Iberdrola nopērk Somijas tīklu

Iberdrola maksā par kontroli pār infrastruktūru, bez kuras Eiropas elektrifikācija apstājas: vietējiem elektrotīkliem. Spānijas energokompānija pērk 80 % Somijas lielākā sadales tīkla Caruna. Darījums uzņēmumu, ieskaitot parādu, novērtē aptuveni 5 miljardu eiro vērtībā (Iberdrola, WSJ). Šī cena rāda, kur patiesībā izšķirsies Eiropas zaļā pāreja: ne tikai vēja parkos un saules paneļos, bet kabeļos, apakšstacijās un transformatoros, par kuriem ikdienā domā reti.

Ko nopērk par 5 miljardiem eiro

Caruna neražo elektrību un nepārdod to patērētājiem. Uzņēmumam pieder kabeļi, apakšstacijas un transformatori, kas pa aptuveni 89 000 km vietējo elektrolīniju savieno ar tīklu ap 1,5 miljoniem cilvēku jeb aptuveni piekto daļu Somijas iedzīvotāju (Yle, Ontario Teachers'). Tā ir elektroapgādes sistēmas pēdējā jūdze: posms starp plašāku tīklu un mājām, rūpnīcām, elektroauto uzlādes punktiem un siltumsūkņiem.

Šādi sadales tīkli ir regulēti monopoli. Nav ekonomiskas jēgas vienā ielā būvēt divus konkurējošus kabeļu tīklus, tāpēc regulators atļauj vienam uzņēmumam pārvaldīt vietējo tīklu, ierobežo tarifus un nosaka pieļaujamo ieguldījumu atdevi. Stabila regulācija investoriem ļauj jau pirms naudas ieguldīšanas aprēķināt, kāda peļņa būs atļauta nākotnē. Tieši šī paredzamība piesaistījusi Iberdrola, kas norādījusi uz gaidāmiem ikgadējiem tīkla ieguldījumiem 200–300 miljonu eiro apmērā elektrifikācijas pieauguma dēļ (ABC).

Iberdrola nomaina Ziemeļamerikas finanšu investorus, tostarp Ontario Teachers' Pension Plan un ar KKR saistītus fondus, kuri Caruna turēja kā aktīvu ar stabilu atdevi (Ontario Teachers'). Ziemeļvalstu pensiju fondi AMF un Elo patur atlikušos 20 %. Šī īpašnieku maiņa ir būtiska: aktīvu, ko finanšu investori galvenokārt pārvaldīja kā naudas plūsmas avotu, tagad kontrolēs liels ES enerģētikas uzņēmums ar pieredzi tīklu būvniecībā.

Tīkls, ko Eiropa vēl nav uzbūvējusi

Spānijas uzņēmums Somijas elektrolīnijas vērtē tik augstu tāpēc, ka vietējie tīkli daudzviet Eiropā kļuvuši par klimata politikas šauro vietu. ES jau ir vairāk nekā 8 miljoni bateriju elektroauto un 28 miljoni siltumsūkņu, un abi skaitļi strauji aug (Electrification Action Plan). Katra šāda iekārta patērē elektrību caur vietējiem kabeļiem, kas bieži projektēti pirms desmitgadēm daudz zemākam pieprasījumam.

Eiropas Komisijas Tīklu rīcības plānā lēsts, ka līdz 2030. gadam elektrotīklos jāiegulda aptuveni 584 miljardi eiro (Eur-Lex). Trūkums jau bremzē konkrētus projektus. Nīderlandē tīkla pārslodze kļuvusi tik nopietna, ka mājokļu attīstītāji gaida pieslēgumu rindās: 2026. gada pirmajā pusē Utrehtā un Dienvidholandē rindā bija 465 pieteikumi, kas aptvēra aptuveni 50 000 mājokļu (Omgevingsweb, BouwTV).

Eiropa var būvēt saules parkus un vēja turbīnas. Taču elektrībai ir vērtība tikai tad, ja vietējie kabeļi un transformatori spēj to nogādāt tur, kur cilvēki dzīvo un strādā.

Kas maksā, kas iegūst

Tīklu ieguldījumus atgūst caur elektrības rēķinos iekļautajām tīkla maksām. Vācijā šīs maksas mājsaimniecībām 2025. gadā vidēji bija 10,72 ct/kWh, bet rūpniecībai tikai 4,14 ct/kWh, liecina stromvermittlung.de apkopotie tarifu dati. Vācijas patērētāju organizācijas norāda, ka mājsaimniecības jau tagad aptuveni 30 % elektrības rēķina maksā par tīkla izmaksām, kamēr energoietilpīgi uzņēmumi bieži saņem atvieglojumus (FAZ, vzbv).

Caruna darījumā sadalījums ir līdzīgs. Iberdrola akcionāri iegūst paredzamu, regulatora apstiprinātu atdevi no augoša aktīvu portfeļa. Somijas mājsaimniecības tīkla izbūvi apmaksā caur rēķiniem. Tās iegūst, ja jaunais īpašnieks investē ātrāk un saīsina pieslēgumu termiņus. Tās zaudē, ja īpašnieku maiņa galvenokārt nostiprina stabilu peļņu, nepaātrinot tīkla attīstību.

Iberdrola par savu daļu maksās aptuveni 2 miljardus eiro. Darījumu plānots pabeigt pēc regulatoru apstiprinājuma, visticamāk, 2027. gadā (Marketscreener/Reuters). Pārrobežu kapitāls var palīdzēt finansēt infrastruktūru, ko viena valsts budžets viens pats nespētu nosegt. Taču īpašnieku maiņa pati par sevi nesamazina tarifus, nesaīsina rindas un neuzlabo drošumu vairāk, nekā prasa regulācija. Nīderlandes tīkls ir publiskā īpašumā, bet tas joprojām ir pārslogots. Somijai izšķirošais jautājums būs, vai regulācija piespiedīs Caruna Iberdrola vadībā būvēt ātrāk, vai arī vienkārši garantēs ērtu atdevi tādā tempā, kādu izvēlēsies uzņēmums. Īpašumtiesības dod kapitālu. Regulācija nosaka, vai patērētāji saņem labāku pakalpojumu vai tikai lielāku rēķinu.