Ungārijas iepirkumos slēpj pārcenošanu

Ungārijas Integritātes iestāde, pretkorupcijas institūcija, ko Budapešta 2022. gadā izveidoja ES spiediena ietekmē, ziņo, ka pārcenošana ir iestrādāta pašā publisko iepirkumu plānošanā un piešķiršanā (Integrity Authority). Dokumenti izskatās kārtībā. Cenas — ne. Tieši šo plaisu starp formālu noteikumu ievērošanu un godīgu vērtību ES instrumenti publiskās naudas aizsardzībai līdz galam nespēj nosegt.

Kā iepirkums var ievērot visus noteikumus un tomēr izgāzties

Pasūtītājs publicē paziņojumu, ievēro termiņus, izvērtē piedāvājumus un piešķir līgumu. Formāli viss ir izdarīts pareizi. Taču tirgus ap konkrēto iepirkumu var būt sakārtots jau pirms pirmā piedāvājuma iesniegšanas.

Tehniskās prasības var uzrakstīt tā, lai tās derētu vienam piegādātājam. Kvalifikācijas sliekšņi var izslēgt ārējos pretendentus, neizskatoties diskriminējoši. Iepirkuma daļas var apvienot tik lielas, ka mazāki uzņēmumi netiek klāt. Termiņus var noteikt tik īsus, ka jaunpienācēji nespēj sagatavoties. OECD kā šādas prakses min fiktīvus piedāvājumus, rotējošus uzvarētājus un tirgus sadali — paņēmienus, kas dokumentos var izskatīties gluži kā īsta konkurence (OECD). Arī ES publisko iepirkumu rezultātu pārskatā viena piedāvājuma konkursi un zema konkurence tiek uzskatīti par brīdinājuma signāliem, jo tie norāda, ka tirgus pārbaude var būt tikai formāla (Single Market Scoreboard).

Rezultāts ir paredzami uzvarētāji un uzpūsti līgumi, ko apmaksā no ES fondiem, bet lietā nav neviena acīmredzama procedūras pārkāpuma.

Brisele var iesaldēt naudu, bet nepārbauda cenu

ES rīcībā instrumenti ir. Tiesiskuma nosacījumu regula ļauj Eiropas Komisijai un Padomei, kur balso dalībvalstu valdības, aizsargāt ES budžetu, ja pārvaldības trūkumi rada finanšu risku. 2022. gadā Padome šo instrumentu izmantoja pret Ungāriju, apturot 6,3 mljrd. € kohēzijas programmu saistībās, jo iepirkumu un pretkorupcijas vājās vietas tika vērtētas kā sistēmiskas (Council Implementing Decision 2022/2506, CER). Atsevišķi Ungārijas piekļuve Atveseļošanas un noturības mehānisma naudai tika piesaistīta reformu mērķiem tiesu neatkarībā, pretkorupcijā un iepirkumu aizsargmehānismos (Commission Hungary RRF page).

Tie ir reāli instrumenti ar reālu ietekmi. Taču tie darbojas no augšas: iesaldē līdzekļus, nosaka nosacījumus, pārbauda reformu atskaites punktus. Tie neatbild uz jautājumu katra līguma līmenī: cik šim ceļam, šai IT sistēmai vai šai ēkai būtu bijis jāmaksā patiesi atklātā konkurencē?

OLAF, ES krāpšanas apkarošanas birojs, var izmeklēt un ieteikt līdzekļu atgūšanu, bet nevar celt apsūdzības (OLAF). Eiropas Prokuratūra var krimināli vajāt noziegumus pret ES budžetu, taču tai vajag noziedzīgu rīcību — krāpšanu, kukuļošanu vai līdzīgu pārkāpumu, nevis vienkārši augstas cenas (EPPO). Eiropas Revīzijas palāta Atveseļošanas fonda pretkorupcijas ietvaru ir raksturojusi kā vēl nepabeigtu darbu, tā vēlreiz izgaismojot plaisu starp reformu mērķu pārbaudi un jautājumu, vai cenas ir taisnīgas (ECA Special Report 06/2026).

Tas pats aklais punkts visur

Dažādās Eiropas valstīs stāsts tiek lasīts atšķirīgi, taču nacionālie skatījumi palaiž garām vienu un to pašu. Vācija, lielākā ES neto maksātāja, to redz kā budžeta kontroles jautājumu: vai nodokļu maksātāji saņem atbilstošu vērtību? (Spiegel). Rumānija koncentrējas uz Ungārijas virzību pievienoties Eiropas Prokuratūrai kā iespējamo korekcijas mehānismu (Digi24). Polija situāciju lasa caur savu pieredzi ar iesaldētiem ES līdzekļiem (Brussels Times). Slovākija jaunās valdības pretkorupcijas kursu rāda kā pierādījumu, ka sistēma spēj laboties pati (Aktuality.sk).

Katrā no šiem skatījumiem ir daļa patiesības. Taču neviens tieši neuzdod cenas jautājumu. Prokurori soda noziegumus. Revidenti norāda uz sistēmas riskiem. Nosacījumu mehānisms iesaldē naudu. Bet, lai pierādītu pārmaksu, Komisijai būtu jāspēj parādīt, cik konkrētam līgumam būtu bijis jāmaksā patiesi atvērtā tirgū. Pašlaik neviena ES institūcija šādu atbildi sistemātiski nesniedz.

Ungārijas Integritātes iestāde ir nosaukusi robu, ko Brisele vēl nav aizvērusi. Iepirkums var būt likumīgs, uz papīra konkurētspējīgs un vienlaikus pārcenots. Eiropas Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai ir mandāts un dati, lai veidotu tirgus cenu etalonus. Kamēr šādas spējas nav, ES budžeta aizsardzība vieglāk noķers pārkāptus noteikumus nekā uzpūstus līgumus, kuros noteikumi formāli nav pārkāpti.