Ungārijas uzraugs atklāj HUF 310bn ēnainos darījumos

Ungārijas Integritātes iestāde, korupcijas apkarošanas institūcija, ko Budapeštai nācās izveidot kā nosacījumu ES līdzekļu saņemšanai, ir publicējusi 322 lappušu gada ziņojumu ar skaidru secinājumu: pārcenošana publiskajos iepirkumos nav sistēmas kļūme. Tā ir sistēmas darbības loģika (eGov, Telex).

Šis secinājums ir svarīgs tāpēc, ka ES šo iestādi izmantoja kā pierādījumu, ka Ungārijai atkal var uzticēt Eiropas naudu. Tagad pati iestāde norāda, ka izdevumu sistēma ap to joprojām ir strukturāli bojāta.

Paņēmieni ir konkrēti

Pasūtītājiem pirms iepirkuma izsludināšanas nav pienākuma salīdzināt cenas ar reāliem tirgus datiem. Ar šo vienu robu pietiek, lai pārējais mehānisms darbotos. Paredzamās līgumcenas jau sākumā tiek uzpūstas. Iepriekš pārcenoti līgumi kļūst par atsauces punktu nākamajiem iepirkumiem. Tehniskās prasības tiek uzrakstītas tā, lai reāli kvalificēties varētu tikai viens pretendents. Iepirkumi tiek apvienoti vai sadalīti tā, lai izvairītos no īstas konkurences (Átlátszó, HVG).

Skaitļi šo modeli apstiprina. Saskaņā ar HVG gandrīz katram piektajam uzvarējušajam iepirkumam 2025. gadā bija tikai viens pretendents. Telex ziņoja, ka 309,5 mljrd. forintu vērti iepirkumi bijuši saistīti ar nepārredzamu īpašumtiesību struktūru, kas piesaistīta privātā kapitāla fondiem. Lielākie pārcenošanas riski koncentrējās būvniecībā un enerģētikā.

Integritātes iestāde atrada arī gadījumu, kurā uzraudzība nostrādāja. ES finansētā pārtikas paku programmā vēlākā iepirkuma kārtā pārtika tika nopirkta gandrīz par 40 % zem mazumtirdzniecības cenām, lai gan iepriekšējās kārtās par to pašu preču grozu bija maksāts 1,5 līdz gandrīz 2 reizes vairāk nekā veikalos. Par to pašu naudu izdevās piegādāt vairāk nekā divreiz vairāk paku (Integritātes iestāde). Taču viens veiksmīgs gadījums vēl nepierāda, ka sistēma ir mainījusies.

Uzraugs bez zobiem kontroles ķēdē ar pārāk daudziem robiem

ES spiediena instruments bija budžeta nosacītības regula — Regula 2020/2092, kas ļauj apturēt līdzekļus, ja tiesiskuma problēmas apdraud ES naudu. 2022. gada decembrī ES dalībvalstu Padome saskaņā ar šo mehānismu iesaldēja ap 6,3 mljrd. € Ungārijai paredzēto kohēzijas saistību (Padome, Eiropas Komisija). Atsevišķi Eiropas Komisija apstiprināja Ungārijas atveseļošanas plānu ES pēcpandēmijas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, taču faktiskām izmaksām Budapeštai vispirms jāizpilda korupcijas apkarošanas atskaites punkti. Komisijai jāpārbauda, vai tie ir sasniegti; Padome var bloķēt naudas izmaksu, ja tas nav noticis.

Tieši izpildes ķēdē ir galvenais robs. Integritātes iestāde var identificēt riskus, veikt pārbaudes un sniegt ieteikumus. Tā nevar nevienu saukt pie kriminālatbildības, apturēt maksājumus vai tos atbrīvot (Integritātes iestāde). Krimināllietas parasti būtu Ungārijas prokuratūras kompetencē, bet krāpšana ar ES budžeta līdzekļiem varētu nonākt Eiropas Prokuratūras pārziņā. Tā ir ES institūcija, kas var izmeklēt un apsūdzēt cilvēkus noziegumos pret ES finanšu interesēm. Ungārijas gaidāmā pievienošanās Eiropas Prokuratūrai varētu dot šai sistēmai īstu izpildes mehānismu (EPPO, Euronews). Taču juridiski joprojām nav atrisināts, vai Eiropas Prokuratūras jurisdikcija attieksies uz līgumiem, kas noslēgti pirms Ungārijas pievienošanās. Tieši šis laika jautājums noteiks, vai jau iztērētie miljardi pārcenotos iepirkumos vispār kādreiz var nonākt ES līmeņa kriminālizmeklēšanā.

Komisijai jāsniedz atbilde

Bulgārijas konkurences iestāde jau izmeklē iespējamu karteli 350 pārtikas piegādes iepirkumos (BTA). Tas liecina, ka Integritātes iestādes aprakstītā iepirkumu konstrukcijas problēma nav tikai Ungārijas īpatnība. Taču tūlītējais jautājums ir šaurāks: kuri no Integritātes iestādes secinājumiem ir saistīti ar atskaites punktiem, kas Ungārijai jāizpilda, pirms ES nauda var sākt plūst?

Līdzšinējā pieredze rāda, ka ES nosacītība var piespiest valdības izveidot uzraudzības iestādes. Tā vēl nav pierādījusi, ka spēj piespiest šīs iestādes mainīt pašu publiskās naudas izlietojuma ekonomiku. Eiropas Komisijai jāsniedz publiska atbilde: kuri secinājumi prasa maksājumu apturēšanu, un kādi pierādījumi apliecinātu, ka iepirkumu cenas patiešām krītas, nevis tiek apstiprinātas ar tiem pašiem uzpūstajiem etaloniem, ko Integritātes iestāde tikko izgaismojusi.