Ungārijas €16.4 billion izšķirs Fidesz balsis

Pēters Maģars un Urzula fon der Leiena ceturtdien paziņoja par politisku vienošanos, kas varētu atbloķēt 16,4 mljrd. € ES līdzekļu Ungārijai. Šī nauda Viktora Orbāna valdībai kopš 2022. gada bija iesaldēta korupcijas risku un tiesiskuma pārkāpumu dēļ. Eiropas Komisija tagad liek uz to, ka valdības maiņa ir pietiekams pamats maksājumu atsākšanai. Taču vienošanās nāk brīdī, kad ES galvenais instruments demokrātijas atkāpšanās sodīšanai vienlaikus tiek apstrīdēts tiesās, dalībvalstu politikā un ar pašu Komisijas precedentu.

27 atskaites punkti un viena veto problēma

16,4 mljrd. € nav viens maksājums. Tie ir līdzekļi, kas iesaldēti dažādos juridiskos režīmos: pandēmijas atveseļošanas fondā, kohēzijas naudā, kas bloķēta saskaņā ar ES Tiesiskuma nosacītības regulu, 2021. gada mehānismu, kas ļauj Briselei apturēt maksājumus, ja tiesiskuma trūkumi apdraud ES budžetu, un atsevišķā daļā, kas apturēta saistībā ar fondiem, kuri pārņēma universitātes un slimnīcas, izņemot tās no demokrātiskas uzraudzības. Grāmatvedība šeit ir mazāk svarīga par politiku. Lai naudu tiešām atbrīvotu, jānojauc institucionālās kontroles sistēma, ko Fidesz veidoja četrpadsmit gadus.

Ungārijai līdz 31. augustam jāizpilda 27 „superatskaites punkti”: jāpievienojas Eiropas Prokuratūrai, ES iestādei, kas izmeklē pārrobežu krāpšanu ar ES naudu, jāstiprina Integritātes iestāde, jānosaka kriminālatbildība par nepatiesām amatpersonu mantiskajām deklarācijām un jāsāk publisko trastu sistēmas demontāža (Infostart). Komisijai katrs punkts jāpārbauda atsevišķi, pirms var sākties maksājumi. Neviens no formālajiem soļiem, kas vajadzīgi reālai naudas izmaksai, tostarp Padomes balsojums par Ungārijas pārskatīto atveseļošanas plānu, vēl nav noticis. Pagaidām tā ir politiska vienošanās, nevis maksājuma rīkojums.

Galvenais vājums ir parlamentā. Maģaram ir tikai 68 no 199 deputātu vietām. Lai grozītu konstitūciju un izjauktu publisko trastu sistēmu, vajadzīgs divu trešdaļu vairākums. Tas nozīmē, ka viņam vajag Fidesz balsis. Partija, kas izveidoja pārņemtās institūcijas, tagad var bloķēt to nojaukšanu. Maģara valdība daļu prasību var izpildīt ar parastiem likumiem un izpildvaras lēmumiem, taču reformas, kas Briselei ir svarīgākās, atduras pret Orbāna parlamenta frakciju.

Polijas precedents

Līdzīgs modelis jau bija redzams pirms diviem gadiem. 2024. gadā Brisele pēc Donalda Tuska uzvaras atbrīvoja 137 mljrd. € Polijai, pieņemot reformu solījumus. Pēc diviem gadiem Polijas Konstitucionālais tribunāls joprojām ir paralizēts. Ne Tuska valdība, ne prezidents Andžejs Duda nepublicē otras puses atzītos tiesu nolēmumus, un Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2026. gada maijā nolēma, ka Polijas tiesnešu iecelšanas kārtība joprojām pārkāpj pamattiesības. Reformas, ar kurām tika pamatota naudas atbrīvošana, nav īstenotas.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietniece Katarīna Bārlija to nosauca par „Polijas kļūdu” un aicināja naudu izmaksāt pa posmiem, nevis vienā lielā laidienā. Ungārijas gadījumā shēma ir līdzīga: jauna valdība, ātra politiska vienošanās, līdzekļu atbloķēšana pirms pārbaudītas izpildes. Atšķirība ir tā, ka Maģara parlamentārā matemātika ir vājāka nekā jebkad bija Tuskam.

Tiesa var iejaukties vēl pirms augusta termiņa. Ģenerāladvokātes Čapetas 2026. gada februāra secinājumos lietā C-225/24 teikts, ka Komisijas agrākais lēmums daļēji atbrīvot 10,2 mljrd. € Orbāna Ungārijai būtu jāatceļ, jo atbilstību nevar vērtēt tikai pēc likuma teksta; vajadzīga „efektīva īstenošana” plašākā konstitucionālā vidē (eucrim). ES Tiesa vēl nav spriedusi. Ja spriedums būs pirms 31. augusta, tas var noteikt stingrāku juridisko standartu tieši tai vienošanai, ko Komisija tikko publiski pasludināja par panākumu.

Spiediens iznīcināt mehānismu

Ungārijas vienošanās ietekmē tiesiskuma nosacījumu politiku arī ārpus Budapeštas. Dienu pirms paziņojuma Itālijas Deputātu palāta pieņēma rezolūciju, aicinot no nākamā ES budžeta cikla, kas sāksies 2028. gadā, svītrot finansiālās sankcijas par tiesiskuma pārkāpumiem. Sešas Ziemeļeiropas un Baltijas valstis virzīja pretēju pieeju. Austrijas, Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Igaunijas un Somijas 14. maija neoficiālais dokuments prasīja „stingrāku un konsekventāku” nosacītības piemērošanu un rosināja sankcijas padarīt automātiskas, ja vien to atcelšanu neatbalsta kvalificēts valdību vairākums, kur lielākām valstīm ir lielāks svars un viena valsts viena pati nevar bloķēt lēmumu.

Slovākijas gadījumā Eiropas Parlaments 20. maija rezolūcijā, kas tika pieņemta ar 347 balsīm pret 165, aicināja Komisiju pret Roberta Fico valdību izmantot tos pašus instrumentus. Slovāku medijos Ungārijas gadi ar iesaldētu ES finansējumu tiek aprakstīti nevis kā paraugs, bet kā brīdinājums par ekonomisku stagnāciju.

Tiesiskuma nosacītības mehānisms tagad ir iespiests starp iespējamu ES Tiesas spriedumu, kas var pastiprināt maksājumu atbrīvošanas prasības, Eiropas labējo spiedienu šo instrumentu vispār likvidēt un Polijas pieredzi, kur solījumi nav pārtapuši pilnās reformās. Ungārijai vajadzēja būt šī mehānisma vieglākajam gadījumam: draudzīga jauna valdība un Komisija, kas grib atalgot demokrātisku maiņu. Tomēr 31. augusta termiņš ir atkarīgs no tā, vai Fidesz balsos par paša radītās sistēmas nojaukšanu. Tieši uz šo risku Brisele tagad ir piekritusi.