Ungārija tuvojas ES naudai

Pēters Maģars šonedēļ dodas uz Briseli, lai parakstītu politisku vienošanos, kas Ungārijai varētu atbloķēt līdz 10,4 mljrd. € iesaldēto ES līdzekļu. Eiropas Komisija vienošanos pamato kā atbalstu demokrātiskai atjaunotnei pēc Viktora Orbāna 16 gadu valdīšanas. Taču Eiropas Savienības Tiesā vēl nav izlemta lieta, kas varētu atzīt šādu pieeju par neatbilstošu ES tiesībām: naudu atbrīvot, balstoties politiskos solījumos, nevis pārbaudītās reformās.

Šis modelis jau ir redzams Polijas gadījumā. 2024. gada februārī Komisija pēc Donalda Tuska ievēlēšanas atbloķēja Polijai līdzekļus, pieņemot reformu solījumus vēl pirms to īstenošanas. Polija kopš tā laika ir izmantojusi 62,4 % no sava atveseļošanas plāna, lai gan neviena no apsolītajām tiesu sistēmas reformām nav stājusies spēkā. Nākamā ir Ungārija.

Tiesas lieta, kas var pārraut ciklu

Lietā C-225/24 Eiropas Parlaments ir iesūdzējis Komisiju par 2023. gada decembra lēmumu atbrīvot Ungārijai 10,2 mljrd. € kohēzijas līdzekļu, proti, ES naudu infrastruktūrai un attīstībai. Ģenerāladvokāte Tamara Čapeta 2026. gada februārī ieteica lēmumu atcelt, norādot uz četrām konkrētām vērtējuma kļūdām: reformas vēl nebija stājušās spēkā, daļa tiesību aktu grauva deklarēto reformu mērķi, un Komisija nebija pārbaudījusi faktisko īstenošanu.

Čapetas būtiskākais arguments bija procedūras līmenī. Viņa uzskatīja, ka ES tiesnešiem šādi lēmumi jāpārbauda pilnā apjomā, nevis tikai acīmredzamu kļūdu robežās. Ja Eiropas Savienības Tiesa sekos šai loģikai, katru nākamo lēmumu par fondu atbrīvošanu varēs vērtēt pēc būtības. Komisijai būs jāpierāda, ka reformas ir „ieviestas un tiek piemērotas”, nevis tikai pieņemtas uz papīra.

Tiesa spriedumu vēl nav pasludinājusi. Tikmēr Komisija jau risina sarunas par jaunu naudas atbrīvošanu, lai gan iepriekšējais lēmums pats var tikt atcelts.

Fiskāls slazds ar stingru termiņu

Maģara manevra iespējas ir šauras. Ungārijas budžeta deficīts līdz aprīļa beigām sasniedza 3 850 mljrd. forintu, četros mēnešos iztērējot 91 % no gada mērķa. Galvenais iemesls ir aptuveni 1 450 mljrd. forintu neienākušie ES līdzekļi. Atveseļošanas un noturības mehānisma, ES pēcpandēmijas fonda, termiņš beidzas 2026. gada 31. augustā. Ja tas netiek ievērots, nauda pazūd.

Maģars publiski ir noraidījis divas Briseles pamatprasības: pakāpeniski atcelt ārkārtas peļņas nodokļus bankām un enerģētikas uzņēmumiem, kā arī pārstrukturēt pensiju sistēmu. Viņa arguments ir vienkāršs: Ungārijas fiskālā krīze abus soļus padarot neiespējamus.

Risinājums, kas tagad tiek veidots, ir kapitāla ieguldījums Ungārijas valsts attīstības bankā MFB. Budapešta ES naudu novirzītu caur banku, uzskaitītu to kā izmaksātu pirms augusta un ļautu bankai līdzekļus sadalīt vairāku gadu laikā. Komisija maija vidū nosūtīja uz Budapeštu augsta līmeņa delegāciju, lai novērtētu shēmu (Euronews, Portfolio). Tās galvenās bažas ir kontroles zaudēšana pār to, kā nauda vēlāk tiek izlietota.

Uzraugi, kas atkāpās malā

Koalīcija, kurai bija jāuztur stingri nosacījumi, faktiski ir izjukusi. Vācijas ārlietu ministrs tagad aicina atcelt vienprātības balsošanu, nevis pastiprināt nosacītību. Austrijas kanclers 21. maijā uzņēma Maģaru ar militāru godu, signalizējot partnerību, nevis spiedienu. Somijas premjerministrs uzsvēra, ka tiesiskums „nav tirgošanās žetons”, taču Somija Padomē nav sākusi bloķēšanas darbību.

„Stingrais sešinieks” — Zviedrija, Austrija, Vācija, Somija, Nīderlande un Igaunija — nesasniedz iedzīvotāju īpatsvaru, kas kvalificētā vairākuma balsojumā ļautu izveidot bloķējošo mazākumu. Šajā sistēmā lielajām valstīm ir lielāks svars, un viena valsts viena pati lēmumu bloķēt nevar. Atveseļošanas un noturības mehānismā Komisija lemj pati, bez Padomes balsojuma. Uzraugiem ir ietekme, bet nav veto.

85 % glābšanas darbs

Ungārija līdz šim ir izmaksājusi tikai 9 % no sava Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķīruma, kas ir zemākais rādītājs ES. Pat optimistiskas Komisijas aplēses rāda, ka līdz termiņam varētu izglābt tikai 80–85 % no kopējās summas.

Spriedums lietā C-225/24 noteiks, vai Komisija arī turpmāk drīkst uzskatīt valdības maiņu par pārbaudītu reformu aizstājēju. Ja Tiesa sekos Čapetas argumentācijai, ES naudas apturēšanas noteikumi no politiska instrumenta kļūs par juridisku pienākumu, kas saista katru nākamo lēmumu par līdzekļu atbrīvošanu vai aizturēšanu.