Īrijas €1.622tn budžets apcērp ES programmas

Īrija ierosinājusi ES 2028.–2034. gadā tērēt līdz 1,622 triljoniem eiro 2025. gada cenās. Tas ir par 141 miljardu eiro mazāk, nekā pieprasīja Eiropas Komisija (Padomes sarunu ietvars). Projekts saglabā katrai valstij paredzēto finansējumu lauksaimniecībai un reģioniem, bet lielākos samazinājumus paredz programmām, ko ES īsteno kopīgi. Valdības, kas vēlas mazāku kopējo budžetu, joprojām iebilst. Vienošanās noteiks, kā Eiropa līdz 2030. gadu vidum finansēs lauksaimniecību, mazāk turīgos reģionus, pētniecību un aizsardzību.

Īrija vada sarunas starp valdībām, jo tai ir rotējošā ES Padomes prezidentūra. Tās sagatavotais „sarunu ietvars” ir pamats vienošanās projektam, un tas nevienai valstij nav saistošs. Ilgtermiņa budžets nosaka ikgadējos izdevumu griestus. Gada budžetos, ko pieņem šo robežu ietvaros, nosaka, cik līdzekļu ES faktiski rezervē un izmaksā (Līguma 312. pants).

Kur budžets sarūk

Īrija apgalvo, ka projekts pasargā lauksaimniecībai, reģioniem un zivsaimniecībai paredzēto finansējumu, ko pieprasījusi lielākā daļa valdību, vienlaikus atvēlot līdzekļus jaunām prioritātēm (Īrijas prezidentūra). Skaitļi apstiprina pirmo daļu. Salīdzinājumā ar Komisijas plānu pētniecības, rūpniecības un aizsardzības budžeta pozīcija sarūk par 12,8 %. Savukārt pozīcija, kurā apvienots atbalsts lauksaimniecībai un kohēzijas finansējums — ES nauda reģionu atšķirību mazināšanai — sarūk tikai par 3,4 % (Padomes pielikums).

Šāds sadalījums atbilst prasībai, ko izteica septiņpadsmit valstu vadītāji, aicinot pasargāt lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu (Politico). Lauksaimnieku ienākumu atbalstam garantētais minimums paliek gandrīz nemainīgs — aptuveni 261 miljards eiro (Padomes pielikums). Par to vēl nav panākta vienošanās, taču projekta prioritātes ir skaidras.

Augustā Vācija, Nīderlande, Austrija, Dānija, Somija un Zviedrija pieprasīja būtiski mazāku budžetu. Aizsardzību un konkurētspēju tās piedāvāja finansēt, pārdalot jau piešķirtos līdzekļus (kopīgais paziņojums). Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Īrijas priekšlikuma apmērs nav pamats vienošanās panākšanai (Tagesschau). Pret prioritāšu izvēli iebilda arī Dānijas finanšu ministrs Pēters Hummelgords. Viņaprāt, lauksaimniecības un reģionu finansējumu samazina pārāk maz, un par to maksā konkurētspējas un drošības programmas (Politiken).

Kam ir veto, un kurš var tikai ietekmēt sarunas

Eiropas Parlamenta vadošie budžeta sarunu vedēji noraidīja šo ietvaru cita iemesla dēļ. Viņuprāt, ņemot vērā inflāciju un parāda atmaksu, ar šo budžetu varētu finansēt mazāk nekā ar pašreizējo (Eiropas Parlaments). Kopējā summa ietver arī 149,296 miljardus eiro ES kopīgā pandēmijas atveseļošanas aizņēmuma atmaksai; šī nauda nefinansē nevienu jaunu projektu (Padomes pielikums). Šis skaitlis pats par sevi nepierāda Parlamenta salīdzinājumu, tomēr kopējā summa rada pārspīlētu priekšstatu par to, cik ES varēs tērēt jauniem projektiem.

Dalībvalstīm un Parlamentam šajā procesā ir atšķirīgas pilnvaras. Jebkura valdība var uzlikt veto galīgajai vienošanās versijai. Parlaments nevar tajā izdarīt grozījumus, bet var atteikt piekrišanu (Līguma 312. pants). Eiropadomes sanāksmē 15.–16.10.2026. valstu un valdību vadītāji apspriedīs Īrijas projektu. Tas var ietekmēt sarunu virzienu, bet neko neizlems (Eiropadome).

Pilsētu vadītāji vēlas ietekmi, ne tikai finansējumu

Galvaspilsētu mēri saskata citu risku. Viņi vēlas, lai valdības pirms kopējās summas noteikšanas parāda, kā samazinājumi skartu pilsētas, un lai pašvaldības arī turpmāk piedalītos ES programmu izstrādē un īstenošanā (EUNews). Viņu vēstule tapusi pirms Īrijas projekta un bija vērsta pret sešu valstu prasību samazināt budžetu. To parakstīja arī Hāgas mērs, lai gan Nīderlandes valdība ir viena no sešām.

Pašlaik katrai valstij vismaz 8 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem jāatvēl pilsētu projektiem, ko palīdz atlasīt pilsētu pašvaldības (ERAF regula). Eiropas Komisija vēlas šos līdzekļus iekļaut vienā katras valsts partnerības plānā, ko izstrādātu nacionālā valdība. Kad Eiropas Parlamenta Izpētes dienests februārī, vairākus mēnešus pirms Īrijas projekta, izvērtēja šos priekšlikumus, tas neatrada ieceri, kas aizstātu pilsētām garantēto minimumu (EPRS ziņojums). Pilsētas bažījas, ka reģioniem paredzētā nauda paliks valsts kopējā finansējuma paketē, bet garantētā pilsētu daļa un pašvaldību loma projektu atlasē pamazām izzudīs.

Mēri nevar uzlikt veto, un viņiem nav tiesību balsot par piekrišanu. Viņu ietekme balstās uz Eiropas Parlamenta deputātiem un dalībvalstu ministriem, kuri kopīgi izstrādās atsevišķo fondu likumus, kā to darīja, pieņemot pašreizējos reģionālo fondu noteikumus. Īrijas projekts aizsargā valstu piešķīrumus, samazinot kopīgās programmas, taču tas vēl nav pārliecinājis valdības, kas var bloķēt vienošanos. To, vai pilsētām saglabāsies garantēta finansējuma daļa, noteiks likumdevēji, kuri izstrādās partnerības plānu noteikumus, nevis šis sarunu ietvars.