Īrijas alumīnijs turpina plūst uz Krieviju

No 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada martam Oginisas rūpnīca Limerikas grāfistē uz Krievijas alumīnija koncerna „Rusal” kausētavām nosūtīja aptuveni 540 000 tonnu alumīnija oksīda. Sūtījumu vērtība sasniedza apmēram 308 miljonus dolāru, liecina muitas dati, ko apkopojuši pilsoniskās sabiedrības koalīcijas „Razom We Stand” aktīvisti (Euromaidan Press). Visi šie darījumi bija likumīgi.

Tieši likumība arī ir problēmas kodols. ES pakāpeniski ierobežojusi Krievijas alumīnija importu Eiropā, taču nav aizliegusi alumīnija oksīda eksportu pretējā virzienā (Council of the EU). Alumīnija oksīds ir balts pulveris, ko iegūst no boksīta rūdas un pēc tam izmanto alumīnija metāla ražošanā (International Aluminium Institute). Rezultāts ir sankciju loģikas plaisa: Eiropa ierobežo daļu Krievijas metāla ienākšanu savā tirgū, vienlaikus ļaujot uz Krieviju izvest vienu no galvenajām tā ražošanas izejvielām.

No vietējā darba devēja līdz Krievijas piegādes ķēdei

Oginisa ir lielākā alumīnija oksīda rūpnīca Eiropā. Tā atrodas Šenonas estuārā un tieši nodarbina ap 470 darbinieku, bet ar rūpnīcu saistītas vēl aptuveni 500 līgumdarbinieku darbvietas (Irish Times). Apkārtējai kopienai rūpnīca ir viens no galvenajiem darba devējiem reģionā, kur alternatīvu nav daudz.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā rūpnīcas eksporta virziens tomēr mainījās nevis prom no Maskavas, bet tās virzienā. Krievijas daļa Oginisas produkcijas noietā pieauga no 23 % 2020. gadā līdz 68 % 2024. gadā (Euromaidan Press). Brīdī, kad ES centās izspiest Krievijas alumīniju no Eiropas tirgiem, Īrijas rūpnīca kļuva par vēl nozīmīgāku „Rusal” ražošanas ķēdes posmu. Vašingtonā bāzētais politikas institūts CEPA šo situāciju raksturojis kā gatavā produkta bloķēšanu, vienlaikus barojot pašu rūpnīcu (CEPA).

Īpašumtiesību jautājums šo lietu padara grūtāk uztveramu kā parastu komercattiecību. Zviedrijas nodokļu iestādes iesaldēja līdzekļus Kubal kausētavā, kas saistīta ar „Rusal”, secinot, ka sankcijām pakļautais Krievijas miljardieris Oļegs Deripaska joprojām kontrolē mātesuzņēmumu tīklu, neraugoties uz apgalvojumiem par pārstrukturēšanu (Irish Times, GP). Tas nepierāda, ka Īrijas eksports būtu nelikumīgs. Taču tas vājina argumentu, ka „Rusal” Eiropas aktīvi darbojas neatkarīgi no sankcionētām personām.

Kas maksātu par plaisas aizvēršanu

Īrijas valdība ir reālā politiskā strupceļā. Premjerministrs Saimons Heriss norādījis, ka jautājums nav vienkārša izvēle starp sankcijām un rūpnīcas slēgšanu. RTÉ ziņo, ka Uzņēmējdarbības departamenta izmeklēšana tuvojas noslēgumam un tās secinājumus paredzēts iesniegt Eiropas Komisijai (RTÉ). Dublina apspriedusi iespēju lūgt ES finansējumu, lai Oginisa varētu turpināt darbu, ja tās uz Krievijas eksportu balstītais modelis kļūtu neiespējams (AlCircle).

Spiediens no citām galvaspilsētām ir konkrēts. Igaunija sankciju pakotņu sarunās virzījusi alumīnija oksīda eksporta aizliegumu (Euronews). Nozares organizācija „European Aluminium” brīdinājusi, ka Krievijas metāls joprojām nonāk ES caur trešajām valstīm ar aptuveni 11 % atlaidi, tādējādi izspiežot vietējos ražotājus (AlCircle). Alumīnija oksīda plaisas aizvēršana padarītu ES sankcijas konsekventākas. Vienlaikus tā varētu palielināt izmaksas Eiropas ražotājiem, kuri pašlaik gūst labumu no lētākām piegādēm, kas saistītas ar Krieviju.

Aizliegums pats par sevi neapturētu arī Krievijas kausētavas. „Rusal” varētu meklēt alumīnija oksīdu ārpus ES vai izmantot pāradresēšanas shēmas. Tā pati apiešanas problēma jau gadiem sarežģī ES sankcijas pret Krievijas naftu un pārstrādātajiem naftas produktiem.

Pretruna, ko nes Īrija

Īrijas valdības izmeklēšana vēl nav publiskota. Oficiāls eksporta sadalījums nav izpausts. Tas, vai alumīnija oksīda aizliegums parādīsies kādā no nākamajām sankciju pakotnēm, būs atkarīgs no visu 27 dalībvalstu vienprātības (Council of the EU). Arī Īrijai šajā procesā ir balss.

Īrija savu ES Padomes prezidentūru sāk ar labi redzamu pretrunu. Gandrīz tūkstotis darbvietu Limerikā ir atkarīgas no rūpnīcas, kuras lielākais klients ir sankcionētas valsts alumīnija ražotājs. Pakāpeniski eksporta ierobežojumi ļautu aizsargāt darbvietas, vienlaikus apturot jaunus līgumus piegādēm uz Krieviju. Dublīnai jāizšķiras, vai rīkoties pašai, vai gaidīt, līdz jautājumu piespiedīs atrisināt Brisele.