Irāna Hormuzu atvērs tikai pēc ASV piekāpšanās

Irāna piedāvājusi nedēļas laikā atvērt Hormuza šaurumu, ja ASV rīkosies pirmās. Saskaņā ar Wall Street Journal ziņoto Donalds Tramps piedāvājumu esot noraidījis, taču Teherāna saka, ka oficiālu atbildi nav saņēmusi. 25.09.2026. šaurumu šķērsoja tikai deviņi kuģi, lai gan pirms konflikta pa šo ūdensceļu dienā devās ap 125 lielu komerckuģu (Cyprus Mail).

Par noraidījumu ziņoja Wall Street Journal, atsaucoties uz vārdā nenosauktām ASV amatpersonām, kuras sacījušas, ka Tramps cerot atsākt Irānas bombardēšanu pēc novembra vidustermiņa vēlēšanām (WSJ). Tas atklāj, ko laikrakstam stāstījušas šīs amatpersonas, bet ne to, kādu lēmumu pieņēmusi Vašingtona. Baltais nams nav publiski paziņojis par atteikumu, un Vācijas sabiedriskais medijs Deutschlandfunk uzsvēra, ka ziņojums nav oficiāli apstiprināts (Deutschlandfunk). Berliner Zeitung, atsaucoties uz Reuters, rakstīja, ka Irāna joprojām gaida oficiālu ASV atbildi (Berliner Zeitung).

Vispirms jārīkojas Vašingtonai, tad Irāna atvērs šaurumu

Irānas ārlietu ministrs Abāss Aragči ANO izklāstīja plānu un sacīja, ka tas ar Kataras starpniecību nodots Vašingtonai (ANO ieraksts). Plāns nestātos spēkā, kamēr ASV tam nebūtu piekritušas. Pēc Aragči teiktā, Vašingtonai būtu jārīkojas četras vai piecas dienas, Irānai sestajā dienā jāatver šaurums, bet septītajā dienā jāsāk sarunas par galīgo vienošanos (ANO ieraksts).

Saskaņā ar Associated Press ziņoto Irāna vēlas, lai ASV atceltu jūras blokādi pret tās ostām un mīkstinātu naftas sankcijas (AP). Tā arī prasa atbrīvot iesaldētos līdzekļus un panākt pamieru, kas attiektos arī uz Libānu.

Vašingtona publiski nav noraidījusi piedāvājumu. Reuters ziņoja, ka tajā pašā dienā, kad Aragči uzstājās, kāda ASV amatpersona kontaktus ar starpnieku palīdzību raksturojusi kā „pozitīvus un konstruktīvus” (Reuters via Al-Monitor). Tas liecina, ka saziņa turpinās, un nav pretrunā privātam atteikumam.

Kas var rīkoties, un kas to nespēj

Jūras blokāde ir Vašingtonas spēcīgākā kārts. ASV Centrālā pavēlniecība ziņoja, ka līdz 23.09.2026. tā likusi mainīt kursu 115 komerckuģiem, kas devās uz Irānas ostām vai no tām (CBS). Irānas piedāvājums paredz, ka ASV no šīs priekšrocības atsakās, pirms Irānas solījums ir pārbaudīts jūrā.

Rīkoties var tikai dažas puses. Vašingtona var atbildēt uz piedāvājumu un mainīt blokādes un sankciju nosacījumus. Irāna var atvērt šaurumu. Visgrūtāk izpildīt prasību par Libānu, jo tā skar Izraēlu: Vašingtona var uz to izdarīt spiedienu, bet nevar garantēt tās rīcību.

Eiropa šajās sarunās nepiedalās, taču izjūt to sekas. Pirms kara pa šaurumu plūda naftas apjoms, kas atbilda apmēram piektdaļai pasaules naftas patēriņa. Tāpēc satiksmes traucējumi caur pasaules cenām ietekmē Eiropas mājsaimniecības un rūpniecību (EIA). Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls atbalstīja 24.09.2026. pieņemtu 80 valstu paziņojumu, kurā prasīta pilnīga Hormuza šauruma atvēršana (Handelsblatt). Paziņojums palielina spiedienu, bet nemaina sarunu nosacījumus.

Citi Eiropas soļi palīdz izmantot alternatīvus maršrutus, nevis atvērt pašu šaurumu. Emanuels Makrons paziņoja, ka Janbu, Saūda Arābijas naftas terminālī pie Sarkanās jūras, nosūtīs karavīrus, radarus un pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču nav precizēts ne to skaits, ne nosūtīšanas sākuma datums (Le Monde). Caur Janbu daļa Saūda Arābijas naftas var sasniegt pircējus, nešķērsojot Hormuzu; šīs ostas aizsardzība palīdz saglabāt šo maršrutu. ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa aicina dalībvalstis piešķirt vairāk kuģu un lidmašīnu Aspides misijai, kas Sarkanajā jūrā aizsargā kuģošanu pret hutiešu uzbrukumiem (Euronews). Nekas pieejamajā informācijā neliecina, ka šī misija darbotos Hormuza šaurumā.

Kā izskatītos šauruma atvēršana

Kuģu skaits ļauj skaidrāk novērtēt situāciju nekā diplomātiskie paziņojumi. Starptautiskā Jūrniecības organizācija līdz 24.09.2026. reģionā bija apstiprinājusi 85 incidentus un 24 jūrnieku bojāeju, norādīts tajā pašā Cyprus Mail publikācijā (Cyprus Mail). Lieli tankkuģi joprojām pārvadā ievērojamus naftas apjomus, tāpēc mazais šķērsojumu skaits nenozīmē, ka eksports ir apstājies.

Tas palīdz saprast, kāpēc kuģotāji ir piesardzīgi. Kuģu īpašnieki, apkalpes un apdrošinātāji katram reisam atsevišķi lemj, vai šķērsošana ir pietiekami droša. Pēc vairākus mēnešus ilgiem uzbrukumiem viņi gribēs redzēt, ka kuģi dienu pēc dienas iziet cauri šaurumam, pirms paļauties uz kādu Teherānas vai Vašingtonas paziņojumu.

Teherāna ir piedāvājusi nosacītu rīcības grafiku, bet Vašingtona uz to publiski nav atbildējusi. Wall Street Journal ziņojums liek domāt, ka atbilde varētu būt noraidoša, taču tas balstās uz anonīmu ASV amatpersonu teikto. Par šauruma atvēršanu varēs spriest tad, kad kuģi to atkal šķērsos regulāri. To parādīs ikdienas kuģu skaits.