Irāna slēdz Hormuzu, nafta sasniedz $93

Irānas armija 11. jūnijā paziņoja, ka Hormuza šaurums komerciālai kuģošanai ir slēgts. Tas notika pēc jauniem ASV triecieniem, kas trīs mēnešus ilgušo konfrontāciju pārvērta atklātos draudos tankkuģu satiksmei (Reuters via Internazionale). Brent jēlnafta tirgojās ap 93 ASV dolāriem par barelu (Straits Times). Eiropai gāze nebeigsies rīt. Taču par katru iepirkto kravu tā jau maksā daudz vairāk, un Briselei nav instrumenta, kas šo cenu varētu administratīvi mainīt.

Globālā cenu sacensība

Caur Hormuza šaurumu parasti iet ap 20 miljoniem barelu naftas dienā — aptuveni ceturtā daļa pasaules jūras naftas tirdzniecības (EIA). Katara, kuras sašķidrinātās dabasgāzes kravas iziet caur šo šaurumu, 2025. gadā nodrošināja ap 8,2 % ES LNG importa (S&P Global). Skaitlis izskatās neliels, bet tas neparāda cenu mehānismu. Ja Persijas līča LNG pazūd no Āzijas tirgiem, Āzijas un Eiropas pircēji sāk pārsolīt viens otru par atlikušajām kravām. Pēdējās pieejamās kravas cena nosaka izmaksas visiem.

Eiropas gāzes cenu etalons TTF nedēļā līdz 24. aprīlim sasniedza 14,80 ASV dolārus par miljonu britu termisko vienību (MMBtu), kas bija 35 % virs līmeņa pirms šauruma slēgšanas (EIA). Lai Eiropa sajustu spiedienu, Hormuza šaurumam nav jābūt pilnībā nobloķētam. Pietiek, ja risks kļūst tik liels, ka kuģu īpašnieki no maršruta izvairās.

Lloyd's Market Association dati rāda, cik strauji satiksme sarukusi. Kopš marta sākuma reģistrēti tikai 111 kravas kuģu tranzīti, un vairāk nekā 60 % no tiem, kā tiek uzskatīts, bijusi saikne ar Irānu vai iepriekš saskaņota atļauja šķērsot šaurumu (LMA). Hormuzs ir kļuvis par degradētu, augsta riska koridoru, kur apdrošināšanas izmaksas, militāri draudi un politiska piekrišana nosaka, kas kustas un kas gaida.

Tirgus jau pārkārtojas. No marta līdz maijam ASV īpatsvars ES LNG importā pieauga no 56 % līdz 60 %. Norvēģijas LNG piegādes ES gada griezumā palielinājās par 84 %. Krievijas LNG pieauga par 25 % (Euronews). Eiropa atrod gāzi, taču dārgāk un pie piegādātājiem, no kuriem gadiem centusies mazināt atkarību.

Ārkārtas krājumi nenosedz cenu

Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, prasa gāzes krātuves pirms ziemas piepildīt līdz 90 % (Commission). ICIS jūnija sākumā brīdināja: ja iesūknēšanas temps paliks lēns, ES krātuves līdz novembrim sasniegs tikai ap 73 %, krietni zem mērķa apkures sezonas sākumā (ICIS). Gāzes piegādes drošības regula — ES ietvars ārkārtas reakcijas koordinēšanai un mājsaimniecību aizsardzībai gāzes trūkuma laikā — nosaka dalībvalstu solidaritātes pienākumus, bet tā nevar radīt LNG kravas, kuru tirgū nav (EUR-Lex). Naftai ES tiesības prasa 90 dienu ārkārtas krājumus, un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra var koordinēt to izlaišanu tirgū. Šie buferi ir reāli, bet tie risina fizisku piegādi, nevis cenu.

Eiropas Komisijas krīzes stratēģijas dokuments, kas publicēts šopavasar, problēmu formulēja tieši: 57 % ES enerģijas joprojām nāk no importētiem fosilajiem kurināmajiem, un bloks kopš marta absorbējis papildu 24 mljrd. € enerģijas importa izmaksās (AccelerateEU).

Divas reakcijas, viens rēķins

Dalībvalstis maksā vienu un to pašu augošo globālo cenu. To politiskās reakcijas atšķiras. Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni noraidīja iespēju sūtīt vienpusēju militāru misiju, uzstājot, ka izvietošanai būtu vajadzīgs ES vai ANO mandāts un jauns parlamenta apstiprinājums (Adnkronos). Spānijas centrālā banka savā pamatscenārijā kara ekonomisko ietekmi raksturoja kā „ierobežotu”, bet nelabvēlīgajā scenārijā modelēja Brent cenu 145 ASV dolāru līmenī un inflāciju līdz 6,8 % (Cadena SER). Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Alvaress atsevišķi aicināja priekšroku dot sarunām, nevis militārai rīcībai (La Moncloa). Plaisa starp nomierinošo scenāriju un skarbo scenāriju parāda, cik maz noteiktības patiesībā ir Eiropas valdībām.

Visās galvaspilsētās trūkst viena un tā paša: neviena valdība nav publicējusi caurskatāmu riska tabulu, kur redzams, kuras kravas, līgumi, termināļi un krātuves pozīcijas ir atkarīgas no Persijas līča plūsmām. Politiskās debates balstās scenārijos un mierinājumos. Kravu līmeņa dati paliek tirgotāju rīcībā. Kamēr tas nemainīsies, Eiropas iedzīvotāji nevarēs novērtēt, vai viņus gaida piegādes krīze, cenu šoks vai jūras drošības problēma, kas galvenokārt pārkārto globālā tirgus struktūru. Pēc pieejamajiem datiem cenu šoks jau ir sācies. Atklāts paliek jautājums, vai krātuvju uzpildes sezona spēs aizvērt plaisu, pirms diplomātija atkal atver šaurumu.