Ungārija paraksta likumus €16.4 billion saņemšanai

Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks parakstījis pretkorupcijas un caurskatāmības likumu paketi, ar kuru premjerministra Pētera Maģara valdība mēģina panākt 16,4 mljrd. € iesaldēto ES līdzekļu atbrīvošanu (Telex, Portfolio). Parlaments likumus apstiprināja trīs dienas iepriekš ar 142 balsīm pret 39.

Ar prezidenta parakstu noslēdzas Ungārijas iekšējā procedūra. Taču nauda vēl netiek izmaksāta. Lēmums tagad ir Eiropas Komisijas rokās; tā kā ES izpildinstitūcija pārbauda, vai dalībvalstis izpilda solītās reformas. Daļai līdzekļu būs vajadzīgs arī dalībvalstu balsojums ES Padomē.

Trīs naudas plūsmas, trīs lēmumu centri

16,4 mljrd. € nav viens vienots maksājums. Ja to uztver kā vienu summu, pazūd būtiskais: katrai daļai ir savs juridiskais režīms un savs vārtu turētājs.

Aptuveni 10 mljrd. € nāk no Atveseļošanas un noturības mehānisma, ES pēc pandēmijas izveidotā investīciju fonda. Tas maksā tikai tad, kad valsts izpilda iepriekš saskaņotus reformu atskaites punktus. Komisija novērtē progresu, pēc tam dalībvalstis Padomē balso par maksājuma apstiprināšanu (Komisijas RRF lapa).

Vēl 4,2 mljrd. € tika apturēti saskaņā ar tiesiskuma nosacītības regulu. Tā ir 2020. gada norma, kas ļauj ES ierobežot finansējumu, ja demokrātijas atkāpšanās apdraud ES budžetu. Lai šo apturēšanu atceltu, vajadzīgs kvalificēts vairākums Padomē: balsošanas sistēma, kurā lielākām valstīm ir lielāks svars un viena valdība viena pati nevar lēmumu nobloķēt (EUR-Lex, CER).

Papildu 2,2 mljrd. € reģionālās attīstības naudā ir atkarīgi no Komisijas vērtējuma, vai Ungārija izpilda nosacījumus par akadēmisko brīvību un pārvaldību (Euronews, Brussels Signal).

Ko maina likums, un kas Komisijai jāpārbauda

Reformas nav tikai deklaratīvas. Likums groza aptuveni 30 spēkā esošus normatīvos aktus. Tas paplašina Ungārijas Integritātes iestādes pilnvaras iejaukties aizdomīgos publiskajos iepirkumos, kriminalizē nepatiesas amatpersonu mantiskās deklarācijas un demontē sabiedriskā labuma fondus jeb KEKVA struktūras, caur kurām valsts aktīvi tika nodoti politiski saistītām padomēm (DW). Tie ir tieši tie korupcijas kanāli, kuru dēļ nauda tika iesaldēta.

Taču likuma pieņemšana un tā īstenošana nav viens un tas pats. Komisijai tagad jāizlemj, vai pietiek ar juridisku tekstu vai jāprasa pierādījumi, ka jaunie noteikumi darbojas praksē.

2023. gadā Komisija atbrīvoja daļu finansējuma Viktora Orbāna vadītajai Ungārijai, lai gan reformas vēl nebija pilnībā izpildītas. ES Tiesas ģenerāladvokāts februārī secināja, ka Komisija, iespējams, pārsniegusi pilnvaras, un ieteica Tiesai šo iepriekšējo lēmumu atcelt (European Relations, NDFR). Ja Tiesa tam piekritīs, nākamajiem maksājumiem vajadzēs pārbaudītu īstenošanu, nevis tikai likumos ierakstītus solījumus. Spriedums gaidāms vēl šogad.

Laika ir maz. Ungārijas mediji vēsta, ka lielākajam atveseļošanas fonda blokam visi nosacījumi esot jāizpilda līdz augusta beigām, bet maksājuma pieprasījumi jāiesniedz septembrī (Telex). Tas Komisijai dod aptuveni divus mēnešus, lai novērtētu, vai nesen pastiprināta pretkorupcijas iestāde patiešām spēj apturēt aizdomīgus konkursus un vai KEKVA aktīvi reāli atgriezušies publiskā kontrolē. Eiropas Parlamenta budžeta kontroles komiteja 14. jūlijā ieplānojusi uzklausīšanu ar komisāriem, lai prasītu skaidrākas atbildes (Euronews).

Precedents ārpus Budapeštas

Lēmums par Ungāriju būs svarīgs arī citām valstīm, jo tas parādīs, cik stingri ES uztver principu „reformas pret finansējumu”. Polijas nesenā pieredze rādīja, ka Komisija var pāriet no vispārējas bloķēšanas uz pakāpeniskiem maksājumiem, ja jauna valdība sāk pildīt reformas (Bankier). Ungārijas gadījums ir sarežģītāks, jo te darbojas trīs atšķirīgi juridiskie instrumenti, nevis viens.

Spiedienu uz Komisiju palielinās arī salīdzinājums ar Slovākiju. Roberta Fico valdība ir vājinājusi prokuratūras neatkarību laikā, kad Ungārija vismaz formāli mēģina to stiprināt. Komisijai būs jāpaskaidro, kāpēc vienas valsts likumi atbilst prasībām, bet citas valsts virziens rada problēmas (Denník N, IBA).

Kamēr notiek sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu, visas valdības vēros, ko Brisele uzskata par īstu reformu. Ja pietiek ar parakstītu likumu, modelis „nauda pret reformām” saglabājas, bet kļūst vājāks. Ja Komisija vispirms prasīs pierādījumus par strādājošām institūcijām, tā riskēs sodīt valdību, kas mēģina izjaukt iepriekšējās varas izveidoto sistēmu. Šovasar Komisijai jāizvēlas starp ātrumu un ticamību; līdz augustam abus vienlaikus nodrošināt būs grūti.