Īrija atceļ ANO veto misijām

Īrijas valdība šomēnes iesniegs likumprojektu, kas atceltu ANO Drošības padomes faktisko veto pār Īrijas karavīru nosūtīšanu ārvalstu misijās. 2026. gada Aizsardzības grozījumu likums mainītu arī parlamentāro kontroli: misijām ar 50 vai mazāk karavīriem vairs nebūtu vajadzīgs Dāila, Īrijas parlamenta apakšpalātas, balsojums. Lēmums paliktu valdības rokās (RTÉ).

Tas izjauc Īrijas tā dēvēto „trīskāršo slēdzeni” — trīs nosacījumus, kas līdz šim bija jāizpilda, lai ārpus valsts nosūtītu vairāk nekā 12 karavīrus. Vajadzīgs bija valdības apstiprinājums, parlamenta balsojums un ANO Drošības padomes mandāts. Ārlietu un aizsardzības ministres Helēnas Makentī likumprojekts ANO prasību atceļ pilnībā. Mazākām misijām tas atceļ arī parlamenta kontroli, koncentrējot lēmumu par karavīru izvietošanu valdībā tādā apjomā, kādu Īrija līdz šim nav pārbaudījusi praksē.

Kāpēc Krievijas veto ir svarīgs — un kāpēc ne vienmēr

Valdības arguments ir skaidrs. Drošības padome kopš 2014. gada nav apstiprinājusi nevienu jaunu miera uzturēšanas misiju, jo Krievija un Ķīna tās bloķē. Īrija tāpēc varēja piedalīties ES kaujas grupu mācībās — tās ir daudznacionālas ātrās reaģēšanas vienības krīžu gadījumiem —, bet nevarēja tās izvietot. Praktiskās sekas parādījās 24. maijā, kad Drošības padome ļāva beigties operācijas „Irini” mandātam. Tā ir ES jūras misija Vidusjūrā pret cilvēku un ieroču kontrabandu. Īrija nekavējoties atsauca savu personālu, lai gan ES atbalsts operācijai bija plašs.

Makentī to pasniedz kā suverenitātes jautājumu: „Citu valstu veto dēļ mēs tiekam bloķēti” (uzruna Dāilā). Tomēr šķērslis līdz šim bijis vairāk iespējamība nekā pieredzēts fakts. Pati valdība atzīst, ka Krievija nekad nav faktiski uzlikusi veto Īrijas misijai.

Pret likumprojektu iebilst visas opozīcijas partijas. Sinn Féin prasa referendumu, apgalvojot, ka Īrijas balsojumi par ES līgumiem bijuši saistīti ar netiešām neitralitātes garantijām (Sinn Féin, Irish Times). Makentī atbilde: trīskāršā slēdzene ir parasts likums, nevis konstitucionāla norma, tāpēc tās grozīšanai referendums nav vajadzīgs. Valdošajai Fianna Fáil un Fine Gael koalīcijai Dāilā ir ērts vairākums, taču prezidente Ketrina Konolija, kura ievēlēta ar neitralitātes platformu, ir teikusi, ka nosūtītu likumu Augstākajai tiesai konstitucionalitātes pārbaudei.

Eiropas neitrālās valstis virzās katra savā virzienā

Eiropas atlikušās neitrālās valstis vairs nekustas vienā virzienā. Austrijas kanclers Kristians Štokers maijā paziņoja, ka „neitralitāte mūs neaizsargā”, un iestājās par ciešāku Eiropas aizsardzības sadarbību. Aptaujas rāda spriedzi starp identitāti un drošības aprēķinu: 88 % austriešu neitralitāti uzskata par nacionālās identitātes daļu, bet 81 % atbalsta kopēju ES aizsardzības politiku. Austrijā neitralitāte ir nostiprināta konstitūcijā, tāpēc jebkādas izmaiņas būtu daudz grūtākas nekā Īrijas likuma grozījums.

Malta ir pretējā polā: vienīgā ES dalībvalsts ārpus PESCO jeb Pastāvīgās strukturētās sadarbības, kas ir ES aizsardzības ietvars 26 no 27 dalībvalstīm. Vēlēšanās, kas noslēdzās 31. maijā, neviena no divām lielākajām partijām nepieminēja neitralitāti. Zviedrija jau ir izgājusi pilnu loku: no nepievienošanās politikas līdz dalībai NATO 2022.–2024. gadā, un tagad valdība virza likumu, kas ļautu NATO operācijām izmantot Zviedrijas teritoriju bez parlamenta apstiprinājuma.

Ko likumprojekts neatbild

Īrija nav paziņojusi par karavīru ieguldījumu ES Ātrās izvietošanas spējā — 5000 karavīru lielā formējumā, kas darbojas kopš 2025. gada maija. Reformētais likums prasītu, lai misijas atbilstu „ANO Statūtu principiem”, taču neparedz mehānismu, kā noteikt, vai konkrēta ES operācija bez ANO mandāta šo standartu izpilda. Starp principu un procedūru paliek tik plaša telpa, ka tajā var ietilpināt gandrīz jebkuru izvietošanas pamatojumu.

Šo pagriezienu nevirza Īrijas vēlētāju dienaskārtība. Karš Ukrainā viņu prioritātēs ir 1 % līmenī, tālu aiz mājokļu un dzīves dārdzības jautājumiem. Valdībai drīz būs juridiskas pilnvaras nosūtīt karavīrus ārvalstu misijās. Tā vēl nav pateikusi, kur un kādam mērķim.