Ungārija rīko 700 MW vēja konkursu

Ungārijas uzstādītā vēja jauda kopš 2016. gada palikusi aptuveni 330 MW līmenī — Eiropas atjaunīgās enerģijas kartē tas ir ļoti mazs apjoms (Telex). Pārmaiņas tagad spiež ES atveseļošanas nauda. Eiropas Komisija 19. jūnijā apstiprināja Ungārijai aptuveni 10 mljrd. €, no kuriem vairāk nekā puse paredzēta klimata mērķiem (Euronews, Portfolio). Nosacījums ir vienkāršs: nauda nenāk, kamēr Budapeštai jāmaina tas, kā darbojas elektroenerģijas sistēma.

Šaurā vieta ir tīkls, nevis turbīnas

Enerģētikas ministrs Ištvāns Kapitāņs 24. jūnijā paziņoja par konkursu vismaz 700 MW jaunai vēja jaudai. Noteikumu projekts sabiedriskajai apspriešanai gaidāms jūlija vidū (444). Ar vienu kārtu Ungārija vairāk nekā dubultotu līdzšinējo vēja parku. Ilgākais mērķis ir līdz 4 GW 2030. gadā, lai gan Ungārijas mediji atgādināja: vēja jauda nozīmē maksimālo izstrādi labos apstākļos, nevis pastāvīgu slodzi kā kodolreaktorā (VG, 24.hu).

Bez tīkla, kas spēj pieņemt mainīgu ražošanu, turbīnām ir maza vērtība. Tajā pašā nedēļā valdība piešķīra 479,7 mljrd. forintu tīkla modernizācijai un 53,3 mljrd. forintu viedajiem skaitītājiem — digitālām ierīcēm, kas mēra ne tikai patēriņa apjomu, bet arī laiku, kad elektrība tiek lietota (Telex). Amatpersonas apgalvo, ka modernizētais tīkls varētu pieslēgt vairāk nekā 4 800 MW atjaunīgās jaudas (Budapest Times).

Šī problēma nav tikai Ungārijas. Polija no 67,2 mljrd. zlotu enerģētikas fonda vairāk nekā 61 mljrd. zlotu novirza tīkliem, nevis jaunai ražošanai (GramwZielone). Rumānija jau saņēmusi aptuveni 12,97 mljrd. € atveseļošanas maksājumos, bet tai joprojām ir būtiskas rindas pieslēgumiem elektrotīklam (European Commission Romania).

Ko Brisele patiesībā pērk

Eiropas Komisija nefinansē tikai kabeļus un apakšstacijas. Ungārijas pārskatītais plāns prasa mainīt elektroenerģijas tirgus noteikumus: jāreformē tīkla tarifi, proti, kurš maksā par jaunu ražotāju pieslēgšanu un tīkla uzturēšanu, un jāievieš dinamiska cenu noteikšana, kurā elektrības cena mainās pa diennakts stundām. Tas dod patērētājiem stimulu pārcelt patēriņu uz laiku, kad vējš un saule ražo visvairāk (Portfolio).

Tas viss notiek caur ES Atveseļošanas un noturības mehānismu — pēc pandēmijas izveidotu fondu, kurā valdības naudu saņem tikai pēc saskaņotu reformu soļu izpildes (ECA). Atsevišķa enerģētiskās drošības sadaļa REPowerEU novirza aptuveni 704,5 milj. € tīklu attīstībai; daļa finansējuma nāk no ES oglekļa tirgus izsoļu ieņēmumiem (European Commission). Maksājumi Budapeštai netiek veikti, kamēr nav izpildīti atskaites punkti korupcijas novēršanā, iepirkumu caurskatāmībā un tiesu uzraudzībā (Euronews).

Pirmie ieguvēji ir tīklu operatori un vēja projektu attīstītāji: viņi saņem ES balstītu finansējumu un garantētāku pieslēguma jaudu. Mājsaimniecības iegūst vēlāk, bet tikai tad, ja viedie skaitītāji, reformēti tarifi un elektroenerģijas tirgotāji ļauj reāli pārcelt patēriņu uz lētākām stundām. Ja tas nenotiek, tīkla modernizācijas izmaksas rēķinos parādās ātrāk nekā atjaunīgās enerģijas ietaupījums. Eiropas nodokļu maksātāji finansē grantus caur ES kopīgo aizņemšanos; Ungārijas nodokļu maksātāji sedz aizdevumu atmaksu.

Pirmais pārbaudījums būs jūlijā

Ungārija līdz šim izmantojusi tikai nelielu daļu no savas Atveseļošanas un noturības mehānisma aploksnes, krietni atpaliekot no ES vidējā izmaksu tempa. Plāna apstiprināšana šo plaisu pati par sevi neaizver.

Viens pārvaldības risks ir īpaši redzams. Daļa tīkla finansējuma varētu plūst caur valsts attīstības banku MFB kā viens liels pārskaitījums. Tas nozīmētu, ka Brisele apstiprina apjomīgu izmaksu, pirms redzams, vai zem tās esošie atsevišķie projekti tiek pienācīgi pārvaldīti (Hungarian Conservative). Šāda struktūra var vājināt projektu līmeņa pārbaudes, kuras Komisija pati uzsver kā nosacījumu.

Jūlija vidū gaidāmie vēja konkursa noteikumi būs pirmais praktiskais tests: kas drīkstēs piedalīties, kā tiks sadalītas pieslēguma tiesības un vai neatkarīgai uzraudzībai būs reāls spēks. ES nauda ir piespiedusi Ungāriju iet virzienā, ko desmitgade iekšpolitikā nebija radījusi. Tagad izšķiroši būs tas, vai konkursa un izdevumu kontroles noteikumi ir veidoti, lai uzbūvētu infrastruktūru, vai tikai ļautu naudai plūst bez tai piesaistītās atbildības.