Īrijas rūpnīca piegādā Krievijai alumīnija oksīdu

Šenonas estuāra dienvidu krastā, kur Limerikas grāfiste satiekas ar Atlantijas okeānu, 400 akru plašu industriālu teritoriju aizņem Aughinish Alumina rūpnīca. Tā pārstrādā boksīta rūdu alumīnija oksīdā — baltā pulverī, no kura tālāk kausē alumīniju. Tā ir lielākā alumīnija oksīda rafinēšanas rūpnīca Eiropā (Euronews). Rūpnīca pieder Krievijas alumīnija milzim Rusal. Tieši īpašumtiesības ir padarījušas citādi klusu rūpniecības objektu par pārbaudījumu tam, cik precīzi darbojas ES sankcijas pret Krieviju.

Juridiskais robs

ES 2025. gada februārī 16. sankciju paketē aizliedza Krievijas primārā alumīnija importu (Council of the EU). Taču alumīnija oksīda eksportu pretējā virzienā neviens neaizliedza. Krievijas alumīnijs Eiropā nedrīkst nonākt, bet Īrijā ražots alumīnija oksīds drīkst barot kausētavas, kas šo alumīniju ražo. Tirdzniecība ir likumīga. Tajā arī ir problēma.

Apjoms nav mazs. Irish Times un OCCRP — Organized Crime and Corruption Reporting Project — izmeklēšanā secināts, ka no 2024. gada aprīļa līdz 2025. gada martam Aughinish uz trim Rusal kausētavām Krievijā nosūtīja 540 497 tonnas alumīnija oksīda vairāk nekā 307,85 milj. dolāru vērtībā (Euromaidan Press).

Svarīgākais jautājums sākas pēc tam, kad alumīnija oksīds nonāk Krievijā. Krievijas kausētavas to pārvērš alumīnijā. OCCRP izmeklēšana norāda, ka vairāk nekā 650 milj. dolāru vērtībā šis alumīnijs pēc tam pārdots Maskavas tirdzniecības uzņēmumam ASK (OCCRP). ASK ir piegādājis materiālus vairāk nekā 40 Krievijas ieroču uzņēmumiem, uz kuriem pašiem attiecas ES sankcijas. Tas ir piegādes ķēdes secinājums, kas izseko materiāla kustību caur trim posmiem. Tas nav pierādījums, ka konkrēta Īrijas alumīnija oksīda partija nonākusi Krievijas ieročos.

Īrijas uzņēmējdarbības ministrs Pīters Bērks pasūtīja pārbaudi. Tajā secināts, ka nav atrasta „pietiekama pierādījumu līmeņa informācija”, lai apstiprinātu alumīnija oksīda nonākšanu militārās piegādes ķēdēs (Department of Enterprise). Vienlaikus pārbaudē atzīts, ka Īrijas amatpersonas nevar fiziski izsekot produktam pēc tā nonākšanas Krievijā (Irish Times). Īrijas premjerministrs Mīhols Mārtins to formulēja tieši: izmeklēšana nepierādīja nedz to, ka alumīnija oksīds nonāk pie ieroču ražotājiem, nedz to, ka tas tur nenonāk (RTÉ).

Kas maksā, ja robs tiek aizvērts

Ja ES nākamajā sankciju paketē iekļaus arī alumīnija oksīdu, pirmie zaudētāji būs Aughinish darbinieki un Rusal loģistikas ķēde. Uzņēmums brīdinājis ES komisāru Maiklu Makgrātu, ka eksporta aizliegums varētu piespiest rūpnīcu slēgt, un apgalvo, ka piegādā 37 % no Eiropas rūpniecībā patērētā kausētavām paredzētā alumīnija oksīda (Irish Times, Euronews).

Tas ir būtiski, jo Eiropa patērē daudz vairāk primārā alumīnija, nekā pati saražo (Recyclingportal). Aizliegums, kura mērķis būtu ierobežot Krievijas kausētavas, vispirms varētu saspiest Eiropas ražotājus, ja Aughinish nespētu pietiekami ātri pārorientēt produkciju uz citiem pircējiem.

Īrijas valsts ministrs Nīls Kolinss piedāvā vidusceļu: nevis pilnīgu aizliegumu, bet neatkarīgu uzraudzību tam, kur alumīnija oksīds nonāk (RTÉ). Ukrainas vēstniecības pārstāvis Jaroslavs Humeņuks bija tiešāks: alumīnija oksīda plūsma uz Krieviju jāaptur. Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro šo nostāju atbalstīja, sakot, ka Eiropai nevajadzētu „barot kara mehānismu”.

Eiropas Parlaments jau ir nobalsojis par alumīnija oksīda eksporta aizliegumu uz Krieviju, taču balsojums nav saistošs (OCCRP). ES sankcijām vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība. Bloomberg ziņo, ka Eiropas Komisija, veidojot nākamo paketi, ņems vērā Īrijas pārbaudes rezultātus (Bloomberg).

Īrija likumu nav pārkāpusi. Tā ir parādījusi, ka ES sankcijas sākotnēji nebija uzrakstītas šādas tirdzniecības aptveršanai. Lai robu aizvērtu, 27 galvaspilsētām jāvienojas, ka drošības risks ir lielāks par piegādes ķēžu kaitējumu. Šī atbilde jāsniedz Briselei, un Brisele to vēl nav devusi.