Irāna nenosauc Hormuza šaurumā mīnās cietušos supertankkuģus

Irānas Revolucionārā gvarde 17. oktobrī paziņoja, ka divi tankkuģi Hormuza šaurumā esot uzskrējuši mīnām. Reuters ziņojumā, ko pārpublicējusi jūrniecības vietne gCaptain, norādīts, ka šos apgalvojumus nav neatkarīgi apstiprinājis. Teherāna nav nosaukusi nevienu kuģi. Lielbritānijas jūras spēku uzraugi tajā nedēļā reģistrēja citus incidentus citā vietā — uz kuģošanas ceļa, pa kuru Eiropa saņem daļu gāzes.

Divi apgalvojumi, bet nav nosaukts neviens kuģis

Pirmajā Gvardes paziņojumā teikts, ka aizdedzies ļoti liels tankkuģis ar vairāk nekā diviem miljoniem barelu jēlnaftas. Tas esot izvēlējies Irānas par „neatļautu maršrutu” dēvēto ceļu (Tasnim). Šī frāze pauž Irānas pretenziju noteikt, kam atļauts izmantot šaurumu. Paziņojumā nav norādīts šāda noteikuma juridiskais pamats.

Otrajā paziņojumā teikts, ka mašīntelpas sprādziens esot apturējis vēl vienu līdzīga izmēra tankkuģi (Tasnim). Nevienā paziņojumā nav norādīts IMO numurs — pastāvīgs identifikators, kas ļauj saistīt kuģi ar tā īpašnieku un izsekošanas vēsturi. Nav minēta arī kuģu atrašanās vieta vai apkalpes sniegtas ziņas.

Ko rāda Lielbritānijas brīdinājumi

Lielbritānijas jūras tirdzniecības operāciju centrs (UKMTO), kas apkopo un nodod kuģiem un jūras spēkiem ziņas par incidentiem, 16. oktobrī reģistrēja ziņojumu par tankkuģi, ko pie Saūda Arābijas Persijas līča piekrastes skāris neidentificēts šāviņš — tālu no Hormuza (UKMTO). Kuģa apkalpe esot droši evakuējusies.

Tajā vakarā kuģa kapteinis ziņoja, ka no nelielas laivas tankkuģa virzienā pie tās pašas Saūda Arābijas ostas Al Jubayl esot izšauta raķešgranāta (UKMTO). Nevienā no brīdinājumiem nav nosaukts kuģis vai minētas mīnas.

Vienu tajā nedēļā nosaukto tankkuģi var viegli sajaukt ar Irānas minētajiem supertankkuģiem. Indijas kuģniecības ministrs paziņoja, ka 16. oktobrī šāviņš trāpījis kuģim MT ST 3, uz kura atradās 15 Indijas jūrnieki, un visi esot sveiki un veseli (The National). Šāviņš nav mīna, un neviens avots šo kuģi nesaista ar Gvardes apgalvojumiem.

Mīnas šaurumā nav tikai hipotētisks drauds. Pakistānas Jūras kara flotes Hidrogrāfijas biroja navigācijas brīdinājumā, kas izdots jūnijā un 17. oktobrī joprojām bija spēkā, ziņots par „apstiprinātu mīnu” netālu no austrumu virziena kuģu ceļa ieejas (Pakistānas Jūras kara flote). Brīdinājumā fiksēts oficiāli paziņots apdraudējums. Tas nepierāda, ka mīna tur joprojām atrodas vai ka tā trāpījusi kādam no abiem tankkuģiem.

Eiropas atkarība no šauruma

Kuģu satiksme bija sarukusi jau pirms sestdienas. Nedēļā līdz 14. oktobrim UKMTO uzskaitīja 254 caurbraukšanas gadījumus — aptuveni par 70 % mazāk nekā pirms kara (Anadolu). Irānas izsludinātā šauruma slēgšana pati par sevi kuģus neaptur: reisu veikt vai nelemj to īpašnieki, kapteiņi un apdrošinātāji.

Eiropas pircējus Hormuza šaurums skar galvenokārt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu dēļ. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) lēsa, ka 2025. gadā caur šaurumu tika vesti aptuveni 7 % Eiropas LNG importa, un norādīja, ka Kataras LNG nav iespējams piegādāt pa cauruļvadu, apejot šaurumu (IEA).

Itālijas uzņēmums Edison paziņoja, ka līdz 28. septembrim nav saņēmis 35 Kataras kravas un 23 no tām esot aizstājis (Edison). Šie piegāžu iztrūkumi ir radušies pirms jaunajiem apgalvojumiem, tāpat kā kravas kuģu nogrimšana, par ko To Brief rakstīja 15. oktobrī. Līdz šim nav ziņu, ka šo divu iespējamo triecienu ar mīnu dēļ kāds Eiropas pircējs, apdrošinātājs vai kuģa īpašnieks būtu mainījis plānus.

Eiropas valstu jūras spēki pagaidām nevar pārbaudīt apgalvojumus par mīnām. Nīderlandes valdības 2. oktobra vēstulē teikts, ka Francijas un Lielbritānijas aizsardzības misija Hormuza šaurumā neesot aktivizēta un uz austrumiem nosūtītā Nīderlandes fregate esot vadības kuģis, nevis mīnu meklētājs (Tweede Kamer). Vadības kuģis koordinē citus kuģus. Mīnu meklētājs ir īpaši aprīkots kuģis, kas mīnas atrod un neitralizē; eskorta kuģi vieni paši kuģu ceļu no tām neattīra.

Pagaidām Gvarde nav nosaukusi kuģus, to identifikācijas numurus vai atrašanās vietas, ko varētu pārbaudīt. Abi Lielbritānijas brīdinājumi apraksta uzbrukumu ar šāviņu un raķešgranātu pie Saūda Arābijas, nevis triecienus ar mīnām Hormuza šaurumā, tāpēc tie Irānas versiju neapstiprina. Taču tie neizslēdz, ka notikuši citi, atsevišķi incidenti. Teherāna varētu kliedēt šaubas, nosaucot kuģus. Pretējā gadījumā atbildi varētu sniegt kuģa īpašnieks vai karoga valsts — valsts, kurā kuģis reģistrēts —, ziņojot par bojātu korpusu. Kamēr šāda ziņojuma nav, apgalvojumi par mīnu triecieniem ir brīdinājums kuģošanai, nevis pierādījums uzbrukumiem.