Ungārijas €10 billion vēl jāpierāda

Eiropas medijos izplatījušās ziņas, ka Ungārija esot „uz pareizā ceļa”, lai saņemtu aptuveni 10 miljardus eiro no ES Atveseļošanas fonda. Publiski pieejamais fakts ir šaurāks: Budapešta apgalvo, ka pabeidz reformas. Eiropas Komisija tās vēl nav vērtējusi, nav saņēmusi maksājuma pieprasījumu un nav apstiprinājusi nevienu eiro izmaksai (Komisijas Ungārijas lapa, Komisijas preses brīfings, 30. jūlijs).

Padomes apstiprinājums atver durvis, nevis pārskaita naudu

ES Padome, kurā balso dalībvalstu valdības, 10. jūlijā apstiprināja Ungārijas pārskatīto atveseļošanas plānu (Padome). Tas paver iespēju saņemt aptuveni 6,5 miljardus eiro grantos un 3,5 miljardus eiro aizdevumos no Atveseļošanas un noturības mehānisma — ES pēcpandēmijas fonda, kas valdībām maksā tikai pēc tam, kad tās pierāda saskaņoto reformu izpildi (ANM regula).

Taču plāna apstiprināšanu no naudas izmaksas šķir stingra procedūra. Ungārijai līdz 31. augustam jāizpilda 27 „superatskaites punkti”. Lielākā daļa attiecas uz korupcijas ierobežošanu, pārredzamību un tiesu varas neatkarību (Euronews, HVG). Pēc tam Budapeštai līdz septembra beigām jāiesniedz oficiāls maksājuma pieprasījums. Tikai tad Komisija vērtēs, vai atskaites punkti patiešām izpildīti. Komisija 30. jūlijā to pateica tieši: formāla vērtēšana nesākas, kamēr pieprasījums nav saņemts (Komisijas brīfings).

Ungārijas Transporta un investīciju ministrija Euronews norādījusi, ka aptuveni divas trešdaļas saistību jau esot izpildītas. Tas var izrādīties pareizi. Taču apgalvojums „mēs pabeidzam” ir valdības pozīcija, nevis Komisijas secinājums.

Reformas ir īstas, kontroles vēl nav pārbaudītas

Pētera Maģara valdība rīkojusies ātri. Ungārija 7. augustā publicēja stingrākus audita noteikumus, padarot ES krāpšanas risku noteikšanas rīku ARACHNE+ par obligātu visiem Atveseļošanas fonda izdevumiem (Schoenherr). Integritātes iestāde — uzraugs, ko Budapešta izveidoja ES spiediena rezultātā, lai pārbaudītu publiskos līgumus korupcijas risku dēļ, — ir sākusi iepirkumos izslēgto uzņēmumu reģistru.

Tie ir konkrēti soļi. Komisijai jānoskaidro, vai tie veido pārbaudāmu pretkorupcijas sistēmu vai tikai steidzami sagatavotu dokumentu kopumu, ko Budapešta vēlāk var klusi vājināt.

Šis jautājums ir praktisks, jo daļa juridiskā pamata jau ir zem spiediena. 2026. gada XVIII likums, kas vienā paketē apvieno pārredzamības un enerģētikas reformas, joprojām atrodas konstitucionālajā pārbaudē (To Brief). Ja Ungārijas Konstitucionālā tiesa pirms Komisijas vērtējuma atcels atsevišķas normas, daļai atskaites punktu pazudīs juridiskais pamats. Komisija pārbauda ne tikai to, vai reforma pieņemta, bet arī to, vai tā joprojām ir spēkā. Reforma, kas pieņemta uz papīra un pēc tam vājināta, var neizturēt pārbaudi tikpat droši kā reforma, kas nekad nav pieņemta.

Ungārija nav vienīgā valsts, kas šajā vēlajā posmā pārbauda Komisijas uzraudzības stingrību. Komisija brīdināja Rumāniju, ka jau apstiprināta dekarbonizācijas likuma atcelšanai varētu būt finansiālas sekas (Adevarul). Standarts tiek piemērots plašākā reģionā.

Komisijas uzticamība ir redzama visiem

Politiskā spiediena uz Briseli netrūkst abos virzienos. Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts — augsta līmeņa juridiskais padomnieks, kura secinājumi nav saistoši, bet bieži ietekmē spriedumus, — jau secinājis, ka Komisija iepriekšējā nosacījumu strīdā pārāk agri atbrīvoja iesaldētos Ungārijas līdzekļus (Ouest-France). Eiropas Parlaments šo lēmumu apstrīdēja tiesā.

Ja Komisija termiņu spiediena dēļ tagad pieņems vājus pierādījumus, Atveseļošanas un noturības mehānisms sāks izskatīties pēc politiska darījuma, nevis fonda, kas maksā par sasniegtiem rezultātiem. Ja tā standartu piemēros stingri, tas nostiprinās nosacītības principu visām dalībvalstīm, kurām jānoslēdz savi plāni pirms mehānisma termiņa beigām.

Nākamā faktiskā atbilde jāsniedz Komisijai pēc septembra: vai Ungārija pierādīja, ka reformas darbojas, vai tikai to, ka tās ir pieņemtas?