Ungārijas piekrišana virza Ukrainas un Moldovas ES sarunas

Visu 27 ES dalībvalstu valdības 12. oktobrī vienojās atvērt vēl divas sarunu kopas ar Ukrainu un Moldovu — par iekšējo tirgu un ekonomikas konkurētspēju (Bērna paziņojums, DPA). Ungārija savu piekrišanu bija saistījusi ar nosacījumu, ka Ukrainas parlaments pieņem likumu par izglītību mazākumtautību valodās. Balsojums notika tajā pašā dienā. Sarunas šodien oficiāli sākas Luksemburgā.

Vienošanos paziņoja Īrijas Eiropas lietu ministrs Tomass Bērns. Īrija pašlaik ir ES Padomes prezidējošā valsts — rotācijas kārtībā tās valdība vada dalībvalstu valdību pārstāvju sanāksmes.

Kā skolu likums panāca Ungārijas piekrišanu

Katram solim Ukrainas iestāšanās sarunās vajadzīga vienprātība: pirms tiek atvērta sarunu kopa, proti, tematiski apvienotas sarunu nodaļas, jāpiekrīt visām ES valdībām (sarunu ietvars). Tādējādi katrai galvaspilsētai ir veto tiesības; septembrī Ungārija tās atkal izmantoja, lai apturētu Ukrainas virzību (Euronews).

Ungārijas iebilduma pamatā ir senāks strīds. 2017. gadā Venēcijas komisija, Eiropas Padomes tiesību ekspertu grupa, kritizēja Ukrainas izglītības reformas, kas ierobežoja mācības mazākumtautību valodās vidusskolas posmā (Venēcijas komisija).

Oktobra sākumā Ungārija esot atzinīgi novērtējusi Kijivas likumprojektu, bet paziņojusi, ka piekrišanu dos tikai pēc parlamenta balsojuma (Reuters). To Brief tolaik šo soli aprakstīja kā Ungārijas veto atcelšanu (To Brief); patiesībā 7. oktobrī ES vēstnieki tikai aicināja abas kandidātvalstis iesniegt savas sarunu pozīcijas (Kyiv Independent).

Ukrainas Augstākā rada 12. oktobrī likumu pieņēma ar 266 balsīm (Radas plenārsēdes protokols). Tas paredz īpašu statusu skolām, kurās vairāk nekā puse skolēnu mācās kādas ES dalībvalsts valodā runājošas minoritātes valodā, piemēram, ungāru vai rumāņu valodā. Likums arī aizsargā mācības šajās valodās skolu reorganizācijas gadījumā (Interfax-Ukraine).

Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna norādījusi, ka balsojums ļāvis Budapeštai dot piekrišanu. Viņa piebildusi, ka svarīga būšot likuma īstenošana un Ungārija to uzraudzīšot kopā ar Aizkarpatu reģiona ungāru minoritātes organizācijām (Telex).

Moldovai bija jāgaida strīdā, kurā tā nebija iesaistīta

Moldova skolu valodu strīdā neiesaistījās. Tā risina sarunas atsevišķi un tai ir savas sarunu pozīcijas. Moldovas premjerministra vietniece Eiropas integrācijas jautājumos Kristīna Gerasimova 7. oktobrī apstiprinājusi, ka valdība saņēmusi uzaicinājumu šīs pozīcijas iesniegt (MOLDPRES).

Uzmanību piesaista grafiks. Moldovu uzaicināja iesniegt pozīcijas tajā pašā dienā, kad Ukrainu, abas kandidātvalstis virzīja tālāk vienlaikus, un sarunu kopas sāk šodien. Vienkāršākais skaidrojums ir, ka ES valdības nevēlējās virzīt Moldovu uz priekšu, kamēr Ukrainas process bija bloķēts. Tas nozīmētu, ka Budapeštas un Kijivas strīds noteica arī trešās valsts grafiku. Tas ir pieņēmums, jo ne Kišiņeva, ne Bukareste nav publiskojusi iemeslu, kāpēc abu valstu sarunu grafiki tika turēti kopā.

Kas šodien tiek atvērts un kas paliek slēgts

Šodien notiks pievienošanās konferenču sēdes — formālas sanāksmes, kurās ES valdības katrai kandidātvalstij atsevišķi iesniedz saskaņoto nostāju (Padome: Ukraina, Padome: Moldova). Ukrainas sarunās tās seko jūnijā atvērtajai tiesiskuma sarunu kopai un jūlijā atvērtajai ārējo attiecību kopai (Padome).

Pēc šodienas vēl būs jāatver divas sarunu kopas: zaļās politikas kopa un kopa par lauksaimniecību, reģionālajiem fondiem un budžetu. Otrajā sākas sarunas par naudu, kas pēc iestāšanās nonāktu pie lauksaimniekiem un mazāk turīgiem reģioniem. ES valdības vēl nav saskaņojušas kopīgu nostāju par lauksaimniecības atbalsta pasākumiem (Agra).

6. oktobrī Eiropas Komisija ierosināja par šādiem starpposma lēmumiem lemt ar kvalificētu balsu vairākumu, bet galīgajai uzņemšanai ES saglabāt vienprātības prasību (Komisijas jautājumi un atbildes). Šāds vairākums nozīmē vismaz 15 no 27 valstīm, kas pārstāv vismaz 65 % ES iedzīvotāju (ES līgums). Valdībām, kurām pašlaik ir veto tiesības, būtu jāpiekrīt šo noteikumu maiņai. Nīderlandes Senāta debatēs par Eiropas lietām 29. septembrī runātāji iestājās par vienprātības saglabāšanu svarīgos lēmumos par paplašināšanos (Nīderlandes Senāta protokols).

Fakti ļauj izdarīt konkrētu secinājumu: Ungārija savu piekrišanu saistīja ar balsojumu kaimiņvalsts parlamentā un piekrita tajā pašā dienā, kad nosacījums tika izpildīts. Vienlaikus tā saglabāja iespēju uzraudzīt likuma īstenošanu. Pašlaik spēkā esošie noteikumi prasa visu valdību piekrišanu abām vēl neatvērtajām sarunu kopām (sarunu ietvars); arī Eiropas Komisijas plānā veto tiesības paliek spēkā attiecībā uz galīgo uzņemšanu. Fakti neatklāj, kurš lēma, ka Moldovai jāgaida kopā ar Ukrainu. Kišiņevai un ES valdībām, kurām ir veto tiesības, šis lēmums jāpaskaidro.