Skip to main content
EU_ECONOMICS05 / 08 · dienas stāsts3 min · 587 vārdu · 140 avotu

Itālija pabeigusi vien 3,7 mljrd. € projektus

Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 24. maijs, 03:50
Kā tas tika uzrakstīts

Thousands of administrative approvals accumulate across a landscape where nothing is being built.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Atveseļošanas un noturības mehānismam (RRF) — 577 mljrd. € vērtajam fondam, ko ES 2021. gadā izveidoja ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19 — ir stingrs termiņš: 2026. gada 31. augusts. Pēc tam jauni atskaites punkti vairs netiks ieskaitīti. Līdz 30. septembrim jāiesniedz visi maksājumu pieprasījumi. Neiztērētā nauda pazūd. Līdz šim valdībām izmaksāti aptuveni 58 % fonda līdzekļu (Eiropas Komisija, ING Think). Šaurā vieta nav Briselē, bet posmā starp naudas saņemšanu valsts budžetā un brīdi, kad par šo naudu patiešām tiek uzcelta slimnīca vai atbalstu saņem mazs uzņēmums.

Itālija naudu saņēma. Projekti netika līdzi.

Itālija šo problēmu parāda visskaidrāk. Roma ir saņēmusi 166 mljrd. € jeb 85 % no savas 191 mljrd. € aploksnes — lielākās visā ES (Itālijas valdība). Taču Itālijas Revīzijas palāta konstatējusi, ka faktiski pabeigti projekti tikai 3,7 mljrd. € vērtībā (upday, Il Resto del Carlino). Pārējais atrodas dažādos administratīvās apstrādes posmos. Tūkstošiem mazu pašvaldību saņēma finansējumu, bet tām trūkst darbinieku iepirkumiem un uzraudzībai. Dienvidu reģioni atpaliek visvairāk: Sicīlijā maksājumu līmenis ir 22 %, Kalabrijā 25 %, bet Veneto — 47 % (Il Foglio).

Administratīvais trūkums sastopas ar fizisku ierobežojumu. Būvniecības izmaksas kopš 2022. gada pieaugušas par 40 %, bet ES granti šiem projektiem tika rēķināti pēc 2021. gada cenām (Legacoop Romagna). Tas lauž būvnieku aprēķinus: uzņēmums piedāvā skolas renovāciju par vienu cenu, bet materiāli apēd budžetu vēl pirms jumts ir pabeigts. Rezultāts — 13 500 maksātnespējas procesu Itālijas būvniecības nozarē 2025. gadā (Unioncamere). Katra bankrota dēļ apstājas arī publiskais darbs, kas aiz tā stāv.

Tālāk uz austrumiem aina ir smagāka. Ungārija saņēmusi tikai 9 % no saviem 10,4 mljrd. €, bet 9,5 mljrd. € iesaldēti tiesiskuma strīdu dēļ (Portfolio.hu). Rumānijai draud līdz 15 mljrd. € sankciju, jo nav izpildīti 38 atskaites punkti (DCNews). Bulgārija spējusi apgūt tikai 53 %, kopš plāna apstiprināšanas nomainot septiņas valdības.

Izdzīvošana, samazinot ambīcijas

Valstis, kas izskatās sekmīgas, bieži šo rezultātu panākušas, pazeminot mērķus. Portugāle izvairījās no 2 mljrd. € zaudēšanas, trīsreiz pārprogrammējot savu plānu: atteicās no Lisabonas un Portu metro līnijām, uz pusi samazināja mājokļu mērķus un par 40 % samazināja veselības aprūpes gultu skaitu (Eco/Sapo, Observador). Vēl 964 milj. € tika novirzīti attīstības bankai, kuras aizdevumu programmās par „izpildi” pietiek ar līgumu parakstīšanu, nevis projekta pabeigšanu (Conta-la.pt). Portugāles pašu uzraudzības institūcija jautāja: „Vai mēs upurējam ietekmi?”

Grieķijai, kas saņēmusi 68,5 % no savas 36 mljrd. € paketes, spiediens ir citāds. Pieprasījums pēc lētajiem RRF aizdevumiem ar 0,3–1 % procentlikmi pārsniedz pieejamo apjomu par 6–8 mljrd. € (News247). Kad šie aizdevumi beigsies, uzņēmumiem būs jāaizņemas tirgū ar trīs līdz četras reizes augstākām likmēm (Protothema).

Kļūda pašā konstrukcijā

Eiropas Revīzijas palāta norādījusi uz galveno pretrunu: RRF maksā par atskaites punktiem, nevis faktiskajām izmaksām. Nav mehānisma, kas ļautu atprasīt naudu, ja atskaites punkts formāli sasniegts, bet pamatā esošā investīcija nav pabeigta (ERP īpašais ziņojums 13/2024, eucrim).

Dziļāka problēma, kā norādījis Briselē bāzētais ekonomikas domnīcas Bruegel pētījums, ir tāda, ka uz rezultātiem balstīti maksājumi prasa spēcīgas institūcijas (Bruegel). Rumānija, Bulgārija un Ungārija — valstis ar vājākām pārvaldības spējām — ir tieši tās, kurām pārveide vajadzīga visvairāk. RRF tika veidots, lai mazinātu plaisas. Praksē tas tās ir atkārtojis.

Eiropas Fiskālā padome lēš, ka RRF granti ES publiskajām investīcijām ik gadu pievienoja aptuveni 0,25 % no IKP. Šis atbalsts 2027. gadā pazudīs, un tā vietā pagaidām nav nekā (Eiropas Fiskālā padome). Nākamais ES budžeta cikls sākas 2028. gadā, bet sarunvedēji vēl nav vienojušies pat par to, vai pastāvīgam investīciju instrumentam vispār jābūt. Tagad jautājums ir, cik daudz naudas pazudīs un vai politiski kāds pamanīs robu, ko tā atstās.

How was this article?

Help us get better

Details about this article
Model:
claude-opus-4-6
Generated:
5/24/2026, 3:29:51 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260524_015006
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology