeklē krāpšanu, korupciju, līdzekļu piesavināšanos un smagu pārrobežu PVN krāpšanu, bet tikai tad, ja iesaistīta ES nauda (Regula 2017/1939). Tā nav vispārēja pretkorupcijas iestāde. EPPO strādā ar deleģētajiem prokuroriem: ES ieceltiem juristiem, kas darbojas valsts tiesu sistēmā, izmeklē EPPO pakļautībā un virza lietas saskaņā ar nacionālo procesu. Tas dod ES tiešu piekļuvi dalībvalsts krimināltiesību sistēmai.

2021. gada jūnijs ir izšķirošais datums. Toreiz EPPO sāka operatīvo darbu, un Eiropas Komisija esot apstiprinājusi Ungārijas pievienošanos ar jurisdikciju, kas sniedzas līdz šim sākuma brīdim (Euronews). Tādējādi EPPO tvērumā nonāk pieci gadi Orbāna laika ES izdevumu. Atpakaļejošais tvērums neattiecas uz visām pārvaldības problēmām, bet tikai uz finanšu noziegumiem ar ES līdzekļiem, kas izdarīti pēc EPPO darbības sākuma.

EPPO nevar izlemt, vai iesaldētā nauda jāatbrīvo. Tās efektivitāte būs atkarīga no tā, cik deleģēto prokuroru Ungārija iecels, vai viņiem būs piekļuve lietu materiāliem un vai tiesas spēs lietas izskatīt saprātīgā tempā.

Ko jau rāda Polija un Čehija

Polija ir tuvākais precedents. Varšava pievienojās EPPO 2024. gada februārī pēc valdības maiņas, izmantojot šo soli, lai atjaunotu uzticību ES un atbloķētu finansējumu. Polijas komentētāji to raksturoja kā „vieglās ES naudas laikmeta beigas” (Rzeczpospolita). Taču vairāk nekā divarpus gadus vēlāk skaļākajās atbildības lietās joprojām nav galīgu tiesas spriedumu (Radio ZET). Finansējums atsāk plūst ātrāk, nekā tiesas nodrošina atbildību.

Čehijas piemērs rāda strukturālo robežu. Pat pēc tam, kad Komisija lika Čehijas iestādēm pārtraukt deklarēt ar „Agrofert” saistītus izdevumus, uzņēmumi, kas saistīti ar bijušo premjerministru Andreju Babišu, turpināja saņemt tiešos lauksaimniecības maksājumus pa citiem ES kanāliem (Aktuálně.cz, iROZHLAS.cz). EPPO palielina kriminālatbildības risku par krāpšanu ar ES naudu. Tā nepārraksta maksājumu noteikumus, kas ļauj daļai finansējuma turpināt plūst.

Īstais pārbaudījums

Spēcīgākais ES instruments pret Ungāriju nebija 7. pants — līguma procedūra par demokrātijas atkāpju sodīšanu, kam vajadzīga visu dalībvalstu vienprātība un kas nekad nav izmantota līdz galam. Spēcīgākais instruments bija nauda. Nosacītības mehānisms piespieda Budapeštu pieņemt prokuratūru, kuru tā nekontrolē.

ES ir parādījusi, ka tad, kad vērtību procedūras nestrādā, tā var nopirkt piekļuvi tiesiskai kontrolei. Taču piekļuve vēl nav atbildība. EPPO jābūt prokuroriem, lietu materiāliem un tiesām, kas spēj virzīties uz priekšu. Eiropas Revīzijas palāta arī šogad norādīja, ka Atveseļošanas fonda līdzekļu izsekojamība joprojām ir uzraudzības problēma (ERP). Pats pievienošanās lēmums, tā atpakaļejošā tvēruma nosacījumi, deleģēto prokuroru skaits un darba sākšanas grafiks vēl nav publiskoti. Bez šīm detaļām piekāpšanās ir juridisks fakts, bet vēl ne operatīva realitāte. Eiropas Komisijai, EPPO un Maģara valdībai šīs detaļas jāsniedz.