Īrija vada ES tirgus noteikumu centralizāciju

Īrijas finanšu ministrs Saimons Hariss vada sarunas par ES finanšu noteikumu paketi, kas varētu mainīt vērtspapīru tirdzniecību un uzraudzību visā blokā. Viņš grib panākt vienošanos līdz oktobrim (RTE). Īrija 1. jūlijā pārņēma rotējošo ES Padomes prezidentūru, tātad vada ministru sanāksmes, kur dalībvalstis vienojas par likumdošanu. Problēma ir vienkārša: Īrija ir viena no valstīm, kuru pašas pārmaiņas, par kurām tai jāpanāk kompromiss, skartu visvairāk.

Kāpēc Eiropa grib pārbūvēt kapitāla tirgus

Eiropas mājsaimniecības pārāk lielu uzkrājumu daļu tur banku noguldījumos ar zemu ienesīgumu. Uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt naudu, pārdodot akcijas vai obligācijas, joprojām jāorientējas 27 dažādās nacionālajās sistēmās — nodokļos, maksātnespējas regulējumā un finanšu uzraudzībā (Eiropas Komisija, ES Padome). Kapitāls pāri robežām nepārvietojas tik brīvi kā preces.

Piedāvātais risinājums ir Tirgus integrācijas un uzraudzības pakete. Tā pārraksta 17 ES tiesību aktus par vērtspapīru tirdzniecību, klīringu un uzraudzību (Eiropas Parlaments). Galvenā doma: ja ESMA, Parīzē bāzētais ES finanšu tirgu regulators, panāk, ka nacionālās iestādes noteikumus piemēro vienveidīgāk, uzņēmumiem ir mazāk šķēršļu naudas piesaistei citās valstīs, bet investori var rēķināties, ka viens un tas pats produkts visur tiek uzraudzīts aptuveni pēc vieniem principiem (A&O Shearman).

Īrijas interešu konflikts

Dublinā atrodas viena no Eiropas lielākajām fondu administrēšanas nozarēm. Īrijas eiroparlamentāriete Regīna Dohertija bažas formulēja tieši: Īrijā esot „ļoti daudz domicilētu ieguldījumu”, un valsts negribot, lai „kāds cits tos pārvaldītu vai mainītu tirgu tā, ka tas kļūst pārvietojams”. Lielākas pilnvaras ESMA, viņasprāt, „varbūt pilnīgi der Francijai, Vācijai, Itālijai un citiem, kas grib daļu no mūsu pīrāga, bet ekonomiski tas Īrijai nederētu” (RTE).

No pašreizējās sadrumstalotības iegūst konkrētas profesijas un centri: fondu administratori, atbilstības juristi, regulējuma speciālisti un nodokļu konsultanti Dublinā un Luksemburgā. Viņu darbs pastāv tieši tāpēc, ka katra valsts uzrauga tirgu citādi. Ja šīs funkcijas pārceļ ES līmenī, pārvietojas arī darbs.

Hariss atzīst, ka ESMA vajadzīga „lielāka loma”, taču saka, ka Īrija „neatbalsta centralizētas uzraudzības ideju, katrā ziņā ne pašas centralizācijas dēļ” (European Business Magazine). Viņa vēstījums citām galvaspilsētām: „ja kustēsies tikai viens cilvēks, vienošanās nebūs” (Irish Times).

Spiediens ir reāls. ES sešas lielākās ekonomikas atbalsta dažu uzraudzības pilnvaru nodošanu ESMA, un lēmumam vajadzīgs kvalificētais vairākums — 15 valstis, kas pārstāv 65 % ES iedzīvotāju, var to pieņemt bez vienprātības (ES Padome, Irish Times). Īrija viena pati to bloķēt nevar. Taču kā prezidējošā valsts tā var veidot kompromisa tekstu.

Šķirtne nav starp lielām un mazām valstīm

Francija skatās uz mērogu: vienota uzraudzība padarītu ES tirgus pievilcīgākus globāli, un Francijas regulators šo projektu ierāmē kā konkurētspējas jautājumu, nevis kā nacionālas varas zaudējumu (AMF). Luksemburga, līdzīgi Īrijai, aizsargā savu finanšu centra modeli un dod priekšroku tam, lai ESMA mudinātu nacionālos regulatorus uz vienveidīgāku praksi, nevis pati tieši uzraudzītu fondus (CSSF).

Tieši šī atšķirība ir sarunu kodols. Pašas fondu nozares lobijs EFAMA robežu novelk skaidri: tas atbalsta vienkāršākus pārrobežu noteikumus, bet tiešu ESMA uzraudzību pār aktīvu pārvaldītājiem sauc par „nepamatotu” un par „novēršanos” no konkurētspējas mērķiem (EFAMA). Panākt, lai 27 nacionālie regulatori vienus un tos pašus noteikumus piemēro konsekventāk, ir viens uzdevums. Aizstāt tos ar vienu ES iestādi — pavisam cits.

Mājsaimniecībām solījums ir plašāka piekļuve ieguldījumu produktiem un labāks ilgtermiņa ienesīgums uzkrājumiem. Taču naudas pārvietošana no noguldījumiem uz tirgiem nozīmē arī riska uzņemšanos. Īrijas Centrālā banka ir uzsvērusi uzvedības riskus: interešu konfliktus, spiedienu pārdot neatbilstošus produktus, digitālus risinājumus, kas drīzāk mulsina, nevis informē (Īrijas Centrālā banka). Joprojām nav skaidrs, vai ieguvumus saņems parastie noguldītāji vai galvenokārt finanšu starpnieki.

Eiropa regulāri secina, ka tās kapitāla tirgi ir pārāk sadrumstaloti. Pēc tam izrādās, ka šī sadrumstalotība sargā kāda biznesa modeli. Harisam ir seši mēneši, lai noskaidrotu, kura modeli.