Itālija atļāva Krievijas kravu pēc Polijas apturēšanas

Itālijas muita, atsaucoties uz sankciju izņēmumu, atļāva uz Krieviju vestu kravu. Polijas amatpersonas to apturēja pie ES ārējās robežas un nosūtīja atpakaļ. Pēc tam Itālija kravu noformēja atkārtoti un ļāva tai no Itālijas ostas doties uz Krieviju, teikts 10. novembrī publiskotajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā (ziņojums). ES sankcijas ir būtiski samazinājušas tiešo tirdzniecību ar Krieviju, tomēr katras valsts muita lēmumus pieņem pati. Eiropas Komisija norāda, ka tā nevar atcelt atsevišķu muitas iestāžu lēmumus.

Eiropas Revīzijas palāta ir neatkarīga ES revīzijas iestāde. Tā pārbauda, kā tiek tērēta ES nauda un piemēroti ES noteikumi, taču tās secinājumiem nav juridiska spēka, un ziņojums nepierāda noziegumu. Publiskajā ziņojumā nav nosauktas preces, eksportētājs, galalietotājs vai Itālijas amatpersonas, kas atļāva sūtījumu. Nav arī soda vai tiesas sprieduma, kas atzītu reeksportu par nelikumīgu.

Viena robeža apturēja, otra atļāva

Eksportētājs atsaucās uz Regulas 833/2014 izņēmumu. Šis ir galvenais ES tiesību akts, kas ierobežo tirdzniecību ar Krieviju, un tas paredz atsevišķus, šauri noteiktus izņēmumus nemilitārām precēm. Eksportētāji šādus izņēmumus deklarē paši, nevis iepriekš piesakās licencei (Eiropas Komisijas muitas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem). Itālijas muita pieņēma šo pamatojumu, tāpēc atsevišķa eksporta licence nebija vajadzīga (ziņojums).

Preces paliek muitas uzraudzībā, līdz fiziski izvestas no ES. Tāpēc izvešanas vietā amatpersonas var apturēt kravu, ko jau atļāvusi citas valsts muita (Eiropas Komisijas muitas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem). Polijas amatpersonas tā rīkojās, un sūtījums atgriezās Itālijā. Itālijas muita anulēja sākotnējo deklarāciju, noformēja kravu atkārtoti un atļāva to izvest.

Ziņojumā nav paskaidrots, kas tieši Polijas amatpersonām radīja iebildumus un vai Itālija tos ņēma vērā, pirms otro reizi atļāva kravu izvest. Itālijas atļaujas apstrīdēja arī citviet. Lietuvas muita apturēja citu sūtījumu, ko Itālija bija atļāvusi izvest ar tādu pašu izņēmumu, ziņo Rapporteur, taču nav ziņu, kas ar to notika tālāk.

Revīzijas palāta brīdina par izdevīgākās muitas iestādes meklēšanu: eksportētāji var novirzīt preces caur valsti, kuras muita noteikumus piemēro vispielaidīgāk. Arī šis maršruts pats par sevi nepierāda, ka eksportētājs tā rīkojās. Kad Polijas un Itālijas amatpersonu vērtējumi atšķīrās, nebija augstākas iestādes, kas strīdu izšķirtu. Eiropas Komisija auditoriem norādīja, ka lēmumi par atsevišķām atļaujām ir dalībvalstu ziņā un tai nav pilnvaru iejaukties (Bursa).

Tirdzniecība saruka, bet pārbaudes nesakrīt

Sankcijas ir ietekmējušas tirdzniecību. Preču tirdzniecība starp ES un Krieviju saruka no 252,8 mljrd. € 2021. gadā līdz 58,3 mljrd. € 2025. gadā, bet kopš 2023. gada gandrīz apstājies tiešais eksports ar precēm, kas Krievijas aizsardzības rūpniecībai ir visnoderīgākās (ziņojums). Auditori visu tirdzniecības kritumu nepiedēvē sankcijām un nevar noteikt, cik lielā mērā cietusi Krievijas spēja karot.

Valstis pārbaudes veic atšķirīgi. Bulgārija kopš 2022. gada nav reģistrējusi nevienu pārkāpumu citu dalībvalstu precēs, ko izved caur tās muitu, savukārt Latvijā vien 2024. gadā reģistrēti aptuveni 2 100 šādu neatbilstošu sūtījumu (ziņojums, Eurocom). Tā kā nav kopīgas uzskaites par pārbaudīto sūtījumu skaitu, šī atšķirība nepierāda, ka Bulgārijas muita kravas izlaiž bez pārbaudēm. Taču tā nozīmē, ka valstu rīcību nav iespējams droši salīdzināt.

Daļa problēmas slēpjas formulējumos. Muitas tiesībās un sankciju regulējumā reizēm izmantoti atšķirīgi termini, bet Eiropas Komisijas skaidrojumi ir ieteikumi, nevis saistošas normas. Izņēmums, ko viena muitas iestāde uzskata par pamatotu, nākamajā var radīt šaubas.

Kurš pieņem galīgo lēmumu

Pilnvaru sadalījums izskaidro, kāpēc strīds palika neatrisināts. Dalībvalstu valdības kopīgi pieņem sankcijas Eiropas Savienības Padomē, kur lēmumus pieņem valstu ministri, bet kravas pārbauda, izņēmumus izvērtē un pārkāpumus izmeklē valstu amatpersonas. Auditori iesaka Eiropas Komisijai līdz 2027. gadam precizēt neskaidros noteikumus un izvērtēt atšķirības starp valstīm, bet līdz 2028. gadam izstrādāt kopīgus uzraudzības kritērijus (ziņojums, Paperjam). Tie ir ieteikumi, un Revīzijas palāta nevar pieprasīt, lai tos īstenotu.

Eiropas Komisija atbild, ka jau pastiprinājusi koordināciju un sagatavojusi skaidrojumus. Tā norāda arī uz jauno ES Sankciju biroju (ANSA). Koordinācija un skaidrojumi palīdz amatpersonām interpretēt noteikumus, taču nemaina to, ko Komisija atbildēja auditoriem: lēmums par kravas izlaišanu paliek valsts amatpersonu ziņā.

Sankcijas ir būtiski samazinājušas tiešo tirdzniecību ar Krieviju, taču izņēmuma iedarbīgumu nosaka tas, cik plaši to pieļauj vispielaidīgākā muitas iestāde. Polijas iebildums neapturēja Itālijas atļauju, un pašreizējie noteikumi nevienai ES iestādei nepiešķir pilnvaras atrisināt šādas domstarpības.