Itālija atceļ 40 gadu kodolenerģijas aizliegumu

Itālijas Deputātu palāta 4. jūnijā nobalsoja par četras desmitgades spēkā bijušā kodolenerģijas aizlieguma atcelšanu. 155 balsis par un 86 pret faktiski pārrauj 1987. un 2011. gada referendumu politisko mantojumu, kas atomenerģiju Itālijā padarīja gandrīz neaizskaramu. Džordžas Meloni valdība vēlas līdz 2034. gadam iedarbināt mazos modulāros reaktorus jeb rūpnieciski ražojamas kompaktas atomelektrostacijas. Rietumos šāda tehnoloģija vēl nekur neražo elektrību komerciālā režīmā, kamēr Francija jau izmanto savu kodolparku, lai piesaistītu energoietilpīgas investīcijas, kas vajadzīgas arī Itālijai.

Divpadsmit mēneši līdz īstajiem lēmumiem

Parlaments pagaidām apstiprinājis legge delega — pilnvarojuma likumu, kas valdībai dod 12 mēnešus detalizētu īstenošanas noteikumu izstrādei (Camera dei Deputati). Nav izvēlēta reaktoru tehnoloģija. Nav izraudzītas būvniecības vietas. Itālija deviņdesmitajos gados likvidēja savu kodoldrošības regulatoru, un tas nav atjaunots. Likumprojektam vēl jāsaņem Senāta apstiprinājums pirms vasaras pārtraukuma.

Cenu arguments ir pamatots. Elektrība Itālijā maksā vairāk nekā 105 €/MWh, gandrīz divreiz vairāk nekā aptuveni 60 €/MWh Francijā, kur darbojas 56 reaktori (Élysée, Editoriale Domani). Pati Meloni valdība atzinusi, ka Itālija enerģijas cenu ziņā ir „pilnīgi ārpus tirgus”. Šī starpība ietekmē rūpnīcu izmaksas, mājsaimniecību rēķinus un valsts spēju piesaistīt datu centrus, kuriem vajadzīga liela, lēta un stabila elektroenerģijas jauda.

Mazajiem modulārajiem reaktoriem šī problēma būtu jāatrisina. Taču neviens Rietumu valsts projekts vēl neražo elektrību komerciāli. Attīstītākais Rietumu projekts, NuScale reaktors ASV, tika atcelts 2023. gadā pēc tam, kad izmaksas gandrīz dubultojās. Lielo Eiropas reaktoru būvniecība Francijā un Lielbritānijā regulāri pārsniegusi budžetu par miljardiem un kavējusies par desmit gadiem. Sarežģītā regulatīvā vidē kodolbūvniecība maksā vairāk un ilgst ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Itālija tagad liek likmi pret šo pieredzi.

Francija pārvērš reaktorus mākslīgā intelekta investīcijās

Atšķirība starp abām valstīm veidojas jau tagad, nevis 2034. gadā. Samitā Choose France 2026 SoftBank apņēmās ieguldīt 45 miljardus € mākslīgā intelekta datu centros Francijas ziemeļos. Tos darbinās lēta un nepārtraukta kodolelektrība.

Infrastruktūrai seko arī talanti. Kodolenerģijas jaunuzņēmums Newcleo, ko dibinājis itāļu fiziķis Stefano Buono, pārcēlās no Itālijas uz Franciju, kur saņēma atbalstu valsts rūpniecisko investīciju programmā France 2030. Itālija eksportē savu kodolkompetenci konkurentam, kuram reaktori jau ir.

World Nuclear Report vērtējums ir tiešs: Itālijas kodolenerģijas plāni līdz vismaz 2040. gadu vidum būs „nebūtiski” Eiropas elektroenerģijas plūsmām.

Finanšu likme

Itālijas enerģijas izmaksu problēma ir reāla. Rūpnīcas par elektrību maksā gandrīz divreiz vairāk nekā Francijas konkurenti. Atkarības mazināšana no importētas gāzes ir ekonomiski saprotams mērķis.

Jautājums ir, vai mazie modulārie reaktori ir pareizais instruments. Jauna kodolenerģija parasti maksā vairākas reizes dārgāk par megavatstundu nekā jauna saules vai vēja jauda. Valstij ar vienu no lielākajām valsts parāda nastām Eiropā nepārbaudītas tehnoloģijas finansēšana lielā mērogā ir finanšu risks, kas pievienots enerģētikas stratēģijai.

4. jūnija balsojums politiski noslēdz 1987. un 2011. gada referendumu ēru. Ekonomiski tas vismaz desmit gadus neko nemaina. Investīcijas, kas Itālijai vajadzīgas — mākslīgā intelekta infrastruktūra, augstas pievienotās vērtības rūpniecība, elektrificēta ražošana — jau tagad nonāk valstīs, kurām ir jauda to apgādei. Itālija nobalsoja par vēlmi atgriezties kodolenerģijā. Tās uzbūvēšanai vajadzīgi aptuveni 15 gadi inženierijas, regulējuma un publisku tēriņu, ko parlamenta balsojums nevar saīsināt.