Ungārija atceļ Paks siltuma limitu

Donava pirmdienas rītā 500 metrus lejpus Ungārijas Pakšas atomelektrostacijas sasniedza 30,22 °C (HVG). Tas pārsniedza 30 °C robežu, kas noteikta, lai aizsargātu upes zivis un skābekļa līmeni ūdenī. Parastos apstākļos Pakšai būtu jāsamazina jauda par 640 megavatiem.

Ungārijas enerģētikas ministrs Ištvāns Kapitāņs izvēlējās citu risinājumu. Viņš piešķīra divu dienu izņēmumu, atļaujot dzesēšanas ūdeni novadīt līdz 31,5 °C temperatūrai. Plānotais jaudas samazinājums saruka līdz 40 MW (Portfolio, Telex). Pamatojums bija elektroapgādes drošība, balstoties uz Ungārijas pārvades sistēmas operatora MAVIR ieteikumu. Lēmums attiecās uz vienu elektrostaciju un vienu upi, taču tā pati sadursme starp pārkarsušām upēm un elektroenerģijas pieprasījumu arvien biežāk redzama visā Eiropā.

Kāpēc karstas upes sadārdzina elektrību

Atomelektrostacijas un lielās termoelektrostacijas ražo elektrību, ūdeni pārvēršot tvaikā. Kad tvaiks ir izgriezis turbīnas, stacijai joprojām jāatbrīvojas no liela atlikušā siltuma. Daudzas stacijas to dara, caur dzesēšanas sistēmām laižot upes ūdeni un pēc tam to novadot atpakaļ jau siltāku. Vides atļaujās ir noteikts, cik daudz papildu siltuma upe drīkst uzņemt, jo siltākā ūdenī ir mazāk izšķīdušā skābekļa un tas apdraud zivis. ES Ūdens pamatdirektīva nosaka vispārējo pienākumu aizsargāt ūdensobjektus, bet katras stacijas atļaujā šī prasība pārvērsta konkrētā temperatūras robežā (eur-lex).

Kad karstuma vilnis upes temperatūru uzdzen pāri šīm robežām, stacijām jāsamazina jauda. Piedāvājums krītas tieši brīdī, kad gaisa kondicionieru dēļ aug pieprasījums. Eiropas vairumtirdzniecības elektroenerģijas tirgū cenu nosaka pēdējā un dārgākā stacija, kas vēl vajadzīga pieprasījuma segšanai. Ja no sistēmas pazūd lēta un stabila kodolenerģija, šo vietu bieži aizņem gāzes elektrostacijas, un cena kāpj visiem, kas pieslēgti tīklam.

Francijas piemērs parādīja, cik ātri sekas izplatās pāri robežām. EDF pagājušajā nedēļā samazināja kodolstaciju jaudu par 4,1 GW, aptuveni 7 % no dienas vidus pieprasījuma, jo upju temperatūra sasniedza atļaujās noteiktos limitus pie vairākiem reaktoriem, tostarp Golfešā un Nožānsīrseinas stacijā (Reuters, Le Figaro). Francijas elektroenerģijas eksports saruka no aptuveni 10–12 GW līdz apmēram 3 GW (Le Monde). Kaimiņvalstis, kas rēķinās ar šo importu, nonāca saspringtākā situācijā. Beļģijā vakara stundās, kad saules elektrostaciju izstrāde kritās, bet dzesēšanas pieprasījums saglabājās augsts, ceturtdaļstundas vairumtirdzniecības cenas pārsniedza 1 000 €/MWh (Euronews).

Karstums skar arī rūpnīcas

Ierobežojums neattiecas tikai uz reaktoriem. Elektrostacijas Maincas–Vīsbādenes apkaimē dzesēšanai izmanto aptuveni 80 000 kubikmetru Reinas ūdens stundā, un tām draud daļēja apturēšana, ja upes temperatūra tuvojas 28 °C. Līdzīgā temperatūrā arī Budenheimas ķīmiskajai rūpnīcai varētu nākties samazināt energoietilpīgas darbības (Tagesschau). Reinzemē-Pfalcā jau izsludināts pirmais brīdinājuma līmenis par upju pārkaršanu; augstāki līmeņi tika sasniegti 2018., 2019., 2022. un 2025. gadā (Rhein-Ahr-Anzeiger). Tas vairs nav rets izņēmums.

Kas maksā par izvēli

Ungārijas izņēmums tīklā paturēja aptuveni 600 MW lētas kodolenerģijas un ierobežoja cenu kāpumu, ko citādi izjustu patērētāji. Izmaksas tika pārliktas uz Donavu. Valdība apgalvo, ka nepārtraukts monitorings neesot uzrādījis apdraudējumu ūdens dzīvībai (HVG, Telex), taču nav publicēti ne neatkarīgi dati par izšķīdušo skābekli, ne ekoloģiskais novērtējums. Dažas dienas iepriekš tā pati valdība Pakšas sākotnējo jaudas samazināšanu raksturoja kā rutīnas un pārvaldāmu soli. Pirmdien turpmāki samazinājumi jau tika atzīti par nepieņemamiem (444.hu). Šī maiņa netika izskaidrota.

Arī Francijai ir tāda pati juridiska iespēja. 2022. gada karstuma vilnī četras Francijas elektrostacijas kopumā 24 dienas strādāja ar vides izņēmumiem (Le Monde). 2026. gadā EDF samazināja jaudu un ziņošanas brīdī nebija pieprasījusi jaunu izņēmumu. Atšķirība nav likumā, bet izvēlē: Francija pieņēma elektroenerģijas piedāvājuma kritumu, Ungārija pieņēma ekoloģisko risku.

Karstuma viļņiem kļūstot biežākiem, upju temperatūras limiti arvien biežāk sadursies ar elektrības pieprasījumu, ko rada pats karstums. Katrs izņēmums, kas piešķirts bez pārredzamiem ekoloģiskiem pierādījumiem, padara nākamo izņēmumu vieglāk pamatojamu.