Itālija pagarina kontroli bez Ceutas pierādījumiem

Itālija līdz 15. oktobrim turpinās pārbaudīt ceļotājus, kas valstī ierodas no Spānijas ar lidmašīnu vai kuģi. Iekšlietu ministrs Mateo Pjantedozi šo kārtību pagarināja 30. septembrī (ANSA, Euronews). Šis ir jau trešais kontroles pagarinājums kopš Romas tās ieviesa augustā (RTVE). Roma tās pamato ar migrācijas krīzi Seutā, Spānijas eksklāvā Ziemeļāfrikas piekrastē, taču publiskotie rezultāti neliecina, ka ieceļošana būtu liegta kaut vienam cilvēkam, kas saistīts ar Seutu.

Pārbaudes abos virzienos

Pārbaudes notiek, ceļotājiem izkāpjot no lidmašīnas vai kuģa Itālijā. Maršruti nav slēgti. Augusta sākumā Sky TG24 ziņoja, ka Itālijas robežpolicija galveno uzmanību pievēršot ārpus ES esošo valstu pilsoņiem (Sky TG24). Roma nav sniegusi ziņas par gaidīšanas laiku vai satiksmes traucējumiem.

Spānija un Itālija ir Šengenas zonas dalībvalstis. Šajā ES teritorijā ceļošana parasti notiek bez iekšējās robežkontroles. Šengenas Robežu kodekss, kas nosaka šīs zonas noteikumus, ļauj valdībai uz laiku atjaunot kontroli, ja pastāv nopietns apdraudējums. Valdībai jāpamato, ka kontrole ir nepieciešama un samērīga un ka ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem nepietiktu (EUR-Lex).

Madride atbildēja ar savām pārbaudēm cilvēkiem, kas ierodas no Itālijas. Tās turpināsies līdz 8. oktobrim (Euronews). Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Alvaress Itālijas septembra vidus lēmumu pagarināt kontroli nosauca par „absurdu pasākumu”, bet viņa Itālijas kolēģis Antonio Tadžāni Madrides atbildi raksturoja kā nevajadzīgi agresīvu (EFE). Tagad ceļotājus pārbauda abos virzienos.

Ko Roma ir pierādījusi

Pjantedozi uzskata, ka Seutas problēmas turpinās un piesardzība ir pamatota. Šim argumentam ir pamats: ja pie ES ārējās robežas pēkšņi ierodas liels skaits cilvēku, daļa var mēģināt doties tālāk uz citām valstīm. Kaimiņvalstīm ir pamats šādu pārvietošanos uzraudzīt.

Taču uzraudzība pati par sevi nepierāda, ka šāda pārvietošanās notiek. Līdz augusta beigām, pārbaudot pasažieru sarakstus, kuros bija gandrīz 500 000 cilvēku, ieceļošana bija liegta 31 cilvēkam. Amatpersonas atzina, ka nevarot noteikt, vai kaut viens no viņiem bija ieradies no Seutas (ANSA). Jaunāki dati publiski nav parādījušies.

Spānija noraida Romas pamatojumu. 17. septembrī iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska Eiropas Komisijai paziņoja, ka migranti no Seutas uz Spānijas kontinentālo daļu neesot devušies (La Moncloa). Spānijas diplomātiskie avoti piebilda, ka Madride Briselei teikšot: migranti neesot devušies tālāk uz citām dalībvalstīm (EFE via ABC Color).

Tie ir valdības apgalvojumi, nevis neatkarīgi pārbaudīti dati. Tomēr nekas no Romas publiskotā tiem nav pretrunā.

Kas Romai būtu jāpierāda

Šengenas Robežu kodeksa 2024. gada grozījumi pēkšņu un lielu trešo valstu valstspiederīgo neatļautu pārvietošanos starp dalībvalstīm min kā vienu no iespējamiem nopietniem apdraudējumiem (EUR-Lex). Cilvēki, kas ieradās Seutā, bija šķērsojuši robežu no Marokas uz Spāniju. Tā ir ES ārējā robeža, nevis robeža starp divām dalībvalstīm.

No publiski pieejamās informācijas nav skaidrs, uz kuru pamatu Itālija šoreiz atsaukusies. Ja Roma balstās uz šo kodeksā minēto apdraudējumu, tai jāpierāda cilvēku tālāka pārvietošanās no Spānijas. Publiskotie dati to neapliecina.

Eiropas Komisija nevar uzlikt veto valsts lēmumam par kontroles pagarināšanu. Tā var lēmumu izvērtēt, sniegt atzinumu un galējā gadījumā sākt pārkāpuma procedūru — procesu, kurā valdību var nodot ES Tiesai. Kamēr Komisija nerīkojas, lēmums lielā mērā paliek Romas ziņā.

Itālija ir parādījusi, ka pārbaudēs dažiem cilvēkiem tiek liegta ieceļošana. Vienīgajā publiskotajā statistikā neviens atteikums nav saistīts ar Seutu, tāpēc publiski pieejamie pierādījumi neliecina, ka pārbaudes būtu atklājušas pārvietošanos, ar kuru Roma tās pamato. Ja Pjantedozi, beidzoties šim pagarinājumam, kontroli pagarinās vēlreiz, viņam jāsniedz Eiropas Komisijai un ceļotājiem no Spānijas pierādījumi par konkrētiem maršrutiem, kuru trūka augusta datos.