Ungārijas €10bn kavē viens likums

Ungārijas pierādījumi, ka tā izpildījusi ES prasītās reformas, daļēji balstās likumā, kuru pašlaik vērtē Konstitucionālā tiesa. Termiņš šo pierādījumu iesniegšanai ir 31. augusts — pēc vienpadsmit dienām. Pēc šā datuma nepabeigtu reformas atskaites punktu vairs nevarēs ieskaitīt Ungārijas Atveseļošanas un noturības mehānisma maksājumā (Eiropas Komisijas paziņojums, Eiropas Revīzijas palāta).

Runa ir par 2026. gada XVIII likumu, kurā apvienotas pārredzamības un enerģētikas reformas, kas saistītas ar piekļuvi ES līdzekļiem. Kā raksta HVG un Népszava, tā ir pēdējā neatrisinātā ar ES finansējumu saistītā lieta Ungārijas Konstitucionālajā tiesā. 14. augustā tiesa noraidīja atsevišķu pieteikumu par konstitūcijas grozījumu, secinot, ka tajā apstrīdēts grozījuma saturs, nevis pieņemšanas kārtība. Ungārijas tiesībās konstitūcijas grozījumus tiesa drīkst vērtēt tikai procesuālā ziņā (444, Kontroll). Šī lieta bija vienkāršāka. XVIII likums ir parasts likums, tāpēc tiesa var vērtēt arī tā saturu. No sprieduma tieši atkarīgs, ko Budapešta varēs uzrādīt Briselei.

Ko likums dara un kāpēc tas vajadzīgs Briselei

XVIII likums no 26. augusta paplašina Ungārijas publisko datu reģistru, attiecinot to arī uz valsts uzņēmumiem un ar valdību saistītajiem aktīvu pārvaldības fondiem, caur kuriem Viktora Orbāna valdības laikā tika novirzīti publiskie aktīvi. Tieši šie fondi bija viens no ES bažu centriem interešu konflikta jautājumos. Reģistra paplašināšanu apstiprinājusi Ungārijas datu aizsardzības iestāde (NAIH). Valdības konsultāciju dokumenti sasaista turpmākos noteikumus arī ar enerģētikas nozares reformām, kas iekļautas atveseļošanas plānā (kormany.hu).

Tātad XVIII likums ir daļa no pierādījumu ķēdes: Ungārijai Briselei jāparāda, ka apsolītās reformas pastāv likumā, ne tikai politiskos paziņojumos. Ja tiesa pirms termiņa likumu atceļ, valdība zaudē juridisko pamatu daļai reformas pierādījumu. Ja tiesa likumu atstāj spēkā, ceļš uz maksājumu kļūst skaidrāks.

Sarežģītākais variants ir spriedums pēc 31. augusta. Tad Eiropas Komisijai jāatbild uz jautājumu, kuram nav acīmredzama precedenta: vai likums, kas joprojām atrodas konstitucionālā strīdā, skaitās pierādījums par pabeigtu reformu? Vai arī neatrisināta tiesvedība pati par sevi ir pamats maksājumu aizturēt?

Kam izdevīga vilcināšanās

Pieteikumus iesniedza Fidesz-KDNP — Viktora Orbāna partija, kas pēc Pētera Maģara uzvaras ar konstitucionālo vairākumu tagad ir opozīcijā. Opozīcijas partija izmanto konstitucionālo kontroli, lai radītu termiņa risku valdībai, kura mēģina atbloķēt ES naudu. Vai Fidesz pieteikumi iesniegti obstrukcijas nolūkā vai patiesu juridisku iebildumu dēļ, praktiskais rezultāts ir tas pats: Maģara valdībai paliek mazāk laika.

ES Padome, kurā lemj dalībvalstu valdības, jūlijā apstiprināja Ungārijas pārskatīto atveseļošanas plānu. Tas padara pieejamus aptuveni 10 miljardus eiro grantos un aizdevumos, taču tikai pēc atskaites punktu pārbaudes (Padome). Atveseļošanas un noturības mehānisms — ES pēcpandēmijas fonds, kuru regulē Regula 2021/241, — maksā par dokumentēti izpildītiem darbiem, nevis solījumiem. Ungārijai jāuzrāda pabeigtas reformas, līdz 30. septembrim jāiesniedz maksājuma pieprasījums, un Komisijai nauda jāizmaksā līdz gada beigām. Maksājumi notiek pārbaudītās daļās, nevis kā vienreizēja prēmija par politisku maiņu (Tagesschau). Eiropas Parlaments, kas iepriekš iesūdzēja Komisiju par lēmumu atbloķēt Ungārijas līdzekļus, rada papildu spiedienu nosacījumus pārbaudīt stingri.

Atsevišķi iesaldēti ir Ungārijas kohēzijas līdzekļi — ilgtermiņa ES budžeta nauda mazāk turīgiem reģioniem. Tie apturēti pēc cita mehānisma: budžeta nosacītības režīma, kas saistīts ar tiesiskuma bažām publisko iepirkumu un pretkorupcijas jomā (Padomes Lēmums 2022/2506). Šim iesaldējumam nav 31. augusta robežas. Steidzamais termiņš attiecas uz atveseļošanas fondu.

Trīs spēlētāji, vienpadsmit dienas

Ungārijas Konstitucionālā tiesa var izlemt XVIII likuma lietu pirms tiesas pārtraukuma beigām 28. augustā, atstājot likumu spēkā vai to atceļot. Maģara valdība var sagatavot aizstājējlikumu, taču pēc 31. augusta pieņemtu normu nevarēs ar atpakaļejošu spēku ieskaitīt kā laikus izpildītu reformu. Eiropas Komisijai savukārt jāizlemj, vai likums ar neatrisinātu tiesas strīdu kvalificējas kā pabeigtas reformas pierādījums.

Polijas nesenais pozitīvais atveseļošanas plāna novērtējums (gov.pl) rāda, ka Brisele naudu izmaksā tad, kad pierādījumi iztur pārbaudi. Tieši tāpēc vietēja tiesvedība var apturēt procesu. Līdz brīdim, kad Briselei jāvērtē Ungārijas pieprasījums, Budapeštas tiesa faktiski nosaka, vai valdības pierādījumu juridiskais pamats vēl ir spēkā.