Īrija vada ES budžeta strīdu

Īrija 1. jūlijā pārņēma ES Padomes rotējošo prezidentūru — tātad vadību institūcijā, kurā dalībvalstu ministri apspriež un pieņem ES tiesību aktus. Dublina krēslā sēžas brīdī, kad uz galda nonāk bloka lielākais neatrisinātais jautājums: septiņu gadu budžets, kura apjoms Eiropas Komisijas priekšlikumā sasniedz gandrīz 1,98 triljonus € (Zeit, Eiropas Komisija). Prezidentūra nenozīmē, ka Īrija vada Eiropu. Tā nozīmē, ka Īrija vada telpu, kurā 27 valdībām jāvienojas. Šī atšķirība būs izšķiroša, jo sarunas kļūs asas.

Vadītāja, nevis priekšniece

Prezidentūra vada lielāko daļu ministru sanāksmju, sagatavo kompromisa tekstus un nosaka, kādā secībā tiek risināti strīdi. Tā nevar iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, nevar apiet valstu veto un nevar radīt balsu vairākumu tur, kur tāda nav (ES Padome). Īrijas pusgads ir pirmais posms 18 mēnešu programmā, ko tā dala ar Lietuvu un Grieķiju. Tātad Dublina manto darba kalendāru, nevis sāk no baltas lapas (Īrijas trio programma).

Lielākā daļa īstā darba notiek pirms ministru tikšanās. Darba grupās dalībvalstu ierēdņi juridiskos tekstus izskata pa rindkopai, bet Coreper — dalībvalstu vēstnieku komitejā Briselē — politiskie konflikti parasti tiek vai nu mīkstināti, vai iesaldēti, pirms tie nonāk ministru līmenī (Padomes sagatavošanas struktūras). Prezidentūra ir veiksmīga tad, ja līdz kameru ieslēgšanai domstarpības jau ir sašaurinātas. Sešu mēnešu laikā Dublinai būs jāsagatavo simtiem kompromisu desmitiem politikas lietu (Euronews FR).

Kāpēc budžetu ir tik grūti noslēgt

Daudzgadu finanšu shēmai — ES septiņu gadu tēriņu plānam, ko parasti dēvē par DFS — ir visstingrākais lēmumu pieņemšanas noteikums Briselē. Visām 27 valdībām jāvienojas vienbalsīgi, un pēc tam Eiropas Parlamentam jādod piekrišana: tas var visu paketi apstiprināt vai noraidīt, bet nevar to pārrakstīt pa pozīcijām (ES Padome par DFS). Viena valsts var bloķēt vienošanos. Tāpēc prezidentūras tiesības rakstīt kompromisa tekstus šajā procesā iegūst īpašu svaru. Kuras budžeta sadaļas tiek apspriestas vispirms, kādi skaitļi parādās kompromisa projektā, cik strauji virzās grafiks — tas viss ietekmē, vai valdībām priekšā ir skaidras izvēles vai pārāk plašs strīdu lauks.

Vācija kanclera Frīdriha Merca vadībā ir spiedusi uz būtiskiem samazinājumiem. Vācijas medijos pārpublicētās Reuters ziņas norādīja, ka Berlīne vēloties aptuveni 400 miljardu € samazinājumu salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu, lai gan šā skaitļa formālais statuss palika strīdīgs (Deutschlandfunk, WirtschaftsWoche). Berlīnes kritika vērsta pret agrīniem projektiem, kuros tiktu samazināti izdevumi konkurētspējai un aizsardzībai, bet saudzēta lauksaimniecība un kohēzijas fondi — divas budžeta līnijas, kas novirza naudu lauksaimniekiem un nabadzīgākiem ES reģioniem (n-tv). Šī izvēle atsedz galveno plaisu: neto maksātājas, piemēram, Vācija, Nīderlande un Austrija, grib mazāku budžetu; neto saņēmējas Dienvideiropā un Austrumeiropā grib saglabāt tēriņus, kas mazina attīstības atšķirības ar pārējo bloku.

Īrijas premjerministrs Mihols Mārtins, atklājot prezidentūru, brīdināja no „ekstrēmām pozīcijām” budžeta strīdā. Tas bija signāls abām pusēm palikt pie sarunu galda (Zeit). Mārtina ietekme nav balss. Tā ir pildspalva: prezidentūra raksta kompromisa rāmjus, kas nosaka, starp kādām izvēlēm valdībām patiesībā jālemj.

Kalendāra spiediens no visām pusēm

Budžets nav vienīgā lieta, kurai vajadzīga vienbalsība. Ukrainas un Moldovas paplašināšanās process, jauna Krievijas sankciju pakete un atvērtie pievienošanās soļi arī prasa visu dalībvalstu piekrišanu, un katram no šiem jautājumiem ir savi politiskie šķēršļi (Euronews PL, Onet). Volodimirs Zelenskis apmeklēja Dublinu un publiski mudināja Poliju un Ungāriju nebloķēt Ukrainas virzību (Rzeczpospolita). Tie ir politiski signāli, nevis institucionāli rezultāti. Tomēr katrs vienbalsības jautājums tērē to pašu politiskās labvēlības rezervi, un budžeta strupceļš to ātri izsmeltu.

Tā arī ir prezidentūras reālā vara: nevis pārvarēt veto, bet uzrakstīt tekstu, kas veto izmantošanu padara politiski dārgāku.