Īrijas €141bn plāns skar drošību

Īrijas priekšlikums ES 2028.–2034. gada budžetam no Eiropas Komisijas plāna svītro 141,045 miljardus eiro — aptuveni 8 % (Padomes sarunu ietvars). Valstu vadītāji to pirmoreiz apsprieda 15.10.2026., taču vienošanos nepanāca (Euronews). Dokuments izgaismoja pretrunu: valdības, kas prasa mazāku budžetu, vienlaikus vēlas vairāk līdzekļu drošībai, bet liela grupa citu valstu aizstāv tēriņus, kurus nāktos samazināt, lai to finansētu.

Īrijai ir ES Padomes prezidentūra — sešu mēnešu rotējošs pienākums vadīt dalībvalstu ministru sanāksmes. 10.10.2026. tā izplatīja tā dēvēto „sarunu ietvaru” — dokumentu, kurā apkopoti budžeta kopējie apjomi un to sadalījums, bet kurš pats par sevi neko neapstiprina. Tajā septiņiem gadiem paredzēti saistību izdevumi 1 622,011 miljardu eiro apmērā 2025. gada cenās, salīdzinot ar Eiropas Komisijas plāna 1 763,056 miljardiem eiro (Padomes sarunu ietvars).

Balsojuma, kurā dokumentu noraidītu, nebija. Valstu vadītāji secināja, ka tas viņus netuvina vienošanās panākšanai, un aicināja Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu panākt „savlaicīgu vienošanos” (Euronews).

Lielākās maksātājas grib mazāku budžetu, bet ne mazāk drošības

Sešas valstis, kas ES budžetā iemaksā visvairāk, tostarp Vācija, Nīderlande un Zviedrija, 28.09.2026. vēstulē Īrijai prasīja budžetu samazināt par vairākiem simtiem miljardu eiro (RTÉ). Samitā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs Īrijas piedāvāto samazinājumu esot nosaucis par soli pareizajā virzienā, kas tomēr tālu atpaliekot no Vācijas prasītā (Vācijas valdība). Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons esot paziņojis, ka Zviedrija dokumentu noraidīšot, jo tas joprojām esot pārāk apjomīgs (Reuters).

Tomēr šīs pašas valstis vēlas, lai Brisele vairāk darītu drošības jomā. Nīderlandes premjerministrs Robs Jetens parlamentā esot norādījis, ka Īrijas priekšlikumā samazinājumi skar konkurētspēju, inovācijas un aizsardzību — jomas, kurās viņš vēloties stiprināt ES lomu (Nīderlandes parlamenta apakšpalāta).

Viņa vērtējums atbilst dokumenta skaitļiem. Īrija mazāk samazināja finansējumu lauksaimniecībai un mazāk turīgiem reģioniem, bet daudz vairāk — rūpniecībai, aizsardzībai un ārpolitikai. Sadaļa, kurā apvienots atbalsts lauksaimniecībai un reģioniem, saruka par 3,4 %, konkurētspējas un drošības sadaļa — par 12,8 %, bet ārējās darbības finansējums — par 17,4 % (Padomes sarunu ietvars).

Eiropas Parlaments, kura piekrišana vajadzīga galīgajam budžetam, iebilst cita iemesla dēļ. Četri tā galvenie sarunu vedēji esot norādījuši, ka 8 % samazinājums mazinātu ES spēju ieguldīt aizsardzībā un atbalstīt partnerus ārvalstīs (Eiropas Parlaments). Pierobežas valstīm sekas ir konkrētas. Lietuvas prezidents Gitāns Nausēda esot iebildis pret militārās mobilitātes finansējuma samazināšanu — tie ir līdzekļi ceļiem un dzelzceļiem, pa kuriem var pārvietot karaspēku (15min).

Lauksaimniecības un reģionu finansējuma aizstāvji

Itālija un Rumānija apvienojušas 17 valdības grupā „Kohēzijas draugi” — tās nosaukums atsaucas uz ES finansējumu mazāk turīgiem reģioniem (Itālijas valdība). Šīs valstis vēlas saglabāt gan finansējuma apjomu, gan tā izlietojuma noteikumus. Tās arī vēlas atcelt atlaides, kas samazina dažu turīgāko valstu iemaksas, tā nonākot tiešā konfliktā ar vairākām lielākajām maksātājām.

Īrijas dokumentā saglabāta katrai valstij paredzētā kopējā summa, bet fondi apvienoti vienā nacionālajā plānā katrai dalībvalstij (Padomes sarunu ietvars). Tas pārvietotu lēmumu kontroli tuvāk valstu galvaspilsētām. Reģioni, kas līdz šim tieši sadarbojušies ar Briseli, baidās zaudēt ietekmi; tāpēc kohēzijas grupa prasa saglabāt gan finansējuma apjomu, gan tā izlietojuma noteikumus (Itālijas valdība).

Katrai galvaspilsētai ir veto, un straujš pārrāvums nedraud

Lai pieņemtu septiņu gadu budžeta ietvaru, vajadzīga visu dalībvalstu valdību vienprātība — tātad ikviena valsts to var bloķēt — un Eiropas Parlamenta piekrišana (EUR-Lex). Kalendārs papildu spiedienu nerada. Ja līdz 2028. gada 1. janvārim jauns ietvars nebūs pieņemts, saskaņā ar līgumu turpinās piemērot pašreizējā ietvara pēdējā gada izdevumu maksimālos apjomus (EUR-Lex).

No dokumenta izriet viens skaidrs ierobežojums: pašreizējā redakcijā tas nespēj apmierināt gan prasību samazināt kopējo budžetu, gan vēlmi palielināt izdevumus drošībai, jo lielākais ietaupījums panākts tieši šajā jomā. Lai vienotos, kādai pusei jāatkāpjas. Lielākās maksātājas varētu piekrist lielākam budžetam, kohēzijas valstu grupa — dziļākiem samazinājumiem lauksaimniecības un reģionu finansējumā, vai arī abas puses varētu piekāpties daļēji. Košta var sagatavot kompromisa projektu, bet nevar to uzspiest valdībām, kurām katrai ir veto tiesības. Mercam, Jetena un Kristersona pienākums ir nosaukt budžeta summu, kurai viņi piekristu apmaiņā pret viņu pieprasīto drošības finansējumu. Savukārt „Kohēzijas draugiem” jāatbild, vai daļu no aizstāvētā finansējuma drīkst pārdalīt.