Īrijas plāns samazina ES budžetu par 141 mljrd. €

Īrija ierosinājusi 2028.–2034. gadā noteikt ES tēriņu griestus 1,622 triljonu eiro apmērā 2025. gada cenās. Tas ir aptuveni par 141 miljardu eiro jeb 8 % mazāk, nekā prasījusi Eiropas Komisija (Padomes sarunu dokuments, CAP Reform). Priekšlikums pasargā lauksaimniecības un reģionu finansējumu, bet paredz lielākus samazinājumus pētniecībai, drošībai un izdevumiem ārpus ES. Eiropadome par to spriedīs 15.–16. oktobra sanāksmē, kas sākas šodien (Īrijas prezidentūra ES Padomē).

Priekšlikumu sagatavojusi Īrija, jo tā pašlaik vada ES Padomi, kurā dalībvalstu valdības risina budžeta sarunas. Prezidentvalsts var izvirzīt skaitļus, bet lēmumu pieņem valdības. Ziņu virsrakstos minētas atšķirīgas kopējās summas, jo daļā aprēķinu iekļauta prognozētā inflācija. Rēķinot šādi, Īrijas piedāvātie budžeta griesti ir aptuveni 1,826 triljoni eiro (Brussels Signal).

Lauksaimniecībai mazāki samazinājumi, drošībai un pētniecībai lielāki

Salīdzinājumā ar Komisijas plānu sarūk visas lielās budžeta pozīcijas, taču atšķirīgā apmērā. Lauksaimniecībai un mazāk turīgajiem reģioniem paredzētais finansējums samazinās par 3,4 %, konkurētspējai un drošībai atvēlētais — par 12,8 %, bet tēriņi ārpus ES sarūk visvairāk (Euronews). Atsevišķu programmu līmenī lauksaimnieku ienākumu atbalsts saglabājas aptuveni 261 miljarda eiro apmērā, bet ES pētniecības programmai „Apvārsnis Eiropa” finansējumu paredzēts samazināt no 154,882 līdz 140 miljardiem eiro (Padomes tabula).

Šāds sadalījums atbilst tam, ko 17 valstu līderi 2. oktobra vēstulē prasīja: saglabāt lauksaimniecības finansējumu un kohēzijas politikas līdzekļus, kas atbalsta mazāk turīgos reģionus. Šo prasību virzīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Rumānijas prezidents Nikušors Dans (Politico). Kopš tā laika pret samazinājumiem iebildušo valstu loks ir paplašinājies, kā šonedēļ rakstījām (To Brief).

Vācijas prasības velk budžetu pretējos virzienos

Vācija vēlas mazāku kopējo budžetu. Kanclers Frīdrihs Mercs 10. oktobrī paziņoja, ka ar piedāvāto apjomu nevar panākt vienošanos. Vācija un vēl piecas valdības prasa budžetu samazināt par vairākiem simtiem miljardu eiro (Vācijas valdība, sešu valdību deklarācija).

Vienlaikus Mercs vēlas par prioritāti noteikt drošību un konkurētspēju — jomas, kurām Īrija paredz lielākos samazinājumus, lai pasargātu lauksaimniecības finansējumu. Mazāks budžets ar lielākiem tēriņiem drošībai nozīmētu atkal pārskatīt lauksaimniecības un reģionu atbalstu, ko aizstāvībai apvienojušās 17 valdības.

To pašu pretrunu rāda Somijas nostāja. Premjerministrs Peteri Orpo vēlas mazāku budžetu, taču iebilst pret aizsardzības un pētniecības izdevumu samazināšanu (Somijas valdība).

Eiropas Parlamenta nostāja arī var ietekmēt vienošanos, jo budžetam vajadzīga tā piekrišana. Budžeta griestos jau iekļauti 149,296 miljardi eiro ES pandēmijas atveseļošanas aizņēmuma atmaksai; šī nauda jauniem projektiem netiek novirzīta (Padomes sarunu dokuments). Parlamenta galvenie sarunu vedēji uzskata, ka, ierēķinot aizņēmuma atmaksu un inflāciju, plāns ļauj finansēt mazāk nekā pašreizējais budžets (Eiropas Parlaments).

Katrai galvaspilsētai ir veto

Budžetam jāsaņem visu 27 dalībvalstu valdību piekrišana. Eiropas Parlaments to var noraidīt, bet nevar grozīt. Jauniem ES ieņēmumu avotiem vajadzīgs vienbalsīgs dalībvalstu lēmums, kas jāratificē katrā valstī (Līguma par ES darbību 312. pants, 311. pants).

Ieņēmumu veids nosaka arī to, kurš maksā. Īrija priekšlikumā saglabājusi piecas ES nodevas, tostarp nodevas tabakai un oglekļietilpīgu preču importam, kas kopā varētu ienest aptuveni 55 miljardus eiro gadā (Īrijas prezidentūra ES Padomē). Šie ieņēmumi nebūtu jāsedz no valstu budžetiem. Francijas Eiropas lietu ministrs Bendžamins Hadads saka, ka Parīze neatbalstīs budžetu bez būtiska jaunu ieņēmumu avotu kopuma (BFMTV). Vācijas valdības pārstāvis jau augustā paziņoja, ka budžets jāsamazina neatkarīgi no tā, kā tiks risināts ieņēmumu jautājums (Vācijas valdības preses konference).

Priekšlikumā atsevišķi paredzēti līdz 88,869 miljardiem eiro Ukrainas pievienošanās procesa un atjaunošanas finansēšanai ārpus parastajiem budžeta griestiem; šī pozīcija vēl nav izlemta (Padomes sarunu dokuments). Atsevišķs lēmums rāda, kā veto var kļūt par sarunu sviru. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico 14. oktobrī paziņoja, ka Slovākija centīsies nepiedalīties nevienā turpmākā ES aizdevumā Kijivai. Viņš iebilda arī pret to, ka Slovākijas budžeta prasību atbalstīšana tiktu sasaistīta ar valsts dalību aizdevumā (TASR). Aizdevumam vēl nav noteikta ne summa, ne juridiskā forma, tāpēc tas nav formāli saistīts ar budžetu. Tomēr Fico šo jautājumu izmanto kā sarunu sviru.

Īrija un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta vēlas panākt politisku vienošanos līdz 2026. gada beigām (Īrijas prezidentūra ES Padomē). Īrijas priekšlikums rāda, kā izskatītos mazāks budžets, saglabājot lauksaimniecības un reģionu finansējumu: samazinājumi gultu uz drošību un pētniecību. Vācija vēlas vēl mazāku budžetu un drošības izdevumus pasargāt, taču publiski nav norādījusi, kur vēl samazinājumus veikt. Pēc Īrijas aprēķina abas prasības nav savienojamas, ja vien Berlīne nav gatava samazināt lauksaimniecības un reģionu finansējumu.