Īrijas tiesa vērtē Maska ietekmi

Kad X platformā ziņojat par ierakstu, Īrija, visticamāk, nav pirmais, par ko domājat. Taču tiesas zālē Dublinā tagad tiek lemts, vai Eiropas platformu uzraudzības sistēma vispār spēj darboties. Atbilde skar 45 miljonus ES lietotāju, un jautājums ir vienkāršs tikai pirmajā brīdī: kas patiesībā kontrolē X?

Korporatīvā aizsega pārbaude

9. jūnijā Īrijas mediju regulators Coimisiún na Meán Augstajai tiesai paziņoja, ka tā ieskatā Īlonam Maskam ir „izšķiroša ietekme” pār X grupas uzņēmumiem. Aiz šīs juridiskās formulas ir skaidra stratēģija: regulatoram jāspēj sasniegt ne tikai Īrijas meitasuzņēmumu, bet arī pašu Masku, apejot korporatīvos slāņus, kas Eiropas uzraudzību tur drošā attālumā.

Eiropā X darbojas caur Dublinā reģistrētu uzņēmumu X Internet Unlimited Company. Maska juristi apgalvo, ka tieši šī struktūra, un tikai tā, ES tiesību izpratnē ir platformas „pakalpojuma sniedzējs”. Ne Masks, ne viņa ASV holdinga uzņēmums. Regulators pērn novembrī sāka izmeklēšanu par to, vai X sūdzību izskatīšanas sistēma atbilst Digitālo pakalpojumu akta prasībai nodrošināt lietotājiem reālu iespēju pārsūdzēt lēmumus par saturu. X atbildēja ar prasību tiesā, mēģinot izmeklēšanu apturēt.

Sodi saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu var sasniegt 6 % no globālā gada apgrozījuma. X Īrijas struktūra 2024. gadā uzrādīja 1,05 mljrd. € ieņēmumus un, neraugoties uz zaudējumiem, izmaksāja 680 milj. € dividendes. Tas drīzāk izskatās pēc finanšu caurplūdes punkta, nevis patstāvīga uzņēmuma. Ja tiesa pieņems argumentu par „izšķirošu ietekmi”, soda aprēķina bāze varētu paplašināties līdz X globālajiem ieņēmumiem. Tieši no tā korporatīvā čaula ir paredzēta pasargāt.

Kāpēc Dublina uzrauga jūsu ziņu plūsmu

Lieta izgaismo ES digitālo tiesību īpatnību, par kuru lielākā daļa eiropiešu ikdienā nedomā: „izcelsmes valsts” principu. Tas darbojas kā viena kontakta punkts. Uzņēmumam nav jāatbild 27 dažādiem nacionālajiem regulatoriem; tas primāri pakļaujas tās valsts uzraudzībai, kurā atrodas Eiropas galvenā mītne. Meta, Google, Apple, TikTok, Microsoft un X izvēlējās Īriju. Piecu miljonu iedzīvotāju valsts kļuva par noklusējuma digitālo regulatoru 450 miljoniem cilvēku.

Praksē tas radījis to, ko kritiķi sauc par „Īrijas pudeles kaklu”: viena regulatoru sistēma izskata lietas, kas ietekmē digitālo dzīvi visā kontinentā. Vācijas Federālā tīklu aģentūra 2025. gadā saņēma vairāk nekā 2 000 sūdzību saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu, bet nevar rīkoties tieši pret platformām, kuru galvenā mītne ir Īrijā. Tā var tikai pārsūtīt lietas tālāk.

Digitālo pakalpojumu akts, kas pilnībā stājās spēkā 2024. gada februārī, šo konstrukciju daļēji koriģēja, dodot Eiropas Komisijai tiešas izpildes pilnvaras attiecībā uz lielākajām platformām. Komisija tās arī izmantoja: 2025. gada decembrī tā uzlika X pirmo sodu saskaņā ar šo aktu — 120 milj. € — par maldinošu zilās atzīmes dizainu, nepietiekamu reklāmu caurskatāmību un pētnieku piekļuves bloķēšanu. Divas dienas vēlāk X slēdza pašas Komisijas reklāmas kontu platformā.

Trīs frontes pret vienu mērķi

Pamats jau veidojas trīs līmeņu uzraudzības modelim. Eiropas Komisija vēršas pret sistēmiskiem riskiem. Īrijas Coimisiún na Meán izmeklē X sūdzību sistēmu. Francija gājusi vistālāk: Parīzes prokuratūra 2026. gada maijā sāka tiesisku izmeklēšanu par X satura moderāciju, algoritmiem un mākslīgā intelekta rīku Grok, aptverot apsūdzību loku no dziļviltojumu izplatīšanas līdz holokausta noliegšanai. Masks tika personīgi izsaukts uz nopratināšanu, bet neieradās. Francijas krimināltiesiskais ceļš ir apzināts apiešanas mehānisms: nacionālajai prokuratūrai nav vajadzīga Īrijas atļauja.

Politisko situāciju sarežģī kalendārs. Īrija 1. jūlijā pārņems rotējošo ES Padomes prezidentūru, iegūstot lielāku ietekmi digitālās politikas sarunās. Dažas dienas pirms X lietas izskatīšanas Īrijas ārlietu ministre tikās ar Meta, lai runātu par „nevajadzīgas regulatīvās sarežģītības mazināšanu”. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas aicinājušas Īriju atteikties no tehnoloģiju politikas lietu vadīšanas prezidentūras laikā, argumentējot, ka lielo tehnoloģiju uzņēmumu Eiropas mītņu uzņemšana un vienlaicīga to uzraudzība rada neatrisināmu interešu konfliktu.

Ja Augstā tiesa piekritīs Maskam, šauras vietējās meitasstruktūras arī turpmāk paliks efektīvs aizsegs pret ES uzraudzību visām lielajām platformām. Ja uzvarēs Coimisiún na Meán, Eiropas regulatoriem būs precedents, kā sasniegt tos, kuri patiesībā pieņem lēmumus. Dublinas tiesneša lēmums tuvākajās nedēļās parādīs, vai Eiropas regulatīvā arhitektūra spēj aizsniegt tehnoloģiju miljardieri, kurš tās institūcijas uztver kā traucēkli.